Latvijas Nacionālā teātra aktieris, programmas “Suņu būda” vadītājs, Saeimas deputāts, politikā aktīvi darbojas no 2014.gada. Plašāk Kaimiņš zināms ar savu kolēģu politiķu kritizēšanu, Saeimas darba iemūžināšanu ar videokameras palīdzību, kā arī ar jautājumu – vai tu zini, kas es esmu?
Saeimas mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Kaimiņš dzimis 1980.gadā, dzīvo Rīgā. Saeimā ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības. Tiesa, labu laiku Kaimiņš vairs nedarbojas Latvijas Reģionu apvienībā. Viņš no tās izstājās un kļuva par pie frakcijām nepiederošu deputātu. Viņš arī dibinājis savu partiju – “KPV LV”.
Par izstāšanos no Latvijas Reģionu apvienības Kaimiņš savulaik norādījis, ka šādu lēmumu pieņēmis, jo LRA frakcijas vadība esot kļuvusi par “Vienotības” nu jau tā laika līderes Solvitas Āboltiņas dedzīgākajiem atbalstītājiem viņas cīņā par premjera amatu.
“Es to neuzskatu par gudru politiku, bet gan par izmisīgu mēģinājumu nonākt koalīcijā, tādēļ vēlos norobežoties no šādas rīcības,» paziņoja Kaimiņš, «Āboltiņas publiskais tēls maniem vēlētājiem ir kļuvis par simbolu visam, kas Latvijas politikā ir nosodāms – augstprātība, varaskāre un shēmošana”.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka Kaimiņš šajā sasaukumā darbojas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Kādu laiku viņš arī darbojies Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedēšanas komisijā.
Pirms aktīvās politikas pieķerts ar vairākiem gramiem marihuānas
Pēc Kaimiņa ievēlēšanas medijos parādījās vēstis, ka viņš 2012.gadā pieķerts smēķējam marihuānu. Kaimiņš pēc tam atzinis, ka ar to lepoties nevarot un izdarīto nožēlojot. Pie aktiera tika atrasti 4,9 grami narkotisko vielu.
Vienlaikus 2012.gada jūlijā prokuratūrā pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, personu nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības. Personai tika noteikts pusgadu ilgs pārbaudes laiks, un lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu stājās spēkā pagājušā gada 13.janvārī. Pēc pārbaudes laika izturēšanas sodāmība tika dzēsta.
Likums paredz, ka nosacīta atbrīvošana pieļaujama tikai tad, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošos datus un citus lietas apstākļus, iegūst pārliecību, ka apsūdzētais turpmāk neizdarīs noziedzīgus nodarījumus, un ja apsūdzētais tam piekrīt.
Tāpat šāda rīcība pieļaujama tikai tad, ja persona apsūdzēta par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, persona agrāk nav sodīta par tīšu noziegumu.
Tu zini, kas es esmu?
Samērā neilgi pēc ievēlēšanas Kaimiņš iekūlās ķezā – 2014.gadā acīmredzamā alkohola reibumā ieradās Rokkafejnīcā un uzvedās visai bravūrīgi.
Publiski pieejamajos video redzams, ka deputāts konflikta atrisināšanai sev par labu acīmredzot kādā brīdi nolēmis izmantot savu statusu, tāpēc apsardzei jautā: «Jūs zināt, kas es esmu? Es tev pačukstēšu.»
Pēc tam, kad savu statusu Kaimiņš, pēc visa spriežot, pačukstējis, viņš taujā pēc apsarga vārda un uzvārda.
Galu galā Kaimiņš no kluba telpām tomēr apsardzes pavadībā tiek izvadīts.
Iepriekš aculiecinieki bija iesūtījuši arī video, kur redzams, kā deputāts tiek izvests no iestādes apsargu pavadībā un nogādāts līdz Rīgas pašvaldības policijas automašīnai.
Kā stāstīja vairāki aculiecinieki, Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš «Latvijas 1. rokkafejnīcā» bijis viegli pamanāms, kā jau vīrietis alkohola reibumā – streipuļoja, skaļi runāja, plātījās ar rokām, un visādi citādi pievērsa sev pastiprinātu uzmanību.
Pēc incidenta kluba apsargi savaldījuši manāmi iereibušo Kaimiņu un pieturējuši pie rokkafejnīcas ārdurvīm, lai brīdī, kad atbrauc pašvaldības policija, miera traucētāju ar Saeimas deputāta apliecību nodotu pieredzējušo tiesībsargu rokās.
Rokudzelžos saslēgtais deputāts, kā jau īstam kungam pienākas, divu policistu pavadībā tika nogādāts uz policijas transportu un iesēdināts goda vietā – busiņa aizmugurē ar restotajiem logiem.
Sākotnēji liedzas, vēlāk atzīstas – alkohols tika lietots
Dažas dienas pēc Kaimiņa izpausmēm sabiedriskā vietā, viņš medijiem taisnojies, ka alkoholu neesot lietojis; vēlāk gan atzinis, ka bijis kunga prātā. Taujāts par to, kāpēc sniedza nepatiesu informāciju, politiķis atbildes vietā vēlreiz atvainojās.
Vēlāk Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konstatēja deputāta ētikas kodeksa pārkāpumu parlamentārieša rīcībā, iesaistoties konfliktā Vecrīgā. Kā sods viņam tika izteikts rakstveida brīdinājums.
Runā daudz, ziņo maz
Aplūkojot pieejamo informāciju Saeimas mājaslapā, redzams, ka Kaimiņam ļoti tīk runāt no Saeimas tribīnes, viedokli viņš paudis par ļoti dažādiem jautājumiem, kuri skatīti Saeimā.
Piemēram, Kaimiņš paudis viedokli par neuzticības izteikšanu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (Nacionālā apvienība). Svarīgi jautājumi, par kuriem runāt no Saeimas tribīnes, Kaimiņam bijuši arī izglītības temati, grozījumi Satversmē un citi.
Vienlaikus, lai arī Kaimiņš no tribīnes runājis daudz, ziņojis par Saeimas sēdē izskatāmajiem jautājumiem ir salīdzinoši maz – kopā četru gadu laikā vien četras reizes. Vienu reizi viņš Saeimas sēdē ir ziņojis par Repatriācijas likumu, kā arī trīs reizes – 2016.gadā – par Uzturlīdzekļu garantijas fonda likumu.
Ko deklarējis Kaimiņš?
Savā amatpersonas deklarācijā par 2017.gadu Kaimiņš norādījis, ka viņa īpašumā ir 1990.gada “Mercedes Benz”. Tāpat viņš norādījis, ka viņa īpašumā ir motocikls “Tula”.
Par darbu Saeimā Kaimiņš pērn saņēma 32,3 tūkstošus eiro. Viņš arī deklarējis sešu tūkstošu eiro ienākumu, kas gūts no pārdošanas. No Latvijas Profesionālo aktieru savienības Kaimiņš saņēmis teju 37 eiro honorāru.
Publiski pieejamajā deklarācijā par 2017.gadu Kaimiņš nav norādījis parādsaistības, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, kā arī aizdevumus, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.
Iespējama “KPV LV” pretlikumīga finansēšana
Pagājušā gada jūnijā tika sākts kriminālprocess, kurā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.
Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.
Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2016.gada pavasarī uzņēmējs Viesturs Tamužs vienojās ar politiskās organizācijas valdes locekli, ka personu grupā izkrāps finanšu līdzekļus lielā apmērā no kāda uzņēmuma, ko KNAB apzīmējis ar burtu B, nolūkā tos novirzīt politiskās organizācijas nelikumīgai finansēšanai.
Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs paziņojis uzņēmuma “B” valdes priekšsēdētājam, ka vēlas nolīgt kādu personu stratēģisku konsultāciju sniegšanai personīgi viņam kā padomes priekšsēdētājam. 2016. gada 1.jūnijā tika noslēgts līgums starp uzņēmumu “B” un uzņēmumu “Per capita” par konsultāciju sniegšanu. “Firmas.lv” dati liecina, ka “Per capita” pilnībā pieder Atim Zakatistovam.
Analoģisks līgums par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu tika noslēgts arī 2016.gada 30.decembrī. Saskaņā ar līgumu ik mēnesi uzņēmums “B” pārskaitīja naudas līdzekļus 2000 eiro apmērā un pievienotās vērtības nodokli uz “Per capita” bankas kontu.
Tas turpinājās līdz 2017.gada jūnijam, kad plašsaziņas līdzekļos parādījās ziņas par Saeimas deputāta, Zakatistova un Tamuža sarunām.
Sarunās Zakatistovs paziņojis, ka saņem no uzņēmēja 2000 eiro mēnesī. Savukārt uzņēmējs jautājis par viņam iegūstamo nosacīto labumu, vai tā būs nauda, vai vara, vai ekonomikas ministra postenis.
KNAB uzskata, ka minētie finanšu līdzekļi tika novirzīti maksājumu veikšanai, kuru rezultātā, pamatojoties uz noslēgtiem līgumiem, politiskajai organizācijai bija iespējams bez maksas izmantot partijas biroja telpas.
Krāpšanas rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi lielā apmērā tika izmantoti “KPV LV” finansēšanai.
Tāpat KNAB uzskata, ka Saeimas deputāts kārtējā valsts amatpersonas deklarācijā par 2015.gadu norādīja nepatiesas ziņas par ienākumiem lielā apmērā.