ARMANDS PUČE
Ekonomikas ministra iniciatīva par ministrijas filiāles izveidi Jelgavā atgādina, ka politiskais process kopumā ir neveselīga nodarbe, kas atrauj cilvēkus no realitātes, liek tiem darīt stulbības un pieprasa vai piedāvā izskatīties pēc pilna spektra idiotiem.
Pakavēties pie ministra Viktora Valaiņa gadījuma vajag tik daudz, lai atgādinātu, ka viņš ar vārdiem ir Harijs Poters, bet ar darbiem… Raivis Kronbergs. Kur pazuda iniciatīva par Sabiedrības integrācijas fonda iztrenkāšanu, kur izkusa apņēmība, samazināt pārtikas cenas?
Nerunāju par muldēšanu – norādu uz darīšanu. Tagad vēl izdomāt, ka ministrijai būs filiāle, kas “tuvāk cilvēkiem” – proti, būs kaut kādi Ekonomikas ministrijas kabineti Jelgavā, kas dublēs ministrijas ierēdņu funkcijas. Tātad – laikam ērtība? Vai Viktors saka, ka šo viņš darīs tāpēc, ka Rīgas kantorī likvidēs 100 štata vietas, vai – ka valsts pārvaldes izrakumos ir atklājies, cik liels ir pieprasījums pēc ministrijas pakalpojumiem uz zemēm, novados? Kāpēc Jelgava? Kāpēc viena filiāle, nevis trīs? Un, visbeidzot, igauņu praktiskais jautājums – kurš par šo visu maksās?
Vēl varētu saprast, ka uz Jelgavu pārceļas visa ministrija, ar visām parpalām. Bet, te – filiāle. Tās taču būs papildu izmaksas, kuras tā jau nesedz ieņēmumus, ko ģenerē birokrātija. Un vēl populistiskais aicinājums to pašu darīt Kultūras ministrijai un Izglītības sektoram.
Kultūras mutēm tik pamet ideju, ka kaut ko vajadzētu iztērēt – tos nav jāskubina, lai kamptu. Bet Viktors tā bezatbildīgi žonglē, it kā jaunajos partiju reitingos viņš būtu Šlesers. Pārstāvniecība jau skan lepni. Tomēr, aprobežotība tur ir vairāk. Saprotu, ka Ekonomikas ministram nav jāskatās uz līdzekļu ekonomiju, tāpēc viņš nebēdā par rezultātu. Uzvedas tā, it kā Rīgā no garlaicības jau ir astoņas reizes nomiris. Ja šādas domas rodas no regulāras braukšanas ar velosipēdu, kas ir uzteicams Valaiņa ieradums, tad varbūt pamēģināt nolikt riteni uz kādu laiku malā – tā, lai smadzenes pieslēdzas kājām, un – otrādi.
Varbūt ministrs tad varētu apskatīties uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pašpietiekamību, kas veidojas nevis no labuma, ko tā sniedz sabiedrībai, bet – no tā, cik daudz pakalpojuma sniedzējs noslauks no klienta. Un, tas nozīmē, ka šī formula saknē strādā pret sabiedrības intreresēm – saņemt pēc iespējas lētāku un kvalitatīvāku pakalpojumu. Te viens atgādinājums no jaunāko laiku vēstures…
Kamēr Viktors ar biedriem mēģināja sarunāt ar Edgaru Rinkēviču, kā pēdējais var tikt par prezidentu, tajā pašā pavasarī krievu “Gazprom” apmuļķoja visus ar “Gaso” pārdošanu tā sauktajiem Tallinas “investoriem”. Būtībā – krievi šo aktīvu pārdeva saviem krieviem ar Igaunijas pasēm. Latvija toreiz pēc darījuma varēja visu vēl apturēt, labi saprotot, ka valsts nozīmes kritiskā infrastruktūra nonāks svešzemnieku rokās. Taču mūsu atbildīgie ministrijās un padomēs nepakustējās savos starta blokos. Vai arī – viņiem lika nekustēties. Un, šie atbildīgie tagad mums stāsta, ka drīz palielināsies gāzes cena, jo “Gaso” esot tāda vajadzība. Un arī regulātors stāsta, ka viss ir loģiski…
Ja Ekonomikas ministrija grib atvērt kādu filiāli ārpus Rīgas, tad tā būtu pārstāvniecība, kurā Latvijas valsts novietotu ierēdniecības dīkdieņus – lai viņi tajā jaunajā pilsētā pastrādā sabiedriskos darbus, par (no)pelniem valsts labā. Ar minimālo aldziņu… Varbūt no tā būtu kaut kāda jēga. Jo kā saprotam pēc birokrātijas mazināšanas lozungiem, pornogrāfijas seriāls bez vācu valodas subtitriem turpinās…
Ja pie Rīgas pils ir izveidota Valsts konkurētspējas komisija, ko vada Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka – viņš arī pēdējos gados raksta traktātus par ēnu ekonomikas apkarošanu – un šī grupa, kopā ar lielākajiem valsts uzņēmumiem diezgan konkrēti uzstāda diagnozi valsts birokrātijas caurajām zeķēm, kā tas varēja notikt, ka Valsts prezidents to visu redz, bet tajā pašā laikā ļauj Valsts kancelejai savā pilsētas pusē muļķoties ar birokrātijas mazināšanas darba grupas izveidi? Sanāk – ka Prezidentam vajag savu grupu, bet premjerei – savu? Un, abas grupas vienā un tajā pašā nedēļā taisa sava darba atskaiti.
Tā grupa, kas pie Pils, tā jau savus ieteikumus esot nodevusi ministrijām un rudenī prasīšot – kas izdarīts. Savukārt, tā, ko vada Kronbergs ar Rostovskis, tā piecās nedēļās apzināja 21 punktu, iedeva priekšlikumus ar datumiem un… arī gaidīs, ko ministrijas tagad darīs. Ja neskaita grupu nosaukumus, idejas praktiski vienas un tās pašas. Saukas vadītais pulciņš gan nav spējuši nosaukt skaitli, kādu efektu šīs pieprasītās izmaiņas dos tautsaimniecībai, kamēr Kronbergs gan ir nosaucis apjomu – pēc viņu perēšanas tikšot ietaupīti 2,8 miljoni. Šo apjomu pie budžeta ekseļiem varēja atrast un sakārtot 17 minūtēs, taču tā kā darba grupā mums ir arī bezatbildīgais nevalstiskais sektors, tad uzskatīsim, ka viņi kāpa pāri saviem trīcošajiem ceļgaliem, labi apzinoties, ka, iespējams, šī būs pēdējā vasara, kuru viņi dejos par publisko naudu.
Valsts kārpās ārā no mēsliem, taču pretdarbība ir grandioza. Tā nāk kopā ar ierēdniecības standartu – atbildīgo nav un nebūs, bet citādi – mēs strādājam.
Tā kā tas pamestais kauls ar ministrijas filiāli – vai nav feina nesakarīga ideja, ko varētu pamēģināt?
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!