Esmu brīva – Linda Mūrniece pamet “Vienotību”

Arī bijušajai iekšlietu ministrei Lindai Mūrniecei mērs ir pilns – viņa nolēmusi izstāties no partijas “Vienotība”.

Mūrniece sociālajā tīklā Facebook publicējusi vēstījumu, kurā informē par izstāšanos no politiskā spēka.

“Politikā nonācu 2001. gadā, kad tapa partija “Jaunais laiks”. Viegli rēķināt politikā aizvadītos gadus, jo tikko bija piedzimis mans dēls. Tātad – drīz 17.

Jaunais laiks sapulcināja svešus, nevienam nepazīstamus cilvēkus (ar maziem izņēmumiem), kas vēlāk auga un kļuva par īstiem politiķiem. Mēs strādājām, nedomājot par pulksteņa laiku, strīdējāmies un līdz asarām apvainojāmies, bet turpat arī visu atrisinājām un gājām tālāk. Mums bija ideāli un mums bija principi. Mēs bijām naivi, bet godīgi un mērķtiecīgi. “Gods kalpot Latvijai” bija mūsu sauklis.

Mēs kopā strādājām, mēs kopā priecājāmies, bēdājāmies un strīdējāmies, gājām pārgājienos un dzērām vīnu. Mani bērni auga kopā ar Jauno laiku un bieži rotaļājās frakcijā uz grīdas. Mēs frakcijā viens otram bijām plecs, draugs, partneris.

Kad sāka veidoties Vienotība, kāds mans sens draugs no citas partijas teica – “tu redzēsi, cik tagad būs intrigu un iekšēju svītrojumu vēlēšanās”. Un tieši tas bija jaunums, ko Jaunais laiks piedzīvoja. Es tajā laikā biju ministre un ļoti aizņemta, tikai obligātajās dienās atrados frakcijā un jutos tur kā svešās mājās, tik ļoti viss bija izmainījies. Nebija Jaunā laika un tas, kas bija nācis vietā, bija man svešs.

Pēc neilga laika demisionēju no iekšlietu ministres amata. Pēc grūta darba krīzes laikā, bija smagi visādā ziņā. Tas izrādījās laiks, kas izjauca manu ģimeni…

Aizejot no ministrijas, dabiski būtu iet projām arī no partijas, tomēr tur vēl bija palikuši mani cilvēki, kam gribēju būt plecs, ja tādu vajadzēs. Tāda es biju arī cilvēkam, ar ko vēlāk apprecējos. Ne tikai plecs ikdienā, bet atbalsts politikā ar padomu, skepsi un pieredzi. Atkal neaizgāju pavisam, lai gan redzēju, cik strauji viss mainās un cik ļoti tas neatbilst tam, kā iedomājos.

Duncīši mugurā, kaušanās un pārdošanās par amatiem, savstarpēja apsaukāšanās, šķietamas ietekmes dalīšana, pakāpšanās uz citu galvām. Liekulīgi smaidi sejā, nikni vārdi kamerās. Vismaz tas, ko redzēju TV, tā izskatījās. Tie, kas strādāja, uz šī fona vienkārši pazuda, jo nespēja sacensties ar to, kas notiek. Kāds, jūtot, ka viss brūk, devās apstaigāt citas partijas cerībā nodrošināties ar vietu sarakstā uz nākamajām vēlēšanām.

Dažiem cilvēciskās attiecības palika rindā aiz politikas.

Ir pagājuši gandrīz 17 gadi, kopš manas ienākšanas politikā.17 gadi, kas man daudz devuši un daudz atņēmuši. Gadi, kas mainījuši mani pašu un gadi, kas paliks ierakstīti vēsturē. Neko no tiem nemainītu, jo tad šodiena nebūtu tāda, kāda tā ir. Skumja, bet piepildīta.

Esmu BRĪVA.”

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!

Foto no Facebook