CVK nenoliedz, ka varētu būt ļaunprātīgas iespējas manipulēt ar vēlēšanas sistēmu

TV3 raidījums “Nekā personīga”

Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) pēdējos pāris gados piemeklējuši vairāki satricinājumi. Pret iepriekšējo vadību notiek izmeklēšana, tāpat pārtraukta sadarbība ar uzņēmumu, kas nodrošināja vēlēšanu datorsistēmas daudzu gadu garumā. Tagad CVK piedāvā jaunu vēlēšanu biļetenu dizainu un atzīst, ka līdzšinējais radījis krāpšanās riskus, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Šogad notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā balsis tika skaitītas ar rokām, bet politiķi un CVK solīja – līdz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām valstij būs jauna informāciju tehnoloģiju sistēma.

Valdība izstrādāt jauno vēlēšanu platformu pagājušajā gadā uzdeva VARAM ministrijas pakļautībā esošajai Valsts reģionālās attīstības aģentūrai. Šī gada sākumā tā informatīvā ziņojumā ministriem stāstīja, ka līdzšinējo vēlēšanu biļetenu elektroniskai apstrādei ir zems precizitātes slieksnis, tādēļ jāievieš jaunas.

Jau nākamajās pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija piedāvā izmantot jaunas vēlēšanu zīmes. Tās būšot vieglāk uztveramas un apstrādājamas. Ja tās neieviesīs, biļetenus atkal būs jāskaita ar rokām, brīdina CVK.

CVK un Valsts reģionālās attīstības aģentūra jau iepriekš rādījusi jaunās zīmes Saeimas frakcijām, bet pagājušajā nedēļā tās nonāca atbildīgajā Saeimas komisijā.

CVK deputātiem stāstīja, ka pasūtījusi izpēti divās fokusgrupās, kur piedalījās cilvēki, kas iepriekš balsojuši vēlēšanās. Neraugoties uz pieredzi, teju pusē gadījumu fokusgrupu dalībnieki biļetenus aizpildījuši kļūdaini. Biežākā kļūda – nevēlamos kandidātus nevis izsvītro, bet tiem ievelk mīnusu. Tie paši cilvēki jaunā dizaina biļetenus aizpildījuši pareizi.

Tīri tehniski pluss kandidātam skaitās divas līnijas, kas krustojas rombā pie attiecīgā cilvēka vārda. Mīnuss skaitās tad, ja vārds tiek izsvītrots. Tā to nolasa arī skeneri, kurus balsu skaitīšanai izmantoja līdz pat aizpagājušā gada Saeimas vēlēšanām. Ja atzīmes ir neskaidras, tad lēmumu par to, kā interpretēt biļetenu pieņem vietējās iecirkņu un pašvaldības vēlēšanu komisijas.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte, vaicāta, vai arī līdz šim liela daļa vēlēšanu biļetenu aizpildīti nepareizi, atbild apstiprinoši.

“Mums pašiem tas bija pārsteigums, ka bija tik liela starpība. Vēlētājiem šo gadu desmitu garumā tomēr juka, kur tie plusiņi un mīnusiņi ir jāvelk. Tās bija tās lielākās kļūmes, kur radās jautājumi, kāpēc vēlēšanu komisijām bija jāņem un jāskatās tieši iecirkņu komisiju darbs. Tāda lieta, ka ne visas vēlēšanu komisijas lieto skenerus,” stāsta Saulīte.

CVK vadītāja tikusies ar visu pašvaldību vēlēšanu komisijām. Visbiežāk skenerus neizmanto iecirkņi, kur ir ļoti maz vēlētāju. Tiem saskaitīt simts zīmes ar rokām ir vieglāk, nekā mācīties rīkoties ar skeneriem. Taču tas arī nozīmē, ka pārbaudīt, kā kas ir saskaitīts, var tikai uz vietas, apskatot fiziskās vēlēšanu zīmes, nevis kopējā sistēmā. Dažus mēnešus pēc vēlēšanām biļetenus iznīcina.

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte teic, ka pie katra biļetena, kas ir neskaidrs, proti, vai tur ir vai nu strīpiņa vai neskaidras zīmes, ikviena pašvaldību vēlēšanu komisija līdz šim izskatīja, un arī turpmāk izskatīs. “Tad nobalsoja kopīgi, kāda varētu būt bijusi vēlētāju griba,” skaidro Saulīte.

“Nekā personīga” norādīja, ka ne visi ir godprātīgi, [vēlēšanu komisijās] ir pašvaldību darbinieki, un ir arī ļaunprātīgas iespējas manipulēt ar sistēmu. CVK priekšsēdētāja Saulīte atbildēja: “Pie tā, kā droši vien iepriekš ir bijis, es pieņemu, ka to varētu. Tas būtu ne iecirkņa līmenī, bet pašvaldību vēlēšanu komisiju līmenī, it īpaši ja tā ir manuāla lieta.”

Vēlēšanu komisiju lēmumam, vai ieskaitīt šaubīgus svītrojumus vai plusus, ir liela nozīme. 2014. gadā ap 360 svītrojumi aiz svītras atstāja Solvitu Āboltiņu, vēlēšanās pirms diviem gadiem Jānim Reiram līdz Saeimas mandātam pietrūka mazāk nekā simts plusu. Pašvaldību vēlēšanās nonākšanu domē var izšķirt pāris svītrojumu vai plusu.

Līdzšinējais vēlēšanu datorsistēmu izstrādātājs un uzturētājs SOAAR “Nekā personīga” informē, ka 2022. gada Saeimas vēlēšanās strādāja 1055 vēlēšanu iecirkņi. Skenerus izmantoja 716. Neizmantoja gandrīz visi iecirkņi ārvalstīs un daudzi mazi iecirkņi mazāk apdzīvotās vietās. Piemēram Gulbenes novadā skenerus darbināja tikai divos no 18 iecirkņiem, Krāslavas novadā – trijos no 27. Saldus novadā – piecos no 25. Talsu novadā – sešos no 28. Izceļas Ventspils pilsēta un novads, kur skeneri netika izmantoti nevienā no 24 iecirkņiem (12 pilsētā un 12 novadā).

Gadu iepriekš – 2021. gada pašvaldību vēlēšanās skenerus izmantoja vēl mazāk iecirkņos – tikai 504. Zināms, ka Ventspils iecirkņos bija 31 vēlēšanu novērotājs, bet Ventspils novadā – neviena.

CK priekšsēdētāja Saulīte, vaicāta, vai skeneru lietošanu var padarīt obligātu, norādīja – likumā tas nav noteikts.

“Mazliet tādai atkāpei man jāpasaka, ka likumā nav ierakstīts, ka ir obligāti jālieto skeneri. Kā mēs to uzzinājām – jo nekur nav tāda lieta, kur tev jāpasaka, kā tu lieto, jo tas nav likumā, vai tu skaiti ar rokām vai tu skenē. Ja nemaldos, bija kādi 25% agrāk, kas nelietoja skenerus, īpaši mazie iecirkņi teica: ziniet, mums ir daudz ātrāk tās 100 balsis saskaitīt ar rokām bez skenera. Varētu būt instrukcija, protams, par to lemj komisija, kas ir partiju un frakciju pārstāvji, vai tam būtu jābūt, ka viss tiek skenēts. Katrā gadījumā mēs no savas puses esam paredzējuši, esam pieprasījuši budžetā, ka skeneri būtu,” stāsta Saulīte.

CVK uzstāj, ka jaunās zīmes un atbilstošās datorsistēmas jāievieš jau nākamās vasaras pašvaldību vēlēšanās. Ja kaut kas noies greizi kādā no novadiem, tad uzrīkot atkārtotas vēlēšanas būs daudz vieglāk nekā, ja tiks pieļautas kļūmes nākamajās – Saeimas – vēlēšanas. Savukārt izstrādāt jaunu sistēmu vecā dizaina zīmēm neesot plānots. Taču Saeimas deputātiem par steigu ir šaubas. Iebildumi komisijas sēdē izskanēja no Zaļo un zemnieku savienības un “Jaunās Vienotības”.

Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs norāda, ka ir priekšlikums virzīt šo jautājumu Saeimā. “Mēs turpinām diskusijas,” viņš norādīja.

Savukārt Saeimas deputāts no “Jaunās vienotības” Gatis Liepiņš norāda, ka, lai kādas ir pašreizējās zīmes, “tās ir ieviestas no laika gala”. “Pēc deviņiem mēnešiem ir vēlēšanas, un mēs tās nevaram atbalstīt uz šīm vēlēšanām. Bet mēs noteikti varam runāt par ieviešanu uz Saeimas vēlēšanām,” viņš pauž viedokli.

Šonedēļ koalīcijas vadošās partijas “Jaunās Vienotības” pozīcija ir pielaidīgāka – Saeimas sēdē frakcijai būs brīvais balsojums. Zaļzemnieki gan joprojām ir šaubīgi. Ceturtdien likumprojekts pirmajā lasījumā apstiprināts, bet turpmāk vēl gaidāmas diskusijas.

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis norāda, ka “par vēlēšanu godīgumu mums šaubu nav pilnīgi nekādu”.

Sabiedriskās politikas centrs “Providus” iesaka politiskajām partijām vērst uzmanību iecirkņiem, kas neizmanto skenerus. Lai nebūtu šaubu par vēlēšanu godīgumu, balsu skaitīšanas laikā klāt būtu jābūt novērotājiem.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!