Ministru prezidents Māris Kučinskis pinas pretrunās par savu iecerēto ārštata padomnieku atalgošanas shēmu, – sākumā pavēstījis, ka ar tiem tikšot slēgts uzņēmuma līgums par noteiktu uzdevumu paveikšanu, nu viņš mēģina izvairīties no skaidrojuma, vai tiešām uzskaitītās problēmas, kuras minētas kā ārštata padomniekiem izdarāmas „pāris mēnešu laikā”, pēc tam izgaisīs pašas no sevis.
Nesen mediji ar atsauci uz jaunā premjera preses sekretāru Andreju Vaivaru ziņoja, ka Kučinska štata padomnieku (pagaidām viņam tādi ir četri) atalgojums būs 2000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet ārštata padomnieku – 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pašlaik Kučinskim ir jau divi ārštata padomnieki – sociologs Aigars Freimanis, kas ir ārštata padomnieks sociāli politisko procesu jautājumos, un Jānis Salmiņš – ārštata padomnieks makroekonomikas jautājumos. Viņiem tad saskaņā ar Kučinska pārstāvja paziņojumu tad arī pienāktos 1500 eiro mēnešalga.
Līdz šim nevienā valdībā ārštata padomnieki atalgojumu nav saņēmuši – un ne tikai savas pieticības dēļ, bet arī tāpēc, ka to neatļauj Ministru kabineta 2004. gadā pieņemtie „Noteikumi par Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvā darbinieka statusu un kompetenci”. Šie noteikumi stingri nosaka, ka „ārštata konsultatīvais darbinieks nesaņem darba samaksu”.
Tiesa, Kučinskim un viņa ārštata padomniekiem ir iespēja šo nosacījumu apiet, regulāri noslēdzot uzņēmuma līgumus par konkrētu uzdevumu izpildi un katrā šajā līgumā nosakot konkrētu atlīdzību. Šādu iespēju pieļauj arī valdības noteikumi.
Kā izrādās, tieši šādu ceļu Kučinskis arī ir izvēlējies, – esot nolemts slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu veikšanu ar Salmiņu kā padomnieku makroekonomikas jautājumos un padomnieku sociāli politisko procesu jautājumos Freimani.
Salmiņa uzdevums būšot sniegt konsultācijas Ministru prezidentam un viņa biroja darbiniekiem par aktuālākajiem risināmajiem makroekonomikas jautājumiem, bet Freimaņa – būs sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās.
Kā zināms, Valsts ieņēmumu dienests tradicionāli uzskata, ka uzņēmuma līguma slēgšana ar darbinieku, kurš veic nevis „gabaldarbu”, bet pastāvīgu darbu, uzskatāms par nodokļu apiešanu. To ir ņēmis vērā arī Kučinskis, viņa preses pārstāvim īpaši norādot, ka „pēc tam, kad katrs no viņiem savu darbu būs paveicis, tiks atsevišķi izvērtēts, vai sadarbību turpināt” un ka „šobrīd tiek prognozēts, ka abi eksperti savus šābrīža uzdevumus varētu pabeigt pāris mēnešu laikā”.
Taču saistībā ar šo risinājumu Pietiek ieinteresēja jautājums – ja reiz Freimaņa uzdevums būs “sniegt savlaicīgu informāciju par aktuāliem un nozīmīgiem jautājumiem sociāli politiskajā jomā, kuros nepieciešama valdības vadītāja nostāja, kā arī sniegt konsultācijas par racionālākajiem problēmu risinājumiem konkrētajās situācijās”, kas mainīsies “pāris mēnešu laikā” un vai pēc pāris mēnešiem premjeram savlaicīgā informācija un konsultācijas vairs nebūs vajadzīgas.
Kā izrādās, par šo izdomātā „risinājuma” aspektu Kučinskis un Valsts kanceleja vēl nav padomājuši, tāpēc premjera preses pārstāvis uz šo jautājumu atbildēt Pietiek nevēlējās, vien norādot, ka nekādi līgumi vēl noslēgti neesot. Tā vietā Kučinska pārstāvis vien minēja, ka „atbilstoši Ministru kabineta 2004.gadā pieņemtajiem noteikumiem MK ir tiesības slēgt uzņēmuma līgumu par noteiktu uzdevumu izpildi ar ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem”. Premjera pārstāvis arī joprojām neko nevar pateikt pat par to, kas tad gatavo noslēdzamos līgumus.
Saskaņā ar valdības noteikumiem „ārštata konsultatīvais darbinieks ir persona, kas konsultē Ministru kabineta locekli par valsts politikas izstrādi un īstenošanu Ministru kabineta locekļa vadītajā nozarē, kā arī nodrošina Ministru kabineta locekļa saikni ar sabiedrību”.
Ārštata padomnieka pienākumos ietilpst – sniegt Ministru kabineta loceklim priekšlikumus par valsts politikas izstrādi un īstenošanu konkrētā jomā, konsultēt Ministru kabineta locekli attiecīgajā jomā, ar īpašu attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu pārstāvēt Ministru kabineta locekļa viedokli citās valsts institūcijās, darba grupās, konsultatīvajās padomēs un sanāksmēs, kur tiek saskaņoti viedokļi, piedalīties valsts institūciju darbībā atbilstoši Ministru kabineta locekļa noteiktajiem uzdevumiem un ar attiecīgā Ministru kabineta locekļa pilnvarojumu izteikt Ministru kabineta locekļa viedokli plašsaziņas līdzekļos.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: Pietiek.com
Kas tu jocīgs? Līdz šim visi premjeri bija tik gudri, ka iztika bez konsultantiem. Tikai aklais nevar redzēt cik labi tagad dzīvojam – un tas viss pateicoties iepriekšējo premjeru intelektam. Tā ka problēma šeit nav ekspertu atalgojumā, tā drīzāk ir ekspertu sastāvā, kur daži tiek un daži ne. Latviski.