GUNTARS VĪTOLS: Kāda būs “Meļa” Meļņa ar prieku izziņotās klimata likumdošanas ietekme uz benzīna cenu?

GUNTARS VĪTOLS

Kāda būs Meļņa ar prieku izziņotās klimata likumdošanas ietekme uz benzīna cenu? Cena pieaugs par 18, 40 centiem litrā vai 5 eiro eiro litrā?

Utopisti uzskata, ka degvielas cena pieaugs tikai par 18 centiem litrā, [bijušais Latvijas ekonomikas ministrs, 14.Saeimas deputāts Jānis] Vitenbergs iesapņojis 40 centus, bet mana personīgā prognoze, ka būs vismaz 1 eiro klāt cenai. Uz 2030. gadu. Visas ir tikai prognozes, to nevar izrēķināt. Pagaidām pastāstīšu par ķīmiju un kā tur ir saķīmiķota tāda afēra, uz kuras fona visādi memekoini, finanšu afēras Mavrodi bankasbaltijas nobāl bez variantiem. Aiziet, soli pa solim! Ķīmija. Tu ielej bākā 1 litru benzīna, kurš sver mazāk par kilogramu un, fokus pokus, rodas 2.3 kilogrami CO2. Trīsreiz vairāk. Kā tā var būt?

Nu tā, ka degviela ir pamatā ogleklis. Konkrēti benzīnā tas ir savienojumā ar ūdeņradi C8H18 jeb tā sauktais oktāns. Sadegot degvielai, tas oktāns pārtop par CO2 (ogļskābo gāzi) un H2O (ūdeni). Par to CO2 tad tev tagad pienāksies sods, kilogramos vairāk par to, ko ielej bākā. Degvielas C pieskaita skābekli O2 un vualā – litrs pārtop par 2.3 kg soda.

Kā strādā tukša gaisa nodoklis? Tas viss sākas ar tā sauktajām kvotām. Kvotas ir līdzīgi kā nauda – izdrukā naudaszīmi un uzraksti virsū ciparu. 50 vai 100 eiro. Kvotas izsaka tonnās, nevis eiro. Ja litrs benzīna ir 2.3 kilogrami, tad viena kvota atbilst ogļskābās gāzes radīšanai no aptuveni 430 litriem. Kvotai kā tādai vērtības nav. Kurš tādu pirks? Nu, pagaidām tikai progresīvie, kuri grib būt zaļi. Iedomājamies sapulci, kur dzied internacionāli un pēc tam apspriežas – kurš ‘zaļāks’. Man tik kvotas, bet tam tur – vairāk. Kruta!

Lielajiem uzņēmumiem kvotas ir spiesta lieta jau tagad – AirBaltic tam tērē virs 20 miljoniem gadā. Kvotas ir iekļautas arī siltuma tarifā Rīgai. Kvota ir kā kriptovalūtu tirgū tā sauktie šitkoini. Vienkārši rada no zila gaisa un kādam iesmērē, lai iekasētu.

Tas, ko te vakar pielēma Saeima, ir no tā sauktās emisiju tirdzniecības sistēmas numur 2. Īsumā ETS2.

Caur to plānots aplikt ar nodokli arī autodegvielu. Kā tas strādā? Vispirms ir sapulce. Jauki cilvēki izdomā nokāst piķi. Piemēram, 100 miljardus eiro. Izdrukā kvotas.

Lai saprastu, cik iemaukt kvotas cenu, lai nokāstu tos miljardus, vispirms ir ‘monitorings’. Lai tie slaucamie sāk iesniegt atskaites, cik tad tonnas saražots. Latvijā tad šis ir tagad pieņemts, sākam monitorēt. Tagad sākam, bet kvotas piespiedīs pirkt no 2027.

No sākuma tev būs jāmaksā sods par 60% no radītā CO2 (klimatplāns 2030), beigu galā no visa apjoma (2050).

Tavs vecais auto ripos kā līdz šim, to CO2 izdalīs, bet par katru izdalīto kilogramu CO2 tu maksāsi sodu.

Kvotu pirksi nevis pa tiešo, bet tās pirks degvielas tirgotāji un ieliks tās degvielas cenā. Tas ir tas ETS2.

Pilnīgi neviens nezin, cik tā kvota maksās. 2017. gadā kvota biržā maksāja 10 eiro, 2023. gadā 100, tagad 79 eiro. No tiem 79 eiro (tagadējās cenas) izriet tie 18 centi klāt degvielas cenai. Bet tik maz nebūs, jo tā kvota tagad nav spiesta lieta visiem. Kad sāks kāst vairāk cilvēku, tad cena augs (pieprasījums dzen cenu uz augšu). Kā gāzes krīzē – kāpēc ne 10 reizes? Var arī būt 20.

Kāsēji gan saka tā – nesatraucieties, mēs kāsīsim ‘ar mēru’. Viņiem tur ir tāda sistēma, ka daļu kvotu dod par velti. Sadrukā jau par velti, var žēlsirdīgi kādam par velti arī iedot. Tā jau tieši sāka – ar bezmaksas kvotām. Iedeva AirBaltic par velti, tad nākamajā gadā bija jāpērk 30%, bet 70% par velti utt. Varbūt progresīvajiem piešķirs par velti? Iespējams.

Pūces bezmaksas caurlaide Šuvajevam. Mēs tātad nezinām, kādas būs kvotu biržas cenas pat pēc pāris gadiem un kā biržu ietekmēs pats kvotu emitents – Eiropas valstis. Bet nu cerēt, ka tā cena būs kā tagad … nu nebūsim muļķi, draugi. Kvotas ir lielākā afēra ES vēsturē. Meganodoklis, kuru pasniedz zaļā mērcē. Tas perspektīvā varētu kļūt par lielāko visu laiku nodokli. Pats burvīgākais? Liec to nodokli, cik lielu gribi. Kaut vai divkāršo no gada uz gadu un neviens gailis pakaļ nedziedās. Pateiks – konkurence, kvotas biržas cena.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!