Drošībnieku pētītais “Emergn” pretendē uz Rīgas domes digitālo sistēmu uzturēšanu

MĀRIS KRAUTMANIS, Neatkarīgā

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) pagājušā gada decembrī izsludināja atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Pašlaik konkursa komisija turpina vērtēt pretendentu piedāvājumus.

“Neatkarīgajai” ir kļuvis zināms, ka viens no pretendentiem uz uzvaru konkursā un līguma slēgšanu ar RDA ir akciju sabiedrība “Emergn” (bijusī “Exigen Services Latvia” AS). Pretendentu pieteikšanās noslēdzās šā gada februārī. Kopējā līguma summa, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli, nepārsniedz 15 miljonus eiro.

Uzņēmums “Emergn”, kura patiesie labuma guvēji slēpjas ārzonās un, iespējams, ir saistīti ar Krievijas varas iestādēm, bet kas vienlaikus jau gadiem ilgi ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu apkalpotājs, ir bijis Satversmes aizsardzības biroja (SAB) redzeslokā.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), atsaucoties uz publiskajā telpā (sociālajos tīklos un žurnālā “Forbes”) izskanējušo informāciju par iespējamo “Emergn” patieso labuma guvēju saistību ar Krieviju, kā arī šī uzņēmuma noteicošo ietekmi VID IT sistēmu uzturēšanā, šī gada 14. aprīlī aicināja drošības iestādes veikt pārbaudes par iespējamu VID IT sistēmu ārējo ietekmējamību. Rakstu lasiet šeit .

“Neatkarīgā” 2019. gada vasarā un rudenī jau publicēja veselu rakstu sēriju par “Emergn” neproporcionālo ietekmi Latvijas valsts institūciju kritiskās IT infrastruktūras projektos, kas turklāt ļauj šim uzņēmumam iegūt faktiski pilnu pārskatu pār Latvijas uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumu īpašniekiem, parādiem utt. Tostarp 2018. gadā “Emergn” noslēdza līgumu 2,3 miljonu eiro vērtībā ar Uzņēmumu reģistru (UR) par tā informācijas sistēmas modernizāciju. Tomēr vēlāk UR no sadarbības ar “Emergn” atteicās.

Elektroniskās iepirkumu sistēmas dati liecina, ka šā gada janvāra beigās arī Saeima ar “Emergn” noslēgusi līgumu par daļas no Saeimas IT sistēmām papildinājumu un jauninājumu izstrādi, tehnisko atbalstu un uzturēšanu.

Tagad arī Rīgas dome un citas pašvaldības var nonākt līgumattiecībās par IT risinājumiem ar “Emergn”.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) stāsta, ka “Lursoft” informācija liecinot, ka Latvijas “Emergn” vienīgais īpašnieks ir Īrijā reģistrētā firma “Emergn Global Holdings Limited”, kuras patiesais labuma guvējs esot ASV pilsonis Aleksandrs Adamopuls. Taču, kā “Neatkarīgā” savulaik jau rakstīja, Īrijas Uzņēmumu reģistra dati rāda, ka “Emergn Global Holdings Limited” akcionāri ir Īrijas kompānija “Emergn Holdings Limited” un ārzonā, proti, Bermudu salās, reģistrētā “Wilshire Limited”. Un šai Bermudu salās reģistrētajai kompānijai pieder lauvas tiesa – 72,7% – “Emergn” holdinga akciju.

Aizdomīgā aste uz Krieviju

Kā norāda izdevums “Forbes”, tas vēl nebūt nav viss. Izrādās, ka viens no “Emergn” direktoriem ir libāniešu izcelsmes Krievijas pilsonis Fadi El-Zein Hraibi, kurš jau pēc Krimas okupācijas divus gadus turpināja strādāt Kremlim tuvā Krievijas multimiljonāra Vitālija Jusufova kompānijā, kurš savukārt bija līdzīpašnieks biznesā, kurā 25% piederēja Krievijas Aizsardzības ministrijai. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka “Emergn” patiesie labuma guvēji varētu būt arī citi, piemēram, Ukrainas oligarhs Viktors Pinčuks vai arī Krievijas pilsonis Nikolajs Puntikovs.

Tātad reālo “Emergn” kontrolētāju izcelsme nav skaidra, un atbildīgās Latvijas iestādes to vēl nav līdz galam noskaidrojušas. Ir visnotaļ dīvaini laikā, kad Krievija ir iebrukusi Ukrainā un draud “kolektīvajiem Rietumiem”, visu VID, Saeimas un pašvaldību informāciju, tēlaini izsakoties, nolikt Putinam priekšā uz galda. Taču ne VID, ne arī atbildīgās drošības iestādes laikam šādu risku nesaskata.

Rīgas domes oficiālā atbilde: “Par pretendentiem informāciju nesniedzam”

“Neatkarīgā” uzdeva virkni jautājumu Rīgas domes ar konkursu saistītajām amatpersonām, kuras visas kā viena no tiešas sarunas attiecās un lūdza informāciju vaicāt Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļai. Tā informēja, ka, izvērtējot pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus, pašvaldības iestādes ievēro Publisko iepirkumu likumā noteikto – piedāvājumu un pieteikumu vērtēšanas laikā līdz rezultātu paziņošanai pasūtītājs nesniedz informāciju par vērtēšanas procesu. Tāpēc pašvaldība līdz iepirkuma procesa noslēgumam nesniedz informāciju par pretendentiem, saņemtajiem piedāvājumiem un to vērtēšanas gaitu. Vērtējot pretendentus, tiekot ņemti vērā visi likuma nosacījumi. Tāpat uz iepirkumu attiecas arī Sankciju likums, kas nosaka, ka obligāti jāveic pārbaude, vai pretendentiem nav piemērotas sankcijas.

Iepirkums esot vērsts uz konkurences veicināšanu. Iepirkuma priekšmets sadalīts divās daļās. Pirmā daļa ir par esošo sistēmu attīstības darbiem. Tiks slēgta vispārīgā vienošanās ar ne vairāk kā pieciem pretendentiem. Agrāk līgums tika slēgts tikai ar vienu pakalpojuma sniedzēju, bet vispārīgā vienošanās nodrošināšot cenu un kvalitātes konkurenci katram izstrādes darbam. Šajā daļā saņemti 10 pieteikumi. Otrā daļa ir par esošo sistēmu uzturēšanu, kļūdu labošanu un maziem pielāgojumiem. Šajā daļā saņemti pieci pieteikumi.

Rīgas domes deputāti par konkursu neko daudz nezina

Rīgas domes deputātu kompetencē nav iejaukties konkursu gaitā, taču viņi konkursus un summas redz tajā laikā, kad pieņem budžetu. “Neatkarīgās” aptaujāto galvaspilsētas pašvaldības politiķu lielākā daļa atzinās, ka par Rīgas domes digitālajām lietām neko nezina vai nav problēmā iedziļinājušies. Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (Nacionālā apvienība) sacīja, ka uzticas kompetentām drošības iestādēm – ja tās atzīs, ka pretendenti atbilst likuma prasībām, tad iebildumu nebūs.

Tieši tāds pats viedoklis, ka jāpagaida pārbaužu rezultāti un pēc tam jāvērtē, kas notiek ar konkursu un tā pretendentiem, ir arī Olafam Pulkam (“Jaunā vienotība”), Jurim Radzēvičam (“Gods kalpot Rīgai!”) un Eināram Cilinskim (Nacionālā apvienība).

Partijas “Saskaņa” deputāts, inženieris un datorspeciālists Konstantīns Čekušins sacīja, ka zina firmu “Emergn”, kura jau ļoti ilgu laiku darbojas IT biznesā un apkalpo VID sistēmas. “Šķiet, ka šai firmai laika gaitā īpašnieki ir mainījušies, bet, vai pašlaik starp tiem ir kāds, kas varētu būt sankciju sarakstā, to es nezinu,” sacīja Čekušins.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!