Vispārējs militārais dienests – sabiedrības noturības pamats. Norvēģijas veiksmīgais piemērs

Bjērns E. Stai, Norvēģijas aizsardzības atašejs Zviedrijā un Latvijā; Īne Morenga Norvēģijas vēstniece Latvijā

Valsts aizsardzības dienests Norvēģijā ir paaudzēm izkopts pamats sabiedrības noturībai vissarežģītākajā politiskajā, drošības un ekonomiskajā vidē.

Latvijā pašlaik notiek diskusijas par jaunu likumu, kas paredz pēc iespējas ātrāk ieviest obligāto nacionālo militāro dienestu. Jāņem vērā, ka Latvija ir salīdzinoši maza valsts, kas turpina risināt problēmas, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tā ir stipra Baltijas valsts un NATO dalībvalsts, kas robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju. Latvijas vēlme un tiekšanās stiprināt savu drošību pašreizējā situācijā ir saprotama.

Norvēģijā valsts obligātais militārais dienests, ko dēvē arī par “iesaukumu”, ir bijis mūsu stiprās sabiedrības pamats. Tā forma un funkcijas vēstures gaitā ir bijušas dažādas.

Norvēģija bija pirmā NATO valsts, kas ieviesa “vispārējo iesaukumu” sievietēm un vīriešiem. Tas kalpo ne tikai militārajiem mērķiem, bet ir atbalsts un iedrošinājums arī plašākai sabiedrībai un nozīmīgākajām valsts ie­stādēm. Tā ētikas principu pamatā bija pilnībā iekļaujoša attieksme, visu dažādības aspektu pilnīga aptveršana ar mērķi ļaut katram indivīdam attīstīt savu personību un pamata prasmes.

Tādējādi vispārējais iesaukums, kas balstīts uz militāru modeli, ir izrādījies izšķirošs noturīgas Norvēģijas sabiedrības attīstībā, no kā mēs šodien gūstam labumu; raugoties uz Eiropu, pašlaik vajadzība pēc līdzvērtīgas sistēmas ir liela.

Atskatīsimies vēsturē. 1628. gadā Norvēģijas armija balstījās uz tipisku Eiropas konceptu par lēņu valdēm; tās sastāvēja pārsvarā no zemniekiem melnstrādniekiem, kur katrai ceturtajai saimniecībai, kas pazīstama kā “legd”, bija jāapgādā un jāuztur karalim viens karavīrs. Līdz aukstā kara beigām 1991. gadā obligātajā militārajā dienestā Norvēģijā tika iesaukta lielākā daļa vīriešu 18 gadu vecumā – aptuveni 30 000 gadā.

Mūsdienu Norvēģijas obligātajam militārajam dienestam ir vēsture, kas aizsākās 1814. gadā, kad tika pieņemta Norvēģijas Konstitūcija (§109), un uz to attiecas 1953. gada 17. jūlija likums par valsts aizsardzību. Vēlāk likumā tika veikti grozījumi, kas no 2016. gada obligātajā militārajā dienestā paredzēja iesaukt arī sievietes.

Mūsdienās dienestam Norvēģijā tiek reģistrēti visi pieaugušie, kas sasnieguši 18 gadu vecumu, un aptuveni 9000 no viņiem ik gadu iziet obligātā militārā dienesta programmu. Tas nozīmē, ka visi vīrieši un sievietes vecumā no 19 līdz 44 gadiem (kara laikā vecuma ierobežojums ir 55 gadi) 19 mēnešus atrodas obligātajā militārajā dienestā. Tas parasti paredz sākotnējo militāro dienestu 12 mēnešu garumā, kam seko norīkojums rezerves militārajā vienībā vai Zemessardzē. Pārējos septiņos mēnešos ir iespēja iziet papildu dienestu, iziet svarīgāko iemaņu atsvaidzināšanas treniņu, piedalīties militārajās mācībās vai krīzes laikā būt aktīvajā dienestā.

Pieejamais iesaucamo skaits ne vienmēr ir nemainīgs; tas vienmēr būs atkarīgs no pašreizējām militārajām struktūrām un ikgadējā aizsardzības budžeta. Tā kā ne visi aptuveni 60 000 iesaucamie ik gadu var iziet valsts dienestu vienlaikus, ir jāsaka, ka starp norvēģu jauniešiem pastāv konkurence par uzņemšanu militārajā dienestā. Jauniem vīriešiem un sievietēm gūt panākumus militārajā dienestā ir kļuvis prestiži, līdzīgi kā izglītības iegūšana.

Tomēr militārais dienests neiztiek bez kritiķiem un citādi domājošajiem, kā to arī varētu sagaidīt jebkurā demokrātiskā sabiedrībā. Vienkāršs paziņojums par nevēlēšanos dienēt gan Norvēģijā nav attaisnojums, lai izvairītos no militārā dienesta. Konstitūcija skaidri nosaka, ka jums kā pilsonim ir likumisks pienākums aizsargāt Norvēģiju. Protams, ne katram cilvēkam ir tā paveicies, ka viņš var kalpot savai valstij neatkarīgi no tā, kādas ir viņa paša vēlmes, tādēļ vienmēr par prioritāti tiek uzskatīta personas veselība: tā var būt iemesls atbrīvošanai no dienesta.

Taču Norvēģijas armija pirmām kārtām ir profesionāla un pilnībā iekļaujoša organizācija, kurā pret ikvienu izturas kā pret vienlīdzīgu. Tā ir vērsta uz individuālo spēju stiprināšanu, ietverot dažādus fizisko spēju līmeņus, atšķirīgu kvalifikāciju, kā arī atšķirīgas iemaņas un intereses. Norvēģija ir veiksmīgi mainījusi vairākus kādreizējos stereotipus par militāro dienestu. Norvēģijas “vienotas komandas” koncepts tagad ir kļuvis par paraugu vairākām mūsu kaimiņvalstīm un sabiedrotajiem.

Jāpiebilst, ka Norvēģijā iesaukums attiecas tikai uz valsts dienestu. Saskaņā ar likumu mūsu iesaucamos nevar norīkot militārajā dienestā ārpus valsts robežām, ja vien viņi to nedara brīvprātīgi, izgājuši sekmīgu pamatapmācību. Paralēli Norvēģija uztur profesionālo militāro vienību kodolu, kas vienmēr visaugstākajā apmācības un gatavības līmenī darbojas atsevišķi no vispārējā iesaukuma vienībām.

Valsts aizsardzības dienests vienmēr ir bijis Norvēģijas veiksmes stāsts. Tas ir pamats valsts aizsardzības spējai. Tas arī piedāvā jauniešiem izaugsmes iespējas. Tāpat tas ir profesionālo militārpersonu kadru kalve. Ievērojama daļa iesaucamo nolemj palikt armijā un pievienoties profesionāļiem. Ir svarīgi apzināties, ka, lai uzturētu profesionāļu armiju, arī šajā sarežģītajā laikā mums ir jāturpina investēt militārajā sfērā – gan lai attīstītu iesaukšanas sistēmu, gan stiprinātu profesionālo atzaru. Galvenais šajā jautājumā ir iespējas, taisnīgs atalgojums un pensijas, kā arī labi dzīves apstākļi. Nacionālais dienests galu galā ir sociāls līgums starp valdību un iedzīvotājiem, kur katrs ir atbildīgs par dalību valsts aizsardzībā, un savukārt par šo apņemšanos ir attiecīgi jāatlīdzina.

Mūsu robeža ar Krieviju atrodas ziemeļos, Finmarkas filkē. Tas ir Arktikā. Finmarka ir tikpat tālu no galvaspilsētas Oslo kā Itālijas galvaspilsēta Roma. Deviņi procenti Norvēģijas iedzīvotāju dzīvo aiz polārā loka, un arī viņi ir daļa no mūsu modernās, augsti attīstītās sabiedrības. Norvēģijas ziemeļi ir spēcīgs, dinamisks un ļoti izglītots reģions. Ieguldījums cilvēkos, kas dzīvo un strādā ziemeļos, ir būtisks ieguldījums Norvēģijas drošībā un labklājībā. Iesauktie no dienvidiem bieži tiek sūtīti uz ziemeļiem un otrādi. Tādējādi mūsu militārais dienests kalpo arī tam, lai sniegtu plašu izpratni par to, cik svarīgi mūsu ekonomikai un drošībai ir visi valsts reģioni.

Kopš Otrā pasaules kara starptautiskā drošības vide vēl nekad nav bijusi tik nestabila kā pašlaik. Krievijas agresīvais iebrukums Ukrainā ir licis mums visiem izjust nepieciešamību izveidot lielāku un spēcīgāku aizsardzības sistēmu. Mēs Norvēģijā esam atzinuši, ka obligātais valsts aizsardzības dienests šajā ziņā ir ļoti vērtīgs, un mēs zinām, ka tas ir populārs mūsu iedzīvotāju, tostarp jauniešu, vidū. Turklāt tas veicina vispārēju sabiedrības noturību.

Avots: “Latvijas Avīze”, LA.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!