Gaidīta nopietna atbalsta vietā no Mediju atbalsta fonda “saņēmuši kapeikas”- beidz iznākt, iespējams, vissvarīgākais pierobežas laikraksts “Ludzas Zeme”

Sākot ar jūliju, vairs neiznāk reģionālais laikraksts “Ludzas Zeme”, liecina avīzes redaktores Laimas Linužas paziņojums pēdējā laikraksta numurā 28. jūnijā.

Avīze iznāca divas reizes nedēļā latviešu un krievu valodā.

“Esam visus šos gadus centušies turēt informatīvo un žurnālistisko kvalitāti, taču pienāk mirklis, kad spēku un resursu trūkst. Un jāpieņem radikāli lēmumi,” uzsver Linuža.

Viņa apgalvo, ka gaidītā nopietna atbalsta vietā no Mediju atbalsta fonda “saņēmuši kapeikas”. “Arī pašvaldības līdzšinējais līdzfinansējums, ko dome informēšanai sniedza uzņēmumam, ir nepietiekams darbības nodrošināšanai,” skaidro laikraksta redaktore.

Laikraksta redaktore Laima Linuža, kas pēdējos gados vairākos gadījumos bijusi arī tāda kā “Latgales balss pārējā Latvijā”, apstiprina, ka jūlijā redakcija reorganizēsies, tāpēc avīze abās versijās neiznāks. Ja abonenti gribēs, viņi, protams, varēs saņemt naudu par jūliju atpakaļ.

Mēneša laikā kļūs skaidrs, kā mainīsies “Ludzas Zeme”, bet līdz tam “lasītājiem būs atvaļinājums no lasīšanas, bet redakcijai — no darba”.

Viņa uzsver, ka SIA “Ludzas Zeme” nav maksātnespējīga un netaisās tāda kļūt, tāpēc plāno reorganizāciju tagad — vasaras vidū, nevis gaida neatvairāmu problēmu iestāšanos. Iespējams jauns darba modelis, nav izslēgta arī līdzīpašnieku maiņa.

“Viena lieta, kas mūs nepatīkami pārsteidza, ir valsts atbalsta dalītāju attieksme pret Latgales medijiem. No vienas puses — visi runā par “informatīvās telpas stiprināšanu”, bet praksē, kad vajag kaut ko darīt, tad nekā.

Mūsu avīze visu latvisko saturu vienmēr tulkojusi arī krieviski, jo Ludzas rajonam ir garāka robeža ar Krievijas Federāciju nekā pārējo Latviju, un krievi te tiešām vēsturiski dzīvojuši, lielākā daļa no viņiem nav nekādi ienācēji. Vienmēr esam uzskatījuši par pašsaprotamu, ka apgādājam savu auditoriju ar kvalitatīvām ziņām par Latvijā notiekošo, jo Krievijas informatīvā sfēra šeit pierobežā joprojām ir stipri jūtama.”

Par situāciju ar presi pierobežā L. Linuža informējusi arī valsts augstākās amatpersonas, tajā skaitā prezidentu Edgaru Rinkēviču, kad viņš jūnija vidū apmeklēja robežas izbūves vietas. Vairākas no dažādu līmeņu amatpersonām apsolījušas reaģēt uz informatīvās telpas pasliktināšanos Latgalē, taču pagaidām konkrēti soļi nav novēroti.

Kā rāda statistikas dati, tādiem pierobežas laikrakstiem kā “Ludzas Zeme” vai Balvu “Vaduguns” ir mazāka potenciālā “barības bāze” nekā daudzu citu reģionu medijiem: tā Ludzas novadā (ieskaitot tā trīs pilsētas) pavisam ir 20,7 tūkstoši iedzīvotāju, bet Balvu novadā — nedaudz zem 20 tūkstošiem, toties Rēzeknes pilsētā ar apkārtējo novadu kopā ir aptuveni 55 tūkstoši iedzīvotāju. Turklāt jāņem vērā, ka daudzi no šiem cilvēkiem tikai deklarēti Latgalē, kamēr faktiski dzīvo Rīgā vai ārzemēs un nekādi nepieder reģionālo mediju auditorijai.

Prakse ar reģionālā satura veidošanu rāda, ka ikvienā teritorijā nepieciešams kāds satura veidošanas “smagsvars”, kas ilgtermiņā veicina publisko diskusiju dienaskārtību. Ja tāds pazūd, tad “valsts informatīvajai stiprināšanai” paredzētā nauda kļūst neefektīva un dažādas sporādiskas aktivitātes, kas parasti organizētas no Rīgas, nespēj dot tik lielu efektu kā tad, ja darbu veic vietējo apstākļu pārzinātāji.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!