Nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva

Saeimas vairākums sēdē ceturtdien, 3. jūnijā, atbalstīja izmaiņas valdības sastāvā un apstiprināja jaunos ministrus –  Jāni Vitenbergu (Nacionālā apvienība (NA)) ekonomikas ministra, Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par!”) iekšlietu ministres, Anitu Muižnieci (Jaunā konservatīvā partija (JKP)) izglītības un zinātnes ministres un Gati Eglīti (JKP) labklājības ministra amatā.

Vitenbergs atkārtoti kļūst par ekonomikas ministru

Saeima ceturtdien no jauna apstiprināja Jāni Vitenbergu (NA) ekonomikas ministra amatā. “Par” Vitenberga atgriešanos amatā balsoja 56 deputāti. 

Vitenbergs, atkārtoti kļūstot par ekonomikas ministru, apņēmies novest līdz galam iesāktos darbus un veicināt mājokļu pieejamību.

Uzrunājot Saeimas deputātus, Vitenbergs izcēla iepriekš paveikto Covid-19 krīzes mazināšanā, izveidojot dažādas atbalsta programmas uzņēmumiem un darba ņēmējiem, kā rezultātā ir uzlabojušās Latvijas ekonomikas turpmākās izaugsmes tendences.

Viņš atzina, ka Covid-19 krīzē Ekonomikas ministrija “izkustināja no nulles punkta” virkni jaunu virzienu un programmu, kas ilgstoši netika risinātas. “Ja Saeima šodien mani atbalstīs, jaunajam Vitenbergam būs iespēja līdz galam novest to, ko iesāka vecais Vitenbergs,” uzsvēra politiķis.

Starp darāmajiem darbiem ministra amatā Vitenbergs izcēla mājokļu pieejamības jautājuma risināšanu. Viņš atzina, ka no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda pieejamie 40 miljoni eiro neatrisinās pilnībā mājokļu pieejamību, tomēr kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Finanšu ministriju sākts darbs pie visaptveroša fonda izstrādes, kas šo problēmu varēs risināt arī ilgtermiņā.

Vitenbergs arī uzsvēra, ka viņa uzdevums būs veicināt eksportu. Pēc viņa teiktā, Latvijas eksporta portfelis ir uzlabojams, tādēļ jau tagad tiek strādāts pie fonda izveides lielu investīcijas projektu attīstīšanai un izveidošanai.

Noslēdzot uzrunu, Vitenbergs deputātiem uzsvēra, ka viņš ir gatavs turpināt darbu un novest līdz galam iesāktos darbus.

Iekšlietu ministres amatā apstiprina Mariju Golubevu

Ar 54 balsīm “par”, 35 balsīm “pret” un vienam deputātam atturoties, Saeima šodien iekšlietu ministres amatā apstiprināja “Attīstībai/Par!” deputāti Mariju Golubevu.

Golubeva pirms Saeimas balsojuma par viņas apstiprināšanu ministres amatā norādīja, ka viņas uzdevums būs vairot cieņu un uzticēšanos starp sabiedrību un iekšlietu sistēmu. Tāpat viņa rūpēšoties par darba apstākļu uzlabošanu, iekšlietu sistēmas darbinieku izglītošanu un labu darbinieku piesaistīšanu, kā arī strādās pie konkurētspējīga atalgojuma ieviešanas.

Viņas atslēgvārdi darbā būšot cilvēcīgums, reformas un sadarbība, norādīja ministre. Savukārt prioritātes – civilās aizsardzības un policijas reaģēšanas spējas palielināšana, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte, naida noziegumu un vardarbības ģimenē prevencija un izmeklēšana, bērnu likumpārkāpumu prevencija kā alternatīva sodīšanai.

Tāpat Golubeva sola rūpēties arī par citu aktuālu noziegumu apkarošanu, piemēram, par cīņu pret kibernoziegumiem.

Argumentējot ministres amata kandidātes uzvēli, “Par!” uzsver, ka Golubevai ir starptautiska pieredze valsts pārvaldē un rīcībpolitiku veidošanā. Viņa ir pētījusi migrācijas rīcībpolitikas un sadarbojusies ar centru “Marta” cilvēktirdzniecības novēršanas jautājumos. Savukārt Saeimā viņa pievērsusies likumdošanas uzlabošanai cīņā pret naida noziegumiem. Šobrīd viņa darbojas Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Skaidrojot kandidēšanas iemeslus, Golubeva norādīja, ka jebkuram politiķim ir jābūt gatavam uzlabot arī tās valsts pārvaldes jomas, kuras nav bijušas viņa līdzšinējā redzeslokā.

“Esmu strādājusi ar migrācijas jautājumiem domnīcas “Providus” laikā. Tāpat esmu kā eksperte palīdzējusi centrā “Marta” jautājumos kā novērst ģimenes vardarbību un tiem, kas cietuši no vardarbības,” uzsvēra Golubeva.

Golubeva pauda apņēmību iedziļināties iekšlietu sistēmas jautājumos, vienlaikus cerot uz labu sadarbību ar iekšlietu dienestu vadību.

Golubeva norādīja, ka svarīga būs sadarbība ar Tieslietu un Aizsardzības ministrijām un Saeimu. Neiztrūkstošai sadarbībai jābūt ar nevalstiskajām organizācijām, kopienām un draudzēm, kā arī partneriem Eiropā.

Ministre uzsvēra, ka Latvijas ārējā robeža ir nacionālas drošības priekšpostenis, tāpēc jāturpina darbs pārrobežu noziedzības apkarošanai.

Muižnieces prioritātes būs skolotāju prestiža celšana, klātienes mācību rīkošana rudenī un dialoga veidošana ar izglītības nozari

Jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) apņemas celt skolotāju prestižu, atjaunot klātienes mācības skolēniem jau rudenī un veidot sociālo dialogu ar izglītības nozarē strādājošajiem.

Ceturtdien pirms Saeimas balsojuma par viņas apstiprināšanu ministres amatā Muižniece pauda pārliecību, ka viens no valsts būtiskākajiem pamatakmeņiem ir izglītība, un caur šo perspektīvu viņa plāno raudzīties uz saviem uzdevumiem. 

Viņas darba plānos iecerēts nozari vienot, kā arī turpināt un novest līdz galam iepriekšējās izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas iesāktās pārmaiņas gan izglītības saturā, gan augstākajā izglītībā. 

Muižniece pauda sapratni, ka izglītības nozarē ir būtiski sakārtot pedagogu slodzes un rast finansējumu pārmaiņu ieviešanai. Lai nonāktu pie modernas un konkurētspējīgas izglītības, Muižniece apņēmusies šos uzdevumus pildīt, sadarbojoties ar nozarē strādājošiem un sociālajiem partneriem. Tai pat laikā ministre uzsvēra, ka izglītības kvalitātes celšanā būtisks atbalsts būs nepieciešams ne tikai no valsts, bet arī no privātā sektora. 

Kā uzsvēra politiķe, augstskolu pārvaldības reformā “atslēga” uz tās īstenošanu būs sadarbība ar nozari, kura tiks uzklausīta un sadzirdēta. Tikpat būtiski būs reformu ieviest, raugoties uz to arī no cita skatapunkta. Šī mērķa labad Muižniece stingri apņēmusies ar nozari veidot sociālo dialogu.

Muižniece norādīja, ka viens no viņas mērķiem būs konkurētspējīgas augstākās izglītības veidošana, kas motivētu jauniešus palikt zināšanas apgūt dzimtajā valstī. Viens no politiķes iecerētajiem darbiem būs arī turpināt strādāt pie pāriešanas uz jauno mācību saturu un atbalstu sniegšanu skolotājiem.

Viņas ieskatā, skolotāju motivācija netiks atjaunota tikai ar algu un slodžu sakārtošanu, būtisks darbs būs jādara arī pie profesijas prestiža celšanas. “Tā būs viena no manām vadlīnijām,” viņa uzsvēra, piebilstot, ka strādās pie tā, lai skolotāja profesijā strādātu motivētākie cilvēki, kas sabiedrībā ir novērtēti un cienīti.

Tāpat jaunās ministres prioritāte būs atjaunot klātienes mācības skolēniem jau no 1.septembra, savukārt attālinātās mācības atstāt kā papildiespēju apgūt zināšanas. Viņas ieskatā, attālināts darbs nevar aizstāt klātienes mācības, kurā bērni mācās attīstīties un apgūst zināšanas kvalitatīvi. 

Lai nodrošinātu drošu vidi visiem, kas atradīsies izglītības iestādē, Muižniece uzsvēra nepieciešamību pēc konkrētiem drošības kritērijiem “drošas skolas” veidošanai. Šī mērķa sasniegšanai, ministres ieskatā, būs nepieciešama ne tikai politiķu un ministrijas iesaiste, bet arī sabiedrības atbalsts – vasaras laikā izmantojot iespēju doties vakcinēties pret Covid-19.

“Apņemos strādāt ar degsmi, neatlaidību un smagu darbu, jo tikai tā var panākt rezultātu,” sacīja Muižniece.

Par labklājības ministru apstiprina Gati Eglīti

Saeima šodien labklājības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu, ekonomistu Gati Eglīti (JKP), kurš amatā nomainīs no valdošās koalīcijas izslēgtās “KPV LV” pārstāvi Ramonu Petraviču.

Par Eglīša apstiprināšanu amatā nobalsoja 56 deputāti, pret bija 34 parlamentārieši, savukārt viens deputāts balsojumā atturējās.

Stājoties labklājības ministra amatā, Eglītis kā prioritātes nosauca sociālās aprūpes centru situācijas apzināšanu un epidemioloģiskās drošības veicināšanu, ģimenes pabalsta reformu un pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, iepriekš pavēstīja jaunais labklājības ministrs.

Politiķis norādīja, ka viens no pirmajiem darāmajiem darbiem, stājoties šajā amatā, būtu sagatavot informatīvo ziņojumu par situāciju sociālās aprūpes centros, lai veicinātu to epidemioloģisko drošību un sagatavotu tos potenciālai Covid-19 izplatībai rudenī.

“Šī ziema sociālās aprūpes centriem bija smaga, tāpēc vēlos, lai visi drošības protokoli būtu gatavi un lai viss būtu skaidrs,” piebilda Eglītis.

Tāpat uzsvars tikšot likts uz ģimenes valsts pabalsta reformu un tā apmēra pieaugumu, kas paredzēts no nākamā gada. Vienlaikus Eglītis kā prioritāti izvirzījis arī pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanu, ko paredzēts veicināt ar pensiju palīdzību.

Attiecībā pret bērnu tiesību aizsardzību, politiķis saredz to kā jomu, kur veicami uzlabojumi, un uzskata, ka šajā gadījumā varētu veicināt ciešāku sadarbību ar Tieslietu ministriju.

Savukārt nodarbinātības aspektā Eglītis uzsvaru likšot uz Nodarbinātības valsts aģentūras bezdarbniekiem paredzēto pakalpojumu efektivitātes celšanu, raugoties, lai bezdarbnieku apmācību modeļi būtu iespējami pietuvināti reālajai dzīvei.

Saeimā Eglītis bijis Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs.

Līdz ar šo kopumā ir nomainījusies puse Kariņa vadītās valdības sākotnējā sastāva.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!