Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā līderos ir partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV) un Nacionālā apvienība (NA), ziņo aģentūra LETA, pamatojoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju.
Piemēram, Valmieras novadā, kur abas šīs partijas tradicionāli guvušas labus panākumus, pēc gandrīz puses balsu saskaitīšanas, JV bija saņēmusi ap 30% vēlētāju atbalstu, bet NA – ap 25%, kamēr tuvākajiem konkurentiem “Latvijas attīstībai” (LA) un “Apvienotajam sarakstam” (AS) bijis ap 10% vēlētāju atbalsta.
Tomēr ne visur Latvijā šo divu partiju pārsvars pār konkurentiem bijis tik ievērojams. Piemēram, Rīgas Zolitūdes un Pļavnieku iecirkņos jau tradicionāli uzvarējusi sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”. Galvaspilsētā salīdzinoši labāk veicies arī partijai “Progresīvie”, bet arī JV un NA Rīgā veicies gana pārliecinoši, tostarp JV uzvarējusi vairākos apmeklētākajos iecirkņos.
Pietiekoši daudz balsu, lai iegūtu EP mandātu, saņēmusi arī partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet pagaidām nav skaidrs, vai partijai “Stabilitātei” būs izdevies gūt pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai tās pārstāvis varētu strādāt EP. Ja tas nebūs izdevies, pa diviem mandātiem iegūtu JV un NA, bet vēl katra pa vienam deputāta mandātam saņemtu piecas partijas – LA, AS, LPV, “Saskaņa” un “Progresīvie”.
Sociālajos tīklos noslēpumaini EP vēlēšanu iespējamos rezultātus Latvijā izklāstījis LA eiroparlamentārieša Ivara Ijaba palīgs Pēteris Viņķelis: “Kopā deviņi kustoņi: 22 āboli, 17 prievītes, 12 doktori, pa seši sarkanie, buldozeri, konvoji un kepkas.” Šāds vēlēšanu iznākums procentos nozīmētu, ka divas līderpartijas iegūtu pa diviem mandātiem, bet piecas sekotājas – pa vienam.
Kā zināms, EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēja 16 saraksti.
Nu kā gan citādi – Vienotība pirmā – jau atklātas neapzīmogotas aploksnes urnās, kas nozīmē, ka kāds aiznesis paciņu ar aploksnēm un aizpildītiem biļeteniem no izmestajiem biļetenu komplektiem
un vēl vakardienas mistiskā problēma ar nobalsojušo skaitu. Datori tik rupji nekļūdās. Datorprogrammā visus iespējamos Latvijas vēlētājus var mierīgi saskaitīt vienā standarta integer tipa 4 baitu mainīgajā. 2 miljoniem neko nemaina pat ja atstāta signed opcija. Tādas kļūdas tāpat vien nerodās, jebkuras programmatūras izstrādātājs veic arī testus. Manuprāt tā ir nemākulīga iejaukšanās sistēmā, vienā vietā, tur kur attēlo kaut kas izmainās, bet citā vietā paliek īstā reālā vērtība. Labs piemērs ir auto nobraukuma rādītājs. Ar speciāliem rīkiem un programmatūru var nomainīt spidometra rādījumu, bet īstais nobraukums tiek glabāts daudzās vietās, dažiem auto pat apgaismojuma kontroles mikroshēmās, kur daudzi aizmirst nomainīt.… lasīt vēl »