Čekas maisi: kā tos publiskos un kur varēs atrast?

Bijušās Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) jeb čekas dokumenti decembra sākumā nonākuši Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) pārziņā, lai tos līdz šī gada beigām varētu padarīt publiskus.

Kā “čekas maisi” tiks publiskoti un kur tos varēs atrast, skaidroja Latvijas Radio ziņas.

Kāda informācija kartītē

“Tie ir rokrakstu materiāli – lielākā daļa ir normāli salasāmi. Bet ir, īpaši kartītes otrajā pusē, kādas piezīmes, kas kā likums ir rakstītas ar roku, nu tur reizēm ir jāburto,” stāsta LNA vecākais eksperts Gints Zelmenis, kurš vada darba grupu, kas atbild par VDK dokumentu tālāku pieejamību.

Starp šogad publiskojamiem dokumentiem ir “čekas” aģentu kartotēka, kuru arhīvs nupat saņēmis elektroniskā veidā, proti, visas kartītes, kas tolaik rakstītas krievu valodā un rokrakstā tagad ir digitalizētas. Arhīvs tās ievietos tam paredzētā interneta saitē kā attēlus bez atšifrējuma.

Zelmenis rāda vienu no aģenta kartītēm un stāsta vairāk, kas tajās salasāms: “Kartītē ir personas uzvārds, vārds un tēva vārds. Dzimšanas gads, dažiem arī datums. Augšējā labajā stūrī ir aģenta segvārds. Informācija, kur dzimis, dzīvesvietas adrese, viņa darbavieta un amats, partijas piederība (varēja būt arī bezpartijisks). Tāpat fiksēta tautība, pilsonība un izglītība – varēja būt, sākot no augstākās līdz aģentiem ar trīs klašu izglītību.”

Kreisajā pusē atzīmēta aģenta kategorija, savervēšanas laiks un tas, kura VDK struktūrvienība savervējusi personu.

Dažkārt pat paša vervētāja vārds arī atzīmēts. Uz kartītēm ir arī attiecīgās VDK struktūrvienības priekšnieka apstiprinājums un katram aģentam piešķirts personas lietas numurs.

“Tās lietas ir Krievijā, visticamāk, izvestas 80. un 90.gadu mijā, tā kā mums palikusi tikai kartīte un mēs zinām lietu numurus. Te redzams zīmogs, ka kartīte ir pastāvīgas glabāšanas, kas nozīmē, ka aģents bijis nozīmīgs. Lielākajai daļai saglabāto kartīšu nav pastāvīgas glabāšanas atzīmes. Kartītes otrajā pusē ir dažādas atzīmes, piemēram, ja aģents tika nodots no vienas “čekas” struktūrvienības citai, dažiem aģentiem tās mainās pat vairākkārt.”

“Čekas” aģentu kartītēs reizēm pierakstīts arī, ja aģents pārtraucis sadarbību ar VDK, arī datums un iemesls – kādēļ. Tātad aģentu uzskaites kartītes sniedz minimālo informāciju par personu.

Vārda esamība kartotēkā liecina par sadarbības faktu, bet personai – vēl bez tā dēvētā “stukača” darba – varēja būt dažādas citas funkcijas, papildina Zelmenis

“Lai arī mēs to saucam par aģentu kartotēku, tur nav tikai aģenti šī vārda pilnā nozīmē. Tur ir aģenti, rezidenti – tie ir cilvēki, kas varēja koordinēt vairāku aģentu darbu. Tāpat arī tur ir konspiratīvo dzīvokļu turētāji,” teica Zelmenis. Vēl kartotēkā ir “rezerve īpašam periodam”– cilvēki, kuri kara gadījumā, ja notiek vispārēja mobilizācija, iesaucami armijā.

Kā kartītes publiskos 

“Čekas maisi” un citi dokumenti, kā paredz likums, būs pieejami arhīva mājaslapā, bet precīzs saites nosaukums vēl top, stāsta LNA vadītāja Māra Sprūdža. “Mūsu doma ir veidot to līdzīgi kā pārējās vietnes, ka tā interneta saite atvasināta no mūsu arhīva lapas un pirmos trīs burtus likt starptautiski atpazīstamus šai tēmai.” Piemēram, “kgb.arhivi.lv” – tas gan ir tikai darba variants, piebilst Zelmenis.

Tas būšot līdzīgs virtuālai izstādei. Arhīva vadītāja izceļ, ka kartotēka tiks publiskota bez jebkādiem paskaidrojumiem, komentāriem un atšifrējuma no krievu valodas.

Īsāk sakot, tas būs neapstrādāts materiāls.

“No sākuma varētu būt nosaukums, tad mēs ejam iekšā, un tur būs šīs dokumentu grupas ar nelielu aprakstu. Mēs tagad eksperimentējam ar apjomiem, par cik kartītēm likt. Šobrīd, šķiet, vienā komplektā varētu būt pa 50 kartītēm. Alfabētiskā saraksta aģentu vārdiem nebūs, bet viņu numurs oriģinālajās kastītēs, jo alfabēts ir krievu un uzvārdi ir krieviskoti. Piemēram, uzvārds Jēkabsons var būt fiksēts zem trīs dažādiem burtiem.”

Iespējams, portāla, kur glabāsies “čekas” aģentu kartītes, ievadā būs atšifrējumi saīsinājumiem, kas redzami tā laika dokumentos.

Šo vietni plānots attīstīt līdz maijam, papildinot ar dažādiem citiem VDK dokumentiem, lai vairotu sabiedrības izpratni par “čekas” struktūrām un darbību kopumā, ja Saeima atbalstīs arhīva pieprasījumu par papildu finansējumu.

“Ja šī finansējuma nebūs, tad, es domāju, mēs tajā vietnē liksim tik, cik mums atļaus pašu budžets. Tas nozīmē, ka VDK publiskošanas process būs daudz lēnāks un mazākā apjomā. Tad pētniekiem būs jānāk uz arhīvu lasīt,” saka Sprūdža.

Zelmenis piebilst: “Ir dokumentu grupas, ko likums mums uzliek par pienākumu publiskot, kā VDK sarakste ar partiju, ar Ministru padomi un citi dokumenti. Tie noteikti būs interneta vietnē līdz maijam, un tur būs arī tematiskais sadalījums.”

Tiesa, “čekas” aģentu ziņojumi par līdzcilvēkiem paliks slepeni tāpat kā līdz šim, jo pieeju ierobežo Datu aizsardzības likums. Ziņojumus varēs aplūkot pētnieki.

“Aģentu ziņojumus likums neļauj publiskot, jo tur var būt trešās personas, nepublicējamas ziņas. Tas nozīmē, ja mēs ieliksim kādus piemērus internetā, tad tur šīs vietas būs aizklātas,” teica arhīva vadītāja, piebilstot – ja būs papildu finansējums, varētu paredzēt iespēju datu bāzē pievienot papildu informāciju.

“Ja šim cilvēkam pēc tam ir bijis tiesas process par sadarbību ar VDK un tajā ir tiesas nolēmums, ka viņš nav sadarbojies vai nav pierādījumu, ka viņš ir aģents, tad mēs, iespējams, varētu likt klāt kartītēm šos cilvēkstāstus, ja viņi to vēlēsies,” stāsta arhīva vadītāja.

Pētnieki gaida publiskošanu

“Pirmkārt, kas ir kartītes – tas ir kas līdzīgs veco laiku bibliotēkas meklēšanas katalogam. Varēja izvilkt tādas garas atvilktnes un tur meklēja kartītes,” tā par daudz aprunātajiem “čekas” maisiem jeb VDK aģentu kartotēku stāsta vēsturnieks Zigmārs Turčinskis.

Vēsturnieka ieskatā, no kartītes patiešām var konstatēt sadarbības faktu, bet, dokumentu trūkuma un nepieejamības dēļ, nezināma ir sadarbības forma un līmenis.

“Tas joks ir tāds, piemēram, ja salīdzinām ar bibliotēku. Ja bibliotēka pēkšņi vairs nebūtu atrodama, bet mēs atrodam grāmatas kartiņu, kurā ir rakstīts – Anna Sakse “Pret kalnu”, bet iedomāsimies, ka mēs nezinām, kas tas ir par darbu. Nu, tad mēs varētu minēt ko tas nozīmē – vai tas ir slavenas alpīnistes stāsts par uzkāpšanu Everestā, agresīvas feministes stāsts par cīņu par sieviešu tiesībām, vai komunistu kolaborantes stāsts par padomju varas nodibināšanos Latvijā. To mēs nezinām, kurš no šiem variantiem ir grāmatas saturs. Zināms tikai, ka ir šāds darbs un tam ir šāds autors. Lūk, un tas ir lielākā problēma ar “čekas” aģentu kartotēku. Mēs redzam, ka cilvēks ir bijis savervēts un darbojies, bet, ko viņš ir darījis un kā ir darījis, to mēs nezinām.”

Jautāts, vai arī pētnieki un akadēmiskā vide gaida “čekas” maisu publiskošanu, Turčinskis atzīst: “Protams, arī man ir interesanti tajā paskatīties un noskaidrot dažus jautājumus.

Tiesa gan, es daudz ko arī jau zinu un esmu bijis arī pārsteigts par dažiem cilvēkiem, kas ir VDK aģentu sarakstā. Taču daļa no viņiem jau ir miruši un šobrīd pajautāt vairs nevar.”

Likums nosaka, ka LNA nodotos “čekas” dokumentus jāpublicē savā mājas lapā līdz 31.decembrim. Starp šogad publicējamajiem dokumentiem būs:

• VDK darbinieku telefongrāmatas.
• ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka.
• aģentūras statistiskā un alfabētiskā kartotēka un vēl citi dokumenti.

Materiāli elektroniskā veidā no šodienas nodoti arhīvam, kura darbinieki norādīja, ka interneta platforma par “čeku” kļūs pieejama vēl pirms Ziemassvētkiem.