WSJ: Ukrainas ieroču rūpniecība sasniegusi rekordu, taču nespēj konkurēt ar Krieviju

Kara trešajā gadā Ukrainas aizsardzības rūpniecība ražo vairāk ieroču nekā jebkad iepriekš, taču tā joprojām nav spējīga vienatnē stāties pretī Krievijas militārajai mašinērijai. Kā norāda “The Wall Street Journal”, sabiedroto atbalsts Ukrainai joprojām ir kritiski nepieciešams.

Ja 2022. gada sākumā, Krievijas pilna mēroga iebrukuma brīdī, Ukrainai bija tikai viens pašu izstrādāts haubices “Bohdana” prototips, tad 2023. gadā Kijiva jau paziņoja, ka ražo vairāk artilērijas ieroču nekā visas NATO valstis kopā.

Saskaņā ar WSJ datiem, Ukrainas aizsardzības nozares potenciāls pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami audzis – ieroču ražošanas vērtība pieaugusi no viena miljarda ASV dolāru 2022. gadā līdz 35 miljardiem dolāru. Tas noticis, neskatoties uz to, ka Krievija regulāri apšauda Ukrainas rūpnīcas ar raķetēm.

Pašu rūpniecība kā izdzīvošanas un nākotnes pamats

WSJ uzsver: ņemot vērā neskaidrību par ASV un citu rietumvalstu turpmāko atbalstu, Ukrainas pašu militārā ražošana kļūst par galveno faktoru valsts spējā turpināt karadarbību vai nodrošināt savu suverenitāti, ja tiktu panākta vienošanās par mieru.

“Jo vairāk ieroču Ukraina varēs saražot pati, jo mazāk tā būs atkarīga no starptautisko politisko vētru un piegādes ķēžu svārstību ietekmes,” raksta WSJ. Tāpat Ukraina cer nākotnē pārvērst aizsardzības nozari par nozīmīgu ienākumu avotu un iespēju integrēties Rietumu ekonomikā kā uzticams piegādātājs.

Prezidents Volodimirs Zelenskis norādījis, ka vairāk nekā 40% ieroču, kas šobrīd tiek izmantoti frontē, ir ražoti Ukrainā. Attiecībā uz droniem, sauszemes bezpilota sistēmām un radioelektroniskās cīņas līdzekļiem šis rādītājs tuvojas 100%. Ukrainas uzņēmumi palielina arī klasisko ieroču ražošanu – artilērijas sistēmas, bruņutehniku, mīnas un dažādu kalibru munīciju.

“Informatīvajās nozarēs Rietumos pastāv milzīga konkurence par labākajiem IT un datorzinātņu speciālistiem. Ukrainā daudzi no šiem talantiem tagad strādā aizsardzības industrijā,” norāda Robs Lī, Ārpolitikas pētījumu institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks.

Plaisa finansējumā un sabiedroto loma

Neraugoties uz panākumiem militārajā ražošanā, Ukrainas budžets ir uz sabrukuma robežas. Kā skaidroja prezidenta padomnieks un bijušais stratēģisko nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins, valdība 2025. gadā varēs iegādāties mazāk nekā pusi no tā, ko spēj saražot vietējie aizsardzības uzņēmumi.

“Sāpīgi, ja tev nav ko ražot un nav ar ko karot. Bet vēl sāpīgāk, ja tu vari ražot, bet nevari atļauties to nopirkt,” viņš atzina.

Lai izmantotu brīvās ražošanas jaudas, dažas Rietumu valstis īsteno tā dēvēto “Dānijas modeli” – tās nevis piegādā Ukrainai savus ieročus, bet finansē to iegādi no Ukrainas ražotājiem. Karš Ukrainā ir arī kalpojis kā izmēģinājuma poligons jaunajiem ieročiem, sniedzot NATO valstīm vērtīgas atziņas par to efektivitāti kaujas apstākļos.

Militārie izdevumi: Ukraina pret Krieviju

Saskaņā ar SIPRI datiem, 2024. gadā Ukraina pēc militārajiem izdevumiem bija 8. vietā pasaulē. Ukrainas kopējie aizsardzības izdevumi sasniedza 64,7 miljardus dolāru, kas ir 43% no Krievijas tēriņiem, un veido 34% no valsts IKP – lielāko militāro slogu starp visām valstīm.

Savukārt Krievijas aizsardzības budžets 2024. gadā bija 149 miljardi dolāru – par 38% vairāk nekā iepriekšējā gadā un divreiz vairāk nekā 2015. gadā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!