Lai papildinātu ieņēmumus budžetā, valsts, visticamāk, izvēlēsies pasargāt bankas no virspeļņas nodokļa, bet ierēdņus no štatu samazināšanas un rūpēm par aktīvāku Eiropas savienības fondu naudas piesaisti – valstij vieglāk naudu paņemt no vājāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām – šāds iespaids rodas pēc pēdējiem finanšu ministra Arvila Ašeradena publiskiem izteikumiem.
“Pilnīgi noteikti pats personīgi virzīšu – tā ir vispārēja deklarēšanās. Šobrīd cilvēki deklarējas, bet bez atbildības. Ļoti skaidri jāpasaka: “Šie ir mani vienīgie ieņēmumi.” Valsts to informāciju uzkrāj, bet vienā brīdī būs nodokļu audits. Cilvēkam ir jāpasaka, ka tas ir tas, kas viņam ir,” TV3 teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Patlaban notiek jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna izstrāde. Ašeradens atzīst, ka gatavojas rosināt pārmaiņas, kas varētu nebūt populāras.
Finanšu ministram jaunais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns valdībā jāiesniedz līdz jūlija beigām. Jaunajā plānā paredzēti divi prioritārie sektori – dažādi ar veselību saistītie pakalpojumi un celtniecība.
Ja tā izteiktos kāds diskutētājs TV raidījumā, varētu paraustīt plecus un teikt, ka interesants viedoklis. Taču šos vārdus saka pats Ašeradens, kurš ir galvenais naudas maka turētājs un piepildītājs valstī! No viņa izteikumiem jāsecina, ka jau diezgan tuva nākamība latvju ļaudīm solās būt diezgan stresaina.
“Vispārēja deklarēšanās” nozīmē, ka atkal sāksies skarbs valsts presings pret iedzīvotājiem.
Daudzas profesijas no 1. janvāra varēja atviegloti uzelpot, ka tām vairs nevajag obligāti iesniegt nodokļu deklarācijas un strādāt papildus savam darbam vēl arī kā grāmatvežiem, taču tagad tas būs atpakaļ. Ja īstenosies Ašeradena piedraudējums, jādeklarējas būs ikvienam. Melot nedrīkstēs. Tāpat nedrīkstēs aizmirst ne centu, kas nopelnīts papildus kā “haltūra”. Viss, viss būs jādeklarē.
Ja deklarēšanās būtu vienkārša, tad varbūt nebūtu ne vainas. Taču nodokļu sistēma mūsu valstī ir sarežģītāka nekā apendicīta operācija caur papēdi. Tāpēc cilvēkiem jāstājas sakaros ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem un jālūdz palīdzība deklarēties. Tas ir lieliski, jo šādā gadījumā ir vajadzīgs ļoti daudz VID darbinieku. “Vispārējās deklarēšanās” apstākļos vajadzēs vēl daudz vairāk darbinieku, un blakus melnajam VID ēkas kubam Talejas ielā nāksies būvēt klāt vēl tikpat lielu kubu. Beigu galā puse iedzīvotāju maksās nodokļus, bet otra puse strādās VID, lai tos iekasētu. Toties cik daudz darba roku Ašeradens būs radījis!
Valstij ir jāredz katrs eirocents, ko ikviens iedzīvotājs nopelna, un tāpat jāzina par katru ziepju gabalu, ko viņš nopērk tirgū, lai novērstu naudas atmazgāšanu.
Visvieglāk nodokļus var iekasēt nevis no blēžiem, bet no cilvēkiem parastajiem, kuri nemaz nezina, kā nodokļus optimizēt legāli vai uztaisīt nodokļu “karuseli” kriminālā veidā.
Visvieglāk nodokļus iekasēt no tiem, kas saņem maz, bet visgrūtāk no tiem, kas pelna daudz. Taču tas nekas – ja daudz cilvēku saņem maz naudas, kopā tomēr sanāk liela nauda.
Visvieglāk nodokļus var iekasēt no cilvēkiem, jo “cilvēks pirmajā vietā”. Bet nekādā gadījumā nedrīkst nodokļus prasīt baņķieriem, kas Eiropas Centrālās bankas politikas dēļ nupat nesen ir guvuši neadekvātu peļņu. Runā, ka Lietuvā drīz tiks ieviests pagaidu solidaritātes maksājums, ko iekasēs no komercbankām un lieluzņēmumiem. Arī Latvijā politiķi mazliet papļāpāja par līdzīgu virspeļņas nodokli, taču šis jautājums tika nodots koalīcijas nodokļu darba grupai. Bet Latvijā ir tradīcija nodot darba grupai lietas, kas jānorok.
Lietuvā pēc likuma ieviešanas 2023. gadā valsts budžetā cer iekasēt ap 130 miljoniem eiro, 2024. gadā – aptuveni 230 miljonus eiro, bet 2025. gadā – aptuveni 50 miljonus eiro. Latvijai šādu naudu nevajag – bez tās var mierīgi iztikt.
Divu ES plānošanas periodu – 2014.-2020. gada un 2021.-2027. gada – un piedevām vēl Atveseļošanas (AF) fonda pasākumu veikšanai valsts budžeta izdevumu izpilde 2022. gadā bijusi tikai 52,6% no budžeta likumā plānotajiem 618 miljoniem eiro. Tas tāpēc, ka ierēdņi ir bijuši kusli un nav sapratuši, no kurienes, kad, kā un priekš kam paņemt naudu, kas “guļ turpat acu priekšā zemē”.
Tas laikam tāpēc, ka atveseļošanās vairs nav aktuāla – Latvijas ļaudis ir tik spirgti un veseli, ka viņus var ar mietu dzīt vispārēji deklarēties.
Avots: Neatkarīgā
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Ir gan darīšana ar pirmziemniekiem. No liela skaita pa nedaudz var salasīt vairāk un drošāk kā no nedaudziem ņemot daudz vairāk. Tas, ka no minisvārkiem paņemot drusku var dabūt pornogrāfiju nevienu nekustina. Ar plikušo naudas mazumiņu lai katrs kuļās kā var.
Vienkārši braucam prom. Pasaulē ir daudz skaistu vietu, kur turklāt valsts tevi neapzog TIK ĻOTI.
Kam tad vēl kaut ko var atņemt? Neaiztikstaču simtiem padomju ar desmitiem členu- tas jau uzreiz pietiktu skolotāju algu prasītam pielikumam. Pensionāriemgan vajadzēs stutēt dakterīšu alkatību-citādi jau nekas nesanāks. Ieredņu un pašvaldību nacionālā armija – tai gan buds jābalstās uz Nato resursie un jābūt hgataviem dotes uz fronti
Arvilam par maz bija jāstāv kaktā un tagad viņš ir iedomājies, ka visus drāzīs bez sekām.
Relax. Pirmā dienā deklarēšanās sistēma uzkārsies. Bùs kā ar e-veselību. Vēl ticamāk ka tas ir vnk jauns Rojas jahtkluba naudas izkrāpšanas projekts. Bahamās reģistrēti krievi paņems kādus trīssimts ļimonus sistēmas izstrādei, un tas arì viss