Ar ko nodarbosies jaundibinātā nodokļu politikas apakškomisija?

Pagājušajā nedēļā parlamentā dibināta Nodokļu politikas apakškomisija, kuru vadīs Iveta Benhena-Bēkena (KPV LV). Tomēr deputātiem ir atšķirīgi viedokļi par nodokļu reformai veltītas apakškomisijas turpmāko darbību.

Gaidāmajai nodokļu sistēmas reformai veltītās parlamenta apakškomisijas deputātiem nav vienota skatījuma par to, kā būtu jāizvēršas apakškomisijas darbam turpmākajos mēnešos.

Apakškomisijas vadītāja Iveta Benhena-Bēkena (attēlā) sēdes sākumā skaidroja, ka apakškomisijas uzdevums ir būt informētiem par sociālo un sadarbības partneru iniciatīvām valdībai deleģētā uzdevuma izpildei – vidējā termiņa nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei.

Deputāts Igors Pimenovs (S) vaicāja, vai šis būtu apakškomisijas vienīgais uzdevums, vai tomēr deputātu grupai darba noslēgumā būtu jānāk talkā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ar piedāvājumiem nodokļu pārskatīšanai, kas izkristalizējušies apakškomisijas darba rezultātā.

Bēkena sacīja, ka minētais uzdevums izrietot no deklarācijas un Saeimas Kārtības ruļļa. Viņa pavēstīja, ka nodokļu pārskatīšanas turpmākā vīzija būtu jāveido, balstoties uz reālo situāciju. Viņasprāt, reālo situāciju palīdzēs saprast tikai sociālie partneri. Uz turpmākajām sēdēm plānots aicināt virkni arodorganizāciju un nozaru asociāciju.

Pimenovs tostarp pauda, ka, runājot par nodokļu sistēmas pārskatīšanu, sākotnēji būtu jāuzklausa arī Finanšu ministrijas (FM) ziņojums par iepriekš veiktās reformas rezultātiem.

FM parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) skaidroja, ka viņš no FM puses cieši sadarbosies ar šo apakškomisiju. Viņaprāt, apakškomisija ir proaktīvs veids, kā padarīt sarunas par interesēm nodokļu sistēmas reformas kontekstā atklātas sabiedrībai.

“Ļaujiet mums pašiem izdomāt, ar ko nodarbojas apakškomisija. Mans mērķis nav gāzt valdību vai ministrus. Es gribu zināt, kas notiek mūsu nodokļu jomā. Tikai izpildvaras pārstāvji varētu paskaidrot ļoti konkrētas detaļas. Tāpēc es aicinu piedalīties sēdē FM, nevis izsaukt viņus uz paklāja. Mēs nekausimies, vienkārši parunāsimies. Būtu skumji, ja mūsu darbs komisijā pārvērstos vienkārši jaukā laika pavadīšanā un izklaidē,” pauda Pimenovs.

Arī deputāts Mārtiņš Šteins (AP) piekrita, ka pirms katra nodokļa izdiskutēšanas būtu jāuzklausa FM pārstāvji, piebilstot, ka apakškomisijā būtu jāizrunā arī līdz šim veiktie pētījumi un revīzijas nodokļu jomā.

“Valsts kontroles ziņojumus Saeimā izskata cita komisija. Tas ir laikietilpīgi. Mēs labi zinām, ko atnāks un pastāstīs ierēdniecība. Ierēdniecība nedzird sabiedrības pārstāvjus. Mūsu pienākums ir uzklausīt sabiedrību bez ierēdniecības starpniecības,” uzsvēra apakškomisijas vadītāja.

Šteins nepiekrita Benhenai-Bēkenai, uzsverot, ka Saeimas deputāti nebaidās no ierēdniecības, turklāt šajā jautājumā ierēdņu klātbūtne ir ļoti nepieciešama. Viņaprāt, nepieciešams pilnvērtīgi organizēt apakškomisijas darbu.

“Pilnīgi piekrītu Šteina argumentācijai. Mēs te atnācām strādāt. Ir vērts uzklausīt visas puses,” sacīja deputāte Ļubova Švecova (S).

Zakatistova uzskata, ka deputātu piesauktā problemātika ir “nesaistītas lietas”. Viņš pauda, ka nodokļu izskatīšanai paredzētas arī citas poltformas – gan Trīspusējās sadarbības padome, gan arī koalīcijas sanāksmes. “Nevajadzētu šo formātu pārvērst par padziļinātas analīzes formātu,” teica politiķis.

“Galvenais, lai sociālie partneri justos uzklausīti,” par apakškomisijas uzdevumu izteicās deputāts Gatis Eglītis (JKP).

Pimenovu izbrīnīja atziņas par to, ka apakškomisijai nebūtu jānodarbojas ar padziļinātu analīzi. “Es tam kategoriski nepiekrītu. Par maz ir vienkārši ļaut kādam justies uzklausītam. Es aicinu būt pēc iespējas nopietnākiem. Lai izstrādātu kādas rekomendācijas, svarīgi ir noklausīties lietpratējus,” teica deputāts.

Arī Šteins pauda, ka apakškomisijas darbības uzstādījums viņam radot šaubas par to, ka darba rezultātā būs “lielās bildes” iztrūkums.

Apakškomisijas deputāti vienojās, ka sēdes turpmāk notiks pirmdienās plkst.9.

Iepriekš valdības pārstāvji skaidroja, ka izmaiņām nodokļu politikā būtu jābūt izdiskutētām un pieņemtām 2020.gadā, lai spēkā tās varētu stāties 2021.gadā.

Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir jauna sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt arī šajā publikācijā minēto tautas kalpu izglītību, parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, lēkšošanu no vienas partijas uz citu un pārējos sasniegumus.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook ,Twitter,  Youtube un Instagram!