Izgāzusies Bordāna iecere gāzt Kalnmeieru – AT secina, ka atlaišanai nav pamata

Kalnmeiers

Augstākās tiesas senatore Marika Senkāne pārbaudē nav konstatējusi pamatu ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atlaišanai no amata,
teikts Augstākās tiesas publicētajā paziņojumā medijiem.

Pārbaudē Prokuratūras likuma  paredzētie ģenerālprokurora atlaišanas pamati pārbaudē nav konstatēti.

Likumā paredzēts, ka ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja konstatēts, ka viņš neatbilst likumā noteiktajām prasībām, ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs, nav ievērojis kādu no likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem.

Tāpat ģenerālprokuroru var atlaist, ja viņš, pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas, vai pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

Tagad atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai pārbaudes materiālu izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai tiks sasaukts Augstākās tiesas plēnums.

Pārbaudi ierosināja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, pamatojoties uz Prokuratūras likumu pēc 39 Saeimas deputātu pieprasījuma, kas Augstākajā tiesā saņemts 17. jūnijā.

Likumā kā viens no gadījumiem, kad var tikt vērtēta ģenerālprokurora atbilstība amatam, noteikts, ka pārbaude Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājam jāierosina pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu pieprasījuma.

Atgādinām, ka neuzticību Kalnmeieram šī gada maijā izteica tieslietu ministrs Jānis Bordāns, rosinot vērtēt ģenerālprokurora atbilstību amatam. (ŠEIT par to vairāk.)

Pēc Bordāna paziņojuma koalīcijas partijas nolēma rosināt izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam. Saeimā tika savākti nepieciešamie deputātu paraksti, lai rosinātu Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču norīkot tiesnesi Kalnmeiera izvērtēšanai.

Valdošās koalīcijas politiķi vienojās, ka par šo jautājumu varētu diskutēt Saeima, ja tam būtu konkrēts pamatojums. No politiķiem tobrīd neoficiāli izskanēja, ka Tieslietu ministrijas sagatavotais pamatojums Kalnmeiera darbības izvērtēšanas rosināšanai esot bijis vājš, un pat tika pieļauts, ka tālāk par koalīcijas apspriedēm tas nenonāks.

Pats ģenerālprokurors Kalnmeiers uzsvēra, ka neesot pārsteigts par tieslietu ministra plānu panākt viņa atbrīvošanu no amata, jo Bordāna vadītā JKP priekšvēlēšanu laikā un arī pēc tam “saukusi personas, kuras būtu jānomaina”, turklāt

prokuratūras lietvedībā patlaban atrodas krimināllieta pret Bordāna partijas biedru Juri Jurašu.

Savukārt Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs vēl maija vidū norādīja, ka neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Kalnmeiera atbilstību amatam.  

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā pieminētā tieslietu ministra Jāņa Bordāna datus – izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, “partiju tūrismu” un citus sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook , Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Ina
Ina

Jauniem komunistiem 2 izgāšanās – Šuplinskas un tatāra fiasko ar Kalnmeijera gāšanu !

Stienis
Stienis

Interesanti, ka šīs dzirnavas nemaļ pretējā virzienā, proti, derētu kaut kādas sankcijas arī tiem, kuri bez pamatota iemesla apvaino citus kaut kādos pārkāpumos.