Cik godprātīgs ir Gobzems, dēvējot par “mafiju” maksātnespējas administratorus – viņa paša pagātnes neglaimojošos faktus gaismā cēlis žurnāls

Indra Sprance, IR

Pirms vēlēšanām nav skaļāka maksātnespējas shēmu kritiķa par topošo politiķi Aldi Gobzemu. Tāpēc Ir izpētījis — cik godprātīga ir viņa paša pagātne maksātnespējas administratora darbā?

Fiktīvie kreditori, izlozētās rindas apiešana, biznesa saaugšana ar politiku — advokāts un partijas KPV LV premjera kandidāts Aldis Gobzems sācis nikni kritizēt maksātnespējas sistēmu un sola atmaskot lielākos blēžus. Īpaši pēc administratora Mārtiņa Bunkus brutālās slepkavības, kas pievērsa plašas sabiedrības uzmanību maksātnespējas ķēķim, Gobzems cīņu pret to padarījis par skaļāko priekšvēlēšanu solījumu. «Mafija! Šērojiet, lūdzu!» «Es atbildu par saviem vārdiem, tā izskatās mafija.» Ar šādiem saukļiem sociālajos tīklos viņš piesaka savus atmaskojumus un par tieslietām atbildīgās Nacionālās apvienības senās saites ar maksātnespējas biznesu pasniedz kā jaunatklājumu.

Žurnāls Ir jau kopš 2012. gada ir nopietni pētījis maksātnespējas problēmas, izturot arī agresīvu spiedienu no sistēmas un liekot tai mainīties. Mūsu rakstu «varoņi», kuri pētījumu sākumā jutās likuma rokai nesasniedzami, tagad ir apsūdzētie krimināllietās un pabijuši aiz restēm. Pēc jaunākā pētījuma, kurā Ir izgaismoja nelikumīgus tiesu lēmumus daudzu gadu garumā, pati tiesu sistēma pieprasīja beidzot izvērtēt šo reputācijas traipu, un Tieslietu padome augusta beigās nāks klajā ar saviem secinājumiem.

Pētnieciskajā darbā Ir līdz šim nebija manījis advokāta Gobzema cīņu pret «mafiju», tāpēc nolēmām palūkoties viņa pagātnē, lai pārliecinātos — kā viņa vārdi atbilst paša darbiem? Atklājumi neatpaliek no maksātnespējas shēmu klasikas.

«Es nomāju galdu»

Maksātnespējas administratora, likvidatora vai tā pārstāvja amatos Aldis Gobzems publiskajos reģistros atrodams no 1999. gada līdz 2013. gada nogalei, kad beidzās viņa sertifikāta termiņš un viņš to neatjaunoja. Tolaik Gobzems bija atradis jaunu iespēju — pēc traģiskās Zolitūdes veikala Maxima sagrūšanas viņš sabiedrībā parādījās kā jurists, kas gatavs nesavtīgi aizstāvēt cietušos. Zolitūdes sāpi pēc tam 2014. gada vēlēšanu kampaņā izmantoja Gobzema domubiedrs Artuss Kaimiņš, iekļūstot Saeimā ar skaļiem solījumiem pēc taisnīgas izmeklēšanas, ko vēlāk nespēja piepildīt.

Bet atgriezīsimies pie maksātnespējas. Skaita ziņā ražīgākais posms Gobzema administratora karjerā ir tūkstošgades sākums, kad viņš strādājis ar vairāk nekā 100 uzņēmumiem. Kopš 2009. gada ekonomiskās krīzes viņš administrējis 27 uzņēmumus. Ir izvērtēja Gobzema gaitas šajā pēdējā posmā, jo tad maksātnespējas jomā nostiprinājās ķēķa likumi, kurus viņš nu nikni kritizē.

Lai gan Gobzems šobrīd atmasko administratoru «mafiju» NA politiķu rindās, izrādās, ka viņš pats vairākus gadus līdzās citiem administratoriem ir praktizējis biroja telpās Strēlnieku ielā, kas pieder bijušajam tieslietu ministram, tagad Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājam Gaidim Bērziņam un viņa partnerim — šobrīd smagos noziegumos apsūdzētajam administratoram Ilmāram Krūmam.

«Kur ir Gaidim Bērziņam birojs? Pie kā galda sēž Gaidis Bērziņš? Vienā kabinetā ar Ilmāru Krūmu,» — tā LTV raidījumā Tiešā runa jautāja un pats atbildēja Gobzems, lūgts pamatot savu viedoli par maksātnespējas mafiju.

Taču Gobzems pats šajās telpās Strēlnieku ielā ir organizējis kreditoru sapulces 14 uzņēmumiem laika posmā no 2009. līdz 2011. gadam, Ir pārliecinājās, izpētot Maksātnespējas reģistra informāciju.

Jautājām Gobzemam — kā tā sanācis, ka viņš darbojies paša kritizētajā «mafijas» perēklī?

Uz Ir rakstiskajiem jautājumiem Gobzems atsaucas zibenīgi un ir gatavs telefonsarunai. Skaidro, ka pēc aiziešanas no advokāta Romualda Vonsoviča biroja viņam neesot bijis līdzekļu sava biroja izveidei, tāpēc nolēmis vietu īrēt.

«Es nomāju darba galdu vienā kabinetā ar cilvēku, kurš ir bijis vēsturiski privāts mans draugs,» saka Gobzems. Šis draugs izrādās vēl viens Gaida Bērziņa partneris, Baltic Law Offices līdzdibinātājs Ivo Čerbakovs. Uz jautājumu, kādas attiecības Gobzemam ir ar Krūmu un Bērziņu, viņš momentā attrauc: nekādas! Kopēja biznesa nekad neesot bijis, bet Bērziņu tikai divas reizes nejauši saticis pie kaimiņa mājas. «Esmu aiz žoga redzējis, sasveicinājies, trīs vārdus pārmijis.»

Tieši atbildēt, vai pats ir sēdējis «mafijas» perēklī, Gobzems tomēr negrib: «Tas nav korekts jautājums, tas ir no sērijas — vai jūs joprojām turpināt sist savu sievu?»

Kā klasiskā shēmā

Taču ne jau tikai adrese, bet tajā darītais piesaistīja Ir uzmanību. Starp Strēlnieku ielā administrētajām lietām Gobzema karjerā atradām spilgtu piemēru, ko varētu iekļaut maksātnespējas shēmu rokasgrāmatā, ja kāds tādu izdotu.

Runa ir par uzņēmumu EMR, kas ražoja metāla konstrukcijas. Pienākot krīzei, cieta zaudējumus, ieslīga parādos un vairs nevarēja pavilkt treknajos gados ņemto kredītu nastu. Taču aktīvi bija vērtīgi — zeme, ēkas un iekārtas par astoņiem miljoniem eiro, tāpēc īpašnieki nolēma glābties no kreditoriem, 2009. gadā pieprasot tiesisko aizsardzību. Kā administratoru izvēlējās Gobzemu. Viņš izstrādāja plānu, ko saskaņoja tikai ar trim no vairāk nekā simt kreditoriem, paredzot par 80% samazināt visu nenodrošināto kreditoru prasījumus, kas kopumā veidoja 2,6 miljonus eiro. Tā uzņēmums vienā rāvienā atbrīvojās no vairāk nekā divu miljonu saistībām.

Tomēr apgrozījums turpināja kristies, un norēķini ar banku kavējās, tāpēc 2011. gadā DnB Nord prasīja uzņēmuma maksātnespēju. No nenodrošinātajiem kreditoriem jau iepriekš bija izdevies lielākoties atbrīvoties, bet saistības pret nodrošinātajiem kreditoriem tagad tuvojās sešiem miljoniem eiro.

Gobzems palika administratora amatā arī maksātnespējas procesā. Ko viņš darīja? Iznomāja visu īpašumu ar EMR saistītai firmai un rūpnīcas pārvaldīšanu uzticēja līdzšinējam EMR valdes priekšsēdētājam Sergejam Masļakovam. Vēlāk izsolē pārdeva visus īpašumus citai firmai, kuras valdē darbojās tas pats Masļakovs. Pirkuma summa bija nepilni trīs miljoni eiro.

Šī publiskos reģistros atrodamā informācija izskatās pēc klasiskas shēmas, kas Ir pētījumos daudz aprakstīta — īpašnieki izmanto tiesisko aizsardzību un maksātnespēju, lai atbrīvotos no uzņēmuma parādiem, bet aktīvus saglabātu savās rokās.

Lūgts to komentēt, Gobzems uzsver, ka par administratora rīcību šajā lietā «pēc būtības nebija strīdu ne ar vienu kreditoru». Masļakovs esot atradis investoru, un «nevienam citam neinteresēja tā rūpnīca — vispār nevienam, saprotat?».

Šajā lietā arī redzams, ka Gobzems, līdzīgi kā citi amata brāļi, labi pelnīja ar saviem pakalpojumiem. Maksātnespējas laikā saņēmis 4273 eiro ikmēneša atlīdzību plus vēl arī procentuālu samaksu par īpašuma pārdošanu izsolē. Gobzema ieskatā viņam par to pienācās vēl 134 tūkstoši eiro. Tik daudz gan gala beigās viņš nesaņēma, jo nodrošinātajam kreditoram — bankai — nomainījās īpašnieki un jaunā vadība šo rīcību apstrīdēja tiesā, panākot sev labvēlīgu lēmumu.

Iesprūst ķēķī

Lai gan Gobzemam bija savs galdiņš Strēlnieku ielas «mafijas» birojā, viņš kā administrators 2011. gadā kreditoru sapulces organizēja arī nu jau dažādos noziegumos apsūdzētā administratora Māra Sprūda «ķēķī» Antonijas ielā. Un vismaz vienā gadījumā strādāja roku rokā ar Sprūda komandas cilvēkiem.

Stāsts ir par Kolle Beton maksātnespēju. Šis igauņiem piederošais Latvijas uzņēmums ražoja keramzītu un betonu. Trekno gadu izskaņā 2007. gadā tā apgrozījums pārsniedza 15 miljonus eiro, ierindojot ceturtajā vietā Dienas Biznesa apkopotajā būvmateriālu ražotāju topā. Uzņēmumam piederēja zeme, ēkas un citi aktīvi vairāk nekā 25 miljonu eiro vērtībā. Taču līdz ar krīzi nāca zaudējumi, pašu kapitāls ieslīdēja mīnusos, un 2009. gada rudenī nāca trieciens — maksātnespējas pieteikums!

Nejaušās rindas kārtībā par administratoru kļuva Gobzems, taču vairāki publiskajos reģistros izsekojamie pavedieni norāda uz Sprūda komandas darbošanos šajā procesā, roku rokā ar banku kā nodrošināto kreditoru.

Pati maksātnespējas ierosināšana jau līdzinās trillerim.

Pieteikumu tiesā iesniedza firma, kurai Kolle Beton bija palicis parādā 12 tūkstošus eiro. Līdz tiesas sēdei rēķini tika samaksāti, un īpašnieki veica vairāk nekā pusotra miljona mantisko ieguldījumu uzņēmumā, lai aizlāpītu kapitāla caurumu, tāpēc Kolle pārstāvji norādīja — maksātnespējas pieteikumam nav pamata. Tiesa tam nepiekrita. Tiesnese Aija Orniņa akceptēja Gobzema aplēses, ka Kolle saistības pārsniedz aktīvus, turklāt ir parādījies cits kreditors, kas paģēr parādu atmaksu — tā ir Nordea banka, lielākais aizdevējs. Izrādās, banka lauzusi līgumu ar Kolle un prasa atpakaļ vairāk nekā 13 miljonus eiro. Tiesa deva Gobzemam zaļo gaismu ķerties pie maksātnespējas procesa.

Kreditoru sapulcē Gobzems par balsu skaitītāju piesaistīja Zandu Kokari Rodi, senu Sprūda līdzgaitnieci, kuras vārds figurē Ir jau agrāk pētītajās Antonijas ielas profesionāļu darbībās. Nordea piedāvāja izlīgumu ar parādnieku un kā lielākais kreditors pati to arī akceptēja. Praktiski šis risinājums nozīmēja to, ka visiem nenodrošinātajiem kreditoriem jāzaudē 95% no saviem prasījumiem. Kopējā nenodrošināto prasījumu summa pārsniedza astoņus miljonus eiro — tātad šī nasta tika dzēsta, samaksājot tikai aptuveni 400 tūkstošus.

Protams, daļa kreditoru iebilda. Viens no tiem Baltik Saule panāca pat protesta iesniegšanu Augstākajā tiesā un arī pats sāka tiesvedību par izlīguma apturēšanu, taču viss bija velti — Gobzems ar tiesneses Orniņas atbalstu izpildīja izlīgumu un slēdza maksātnespējas procesu 2011. gada februārī. Beigās viss notika zibenīgi — tajā pašā dienā, kad sanāca pēdējā kreditoru sapulce un Baltik Saule informēja par savu iesniegumu tiesā, Orniņa uzreiz pasludināja maksātnespējas izbeigšanu. Pēc maksātnespējas beigām uzņēmumam nomainījās īpašnieki — igauņu vietā parādījās trīs latviešu juristu vārdi, bet kādreiz tik bargā Nordea laipni neprasīja sākt kredīta atmaksu.

Pēdējās Gobzema rīkotās kreditoru sapulces protokolu Uzņēmumu reģistrā iesniedza pilnvarotā persona Oskars Ercens — arī viens no Sprūda komandas. Ercenam bija loma shēmā, kuras rezultātā Sprūda administrētā uzņēmuma Peltes īpašumi miljoniem vērtā Ķīšezera piekraste nonāca ar Sprūdu saistītu personu kontrolē. Šo darījumu likumību izmeklē tiesībsargājošās iestādes.

Interesanti, ka Gobzema administrēšanas laikā Kolle Beton arī pats pieteica kādu maksātnespēju: uzņēmumam Saimnieks — serviss, par kura administratori nejaušajā izlozes kārtībā kļuva Ilze Gulbe, Sprūda bērna māte. Šis process gan nebija garš, lietu drīz izbeidza, firma nomainīja adresi un ierosināja jaunu procesu — šoreiz tiesisko aizsardzību jau Sprūda vadībā. Šajā lietā protestu par nelikumībām iesniedza pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs, taču pēc tam negaidīti to atsauca, liekot minēt, kāda ir Sprūda ietekme visaugstākajā tiesu varas līmenī.

Turklāt Kolle Beton nav vienīgais gadījums, kas liek jautāt par Gobzema lomu Sprūda tīklā. Nejaušās rindas kārtībā tieši pie Gobzema administrēšanā 2013. gadā nonāca divi uzņēmumi, kuru maksātnespējas prasītāji ir saistīti ar Antonijas ielas komandu.

Zivju pārstrādātāja Boja maksātnespēju pieteica firma, kuru tiesā pārstāvēja Ēriks Spurelis — atkal jau pazīstams no Sprūda profesionāļu shēmām. Savukārt siltumapgādes uzņēmuma Granta maksātnespēju pieprasīja firma MTK Construction — tās maksātnespēju administrēja Sprūda bērna māte Ilze Gulbe. Pie abu administrēšanas Gobzems reāli gan neķērās, jo beidzās viņa sertifikāta termiņš un advokāts bija meties jau citā kaujas laukā.

«Labas attiecības ar Sprūdu»

Nupat aplūkotās sakritības it kā pilnīgi nejaušajā administratoru izlozē palīdz saprast, kā darbojās Māra Sprūda profesionāļu komanda un viņa ietekme varēja plesties ārpus tiem pārdesmit uzņēmumiem, kurus Sprūds pats administrēja savas karjeras laikā.

Jautāts par saistību ar Sprūdu, Gob-zems nesāk noliegt acīmredzamo — ir strādājis ar viņa komandu Kolle Beton maksātnespējā. «Es tajā procesā sadarbojos ar Sprūda biroju, jā.»

Ko nozīmēja šī sadarbība, un kāpēc tā vispār bija nepieciešama? Gobzems stāsta, ka rūpnīcas lielākais kreditors Nordea banka «bija zaudējusi kredītos ļoti lielu naudas summu un faktiski, lai nodrošinātu šīs strādājošās rūpnīcas turpmāko darbību — un ņemot verā, ka tajā laikā Mārim Sprūdam bija man [skaidri] nezināms, bet kaut kāds kontakts ar Nordea banku —, lai nodrošinātu kreditoru interešu aizsardzību, es tajā procesā sadarbojos ar Māra Sprūda biroju». Gobzemam pašam tolaik neesot bijis vajadzīgais darbinieku skaits.

«Tajā brīdī man bija labas attiecības ar Māri Sprūdu, kādas nav šodien. Mūsu mērķis tajā procesā nebija ne izlaupīt uzņēmumu, ne ko… Jūs varat aizbraukt uz Bolderāju un apskatīties — tā rūpnīca tur joprojām strādā, man liekas.» Uz Bolderāju nebraucām, bet uzņēmuma gada pārskatos redzams, ka Kolle Beton ir jau vēlreiz nomainījušies īpašnieki un pērno gadu tas beidzis ar 1,5 miljonu eiro zaudējumiem.

Par pārējiem konkrētajiem gadījumiem, kuros pamanījām saites ar Sprūdu, Gobzems sakās neko nezinot — neesot sekojis līdzi.

Lūgts nosaukt, kādos vēl gadījumos sadarbojies ar Sprūdu, viņš piemin Krājbankas administratora izvēles procesu, kad pielicis roku Inta Goldmaņa kandidatūras izbrāķēšanai. «Toreiz vairāki administratori sadarbojās, lai informāciju savāktu, es biju tas, kas arī publiski izteicās, un tur arī Sprūda kunga birojs kaut kādu daļu informācijas vāca.»

Jāatgādina, ka Krājbankas administratora izvēle pēc bankas kraha 2011. gadā izvērtās īstā cīņā — sākotnēji šim amatam tika virzīts ar Nacionālo apvienību saistītais advokāts Aigars Lūsis, ciešs Sprūda kolēģis, tomēr pēc ziņu saņemšanas no tiesībsargājošajām iestādēm šo kandidatūru atsauca. Pēc tam tiesa neapstiprināja nākamo kandidātu Goldmani. Tikai ar trešo piegājienu beidzot šo darbu uzticēja revidentiem KPMG Baltic.

Ko par Gobzema agrākajiem un tagadējiem darbiem saka Sprūds, Ir neizdevās noskaidrot — uz rakstiskiem jautājumiem viņš neatsaucās.

Pats Gobzems detalizētajā izvaicāšanā par maksātnespējas darbiem nāk klajā ar vaļsirdīgu atzīšanos. «Es arī esmu sliktais, bet atšķirībā no citiem esmu veicis savu personīgo lustrāciju. Tāpēc man nav bail ar jums runāt. Man nav bail atzīt nevienu faktu, bet nekādas krimināla rakstura darbības neesmu darījis.»

Viņš nesaskata problēmu, ka pats piedalījies procesos, kurus tagad tā kritizē. «Jūs gribat teikt, ka tikai Romas pāvests var cīnīties ar maksātnespējas administratoriem un žurnāls Ir?» Jautāts, kad īsti viņam radusies apskaidrība par «mafiju» — vai jau tobrīd, kad pats pelnījis šajā biznesā, vai tikai tagad pirms vēlēšanām, Gobzems saka: domas esot bijušas arī agrāk, bet iespēja par to publiski runāt — tikai nesen.

Visbeidzot, Gobzems stingri paliek pie tā, ka nekādās maksātnespējas shēmās neesot piedalījies, un uzsver — viņa darbā nekad neesot konstatēti nekādi pārkāpumi. Interesanti, ka tieši šādu pašu pamatojumu savai nevainojamajai reputācijai savulaik, kad Ir sāka pētīt maksātnespējas ķēķi, sniedza arī Māris Sprūds.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Žurnāls IR