Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tuvāko trīs gadu laikā iecerējusi samazināt valsts finansētās budžeta vietas augstskolās par gandrīz 5500. Tam iebilst Latvijas Studentu apvienība, kas sola rīkot protesta akcijas.
Pētot Izglītības ministrijas pievienotos paskaidrojumus nākamā gada valsts budžetam, studenti pamanījušu ieceri tuvāko trīs gadu laikā valsts finansētās studiju vietas samazināt par gandrīz pieciem ar pusi tūkstošiem vienību. Ietaupīto naudu plānots novirzīt akadēmiskā personāla atalgojumam, kas nepieciešams, īstenojot pedagogu atalgojuma reformu.
Latvijas Studentu apvienības valdes priekšsēdētāja Maira Belova uzsvēra, ka studenti atbalsta algu celšanu akadēmiskajam personālam, bet nepiekrīt, ka to dara uz studentu rēķina.
Iepriekš par šādiem ministrijas plāniem studenti neesot bijuši informēti un šādu rīcību dēvē par nepieņemamu.
Aicinājumu pasniedzēju algas nepalielināt uz studējošo rēķina apvienība jau nosūtījusi Saeimas Izglītības un Budžeta komisijām. Pretējā gadījumā sola rīkot protesta akcijas.
Spriežot pēc Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājas Ilzes Viņķeles (“Vienotība’) teiktā, tas varētu notikt.
“Pirmkārt, komisijā mēs to neesam vēl skatījuši, līdz ar to es varu paust tikai savu personīgu viedokli. Ir jāskatās, vai augstākās izglītības sistēmā samazinās naudas daudzums. Ja nesamazinās, tad veids, kā to sadala, manuprāt, esošā budžeta vietu sadale arī ir tālu no taisnīguma etalona,” sacīja Viņķele.
Viņķele uzskata, ka budžeta vietu sadales sistēma neesot veiksmīga, un piedāvā apsvērt bijušā ministra Roberta Ķīļa ideju par studiju kredītiem visiem jauniešiem. Šos aizdevumus pēc studijām atsevišķai daļai valsts varētu dzēst.
“Maļot to stāstu, ka mums vajag vairāk naudas budžeta vietām, mums ir vēlreiz jāsaprot, vai mēs varam to visu pilnībā nofinansēt, bet tad visu finansē no budžeta, nevis daļu finansē no budžeta un daļu cilvēki maksā. Tas ir tāpat kā ar veselības aprūpi. It kā skaitās bezmaksas aprūpe, bet faktiski mēs zinām, ka jau kādu laiku tā ir maksas,” sacīja Viņķele.
Savukārt izglītības un nodarbinātības eksperte Latvijas Darba devēju konfederācijā Anita Līce atgādināja, ka augstskolu finansēšanas modelis salīdzinoši nesen jau reformēts un tagad samazināt budžeta vietas nebūtu pareizi.
“Tas nozīmētu kopējo budžeta vietu samazinājumu, kas ir diezgan neatbalstāms risinājums Latvijas gadījumā. Piemēram, Rīgas Tehniskās universitātes gadījumā tas nozīmētu budžeta vietu samazinājumu par aptuveni 1000 vietām, kas ir nepieļaujami, jo mūsu jaunieši pieprasītajās tautsaimniecību profesijās nevar atļauties nomaksāt studiju maksu un mums ir nepieciešami absolventi. Līdz ar to noteikti nav atbalstāms budžeta vietu skaita samazinājums,” sacīja Līce.
Eksperte arī pieļauj, tā kā Latvijā pašlaik ir ļoti augsts privātā finansējuma apmērs augstākajā izglītībā, turpinot samazināt valsts finansējumu, arvien vairāk spējīgāko jauniešu izvēlēsies izglītoties ārpus Latvijas.
Šajā brīdī tāpat svarīgi esot ļaut pašām augstskolām piedāvāt budžeta vietas, finansētas no saviem nopelnītajiem līdzekļiem. Rīgas Tehniskā universitāte tam esot gatava.
Un ko jūs domājat par šo ieceri? Rakstiet komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!