Valsts aizsardzības dienests varētu mazināt trūkstošo speciālistu deficītu arī citās nozarēs

Aizsardzības resora mērķis attiecībā uz Valsts aizsardzības dienestu ir krīzēm, tostarp arī karam sagatavota iesmējami lielāka daļa Latvijas sabiedrības. Jaunieši šajā dienestā nevis zaudēs 11 mēnešus savas dzīves, bet gan iegūs jaunu pieredzi, zināšanas un arī skaidrāku skatījumu uz profesionālajiem mērķiem, tā ziņu portāla “Tvnet” raidījumā “Nedēļas fokusā” norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Viņš gan atzīmēja – šoreiz gan valdība nevar vilcināties, bet tai ir jāuzņemas atbildība par labu valsts aizsardzībai un efektivitātei. Tiesa, Valsts aizsardzības dienests valstī jebkurā gadījumā tiks ieviests. Ministrs arī atzīmēja, ka piedāvātais Valsts aizsardzības dienesta forma, kas ir alternatīvie jeb civilie dienesti varētu mazināt speciālistu deficītu citās jomās, piemēram, labklājības, kur iztrūkst sociālo darbinieku.

Aizsardzības ministrs raidījumā atzīmēja, ka ar Valsts aizsardzības dienestu tiek sniegts ļoti plašs spektru, lai cilvēki izvēlētos, ko darīt. Krīzes situācijā, kad plosās karš, apdraudējums ir pieaudzis, arī Latvijas valstij. Līdz ar to, kā uzsvēra A. Pabriks, katram pilsonim ir jādara kaut mazliet, lai aizsargātu savu valsti ne tikai domās, bet praktiski. Tāpat Valsts aizsardzības dienestā ir arī civilā dienesta dimensija.

Aizsardzības ministrs arī norādīja, ka Valsts aizsardzības dienesta ieviešana prasīs gan laiku, gan resursus, bet tas tāpat notiks.

Skaidrojot, kāpēc Valsts aizsardzības dienestā esošo vecums noteikts 18 līdz 27 gadiem, A. Pabriks norādīja – jaunieši, īpašie tie, kuri ir 18-19 gadus veci, šādā vecuma ir izaugsmes procesā. Ministrs arī nenoliedz, ka ar šo vecumu ir arī cerība, ka daļa šo cilvēku izvēlēsies par labu profesionālajam dienestam. Vienlaikus arī šis dienests A. Pabrika ieskatā jauniešiem palīdzēs izvēlēties labāk savu profesionālo ceļu.“No skeptiķiem dzirdam – kurš gan gribēs zaudēt 11 mēnešus no dzīves. Mēs šo dienestu vēlamies tādu, lai šis cilvēks ir nevis zaudējis, bet gan ieguvis ar pieredzi, ar jaunām iemaņām. Mēs strādāsim, lai šo jauniešu nākotnes izvēles padarītu iespējamākas, labāks, kā arī viņu sagatavot kā patriotus, kā personības,” viņš teica.

Tikmēr 11 mēnešu dienesta laiks izvēlēts, jo tajā iekļauta individuālā un kolektīvā apmācība ar mērķi izveidot vienību, jo ir būtiski, ka Valsts aizsardzības dienests nemazina profesionalitāti un Latvijas armijas spējas. Līdz ar to tam nepieciešams nedaudz ilgāks laiks.

A. Pabriks gan pieļauj, ka iespējamas arī dažādas variācijas. Piemēram, tiem, kuri būs apguvuši valsts aizsardzības mācību, šis dienesta laiks var būt mazāks. Tāpat arī jauniešiem, kuri mācās Oskara Kalpaka profesionālajā vidusskolā – šie jaunieši jau pēc būtības būs sagatavoti.“Ir dažādas nianses, bet domāju, ka priekš koncepcijas, ko vēlamies piedāvāt valdībai un Saeimai, tas jau ir gana detalizēti, un nevēlamies, lai šis koncepts būtu nogremdēts detaļās. Te man arī jāpiebilst – mēs esam šķērsojuši robežu, kur jebkurā gadījumā šis dienests Latvijas valstī būs. Jautājums ir – vai mēs vēlamies vilcināties un zaudēt laiku, vai arī esam gatavi beidzot būt efektīvi. Tas atšķir Latviju arī no mūsu kaimiņvalstīm – ka daudzkārt politiskajos procesos baidāmies uzņemties atbildību, nevaram izšķirties un beigu beigās paliekam pie sasistas siles,” uzsvēra aizsardzības ministrs.

Viņš arī aicināja politiskos spēkus Valsts aizsardzības dienestu nesaskatīt kā kaut ko saistāmu ar vēlēšanām. Valsts nevar atļauties gaidīt jaunas vēlēšanas, gaidīt, kamēr ministri saprot, kur nokļuvuši. Tāpēc A. Pabriks aicina visus koalīcijas partnerus, tostarp Latvijas premjerministru, atbalstīt Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, jo tā ir valsts lieta, ne partiju. Aizsardzības ministrs arī uzsvēra, ka arī pēc vēlēšanām ir gatavs uzņemties atbildību par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu. “Es zinu, ka tur būs problēmas, bet esmu gatavs to pabeigt. Mani interesē Latvijas drošība,” viņš teica.

Vaicāts, kā tiks nodrošināta Satversmē noteiktā dzimumu līdztiesība, jo šajā gadījumā tiek diskriminēti vīrieši, sievietes šajā dienestā aicinot pieteikties brīvprātīgi, A. Pabriks atbildēja – šī ir pārprasta Latvijas Satversmes, likumu un līdztiesību interpretācija.  Ja tā nebūtu, tad varētu uzskatīt, ka visa pasaule diskriminē vīriešus. Tomēr jāsaprot, ka cilvēki šobrīd dzīvo vienlīdzīgu iespēju līdzsvarā, un arī sievietēm ir visas iespējas iestāties Valsts aizsardzības dienestā. Vienlaikus gan nevar noliegt, ka kara lietas vienmēr bijušas vairāk saistītas ar vīriešu dzimumu.

Tikmēr, runājot par dienesta apvienošanu ar mācībām, profesionālo darbību vai citām aktivitātēm, aizsardzības ministrs atzīmēja – tāpēc kā alternatīvas tiek piedāvātas gan civilais dienests, gan arī Zemessardze, kur, citu starpā, var iestāties jau šobrīd. Tikmēr Valsts aizsardzības dienestā iespējams nodienēt līdz 27 gadu vecumam.

Atbildot uz jautājumu, vai Valsts aizsardzības dienesta veidošana ir visefektīvākais veids, kā sasniegt lielākās kaujas spējas, salīdzinot, piemēram, ar apjomīgiem pretgaisa aizsardzības ieroču iepirkumiem, A. Pabriks norādīja, ka aizsardzības resors vēlas ne tikai attīstīt tehnoloģijas, kas jebkurā gadījumā tiek un tiks darīts, bet arī panākt, ka Latvijas tautā ir lielāks iedzīvotāju skaits, kas ir spējīgi izmantot modernās ieroču sistēmas un ir sagatavots krīzes situācijām, tostarp karam.

“Mums pašlaik nepieciešamas divas grupas. Viena, kas palīdz Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei ar ekipējuma apgūšana. Otra ir šī eventuālā rezerve, kur mēs zinām, ka tajā ir patriotiski un zinošu cilvēki, kuri spēj atturēt ienaidnieku no uzbrukuma valstij. Valsts aizsardzības dienests ir kā trešā elpa mūsu armijai – tātad profesionālais dienests, Zemessardze un Valsts aizsardzības dienests. Tas arīdzan garantēs turpinātību, tehnoloģiju apguvi un plašāku rezervi, lai atturētu ienaidnieku,” norādīja aizsardzības ministrs.

Runājot par finansiālajām kompensācijām, ministrs atzīmēja, ka, lai arī nesen kā aizsardzības resors palielināja karavīru atalgojumu, nedrīkst riskēt vienkārši konkurēt darba tirgū tikai un vienīgi ar atalgojumu. Arī profesionālā dienesta karavīri atrod darbu ar labāku atalgojumu un pamet NBS rindas. Līdz ar to bruņotajos spēkos Valsts aizsardzības dienests nodrošinās stabilitāti un prognozējamu personāla daudzumu. “Vai tam pietiks naudas? Skaidrs, ka līdzekļu nekad nevar būt par daudz. Protams, nāksies balansēt, redzot, ka inflācija aug, bet tāpēc ir šis piecu gadu pārejas periods, kur iespējams manevrēt gan ar iesaucamo skaitu, gan nodrošinājumu,” viņš saka.

Tikmēr, atbildot, kur tomēr nāksies investēt vairāk, A. Pabriks skaidroja – jaut tad, ka tika uzsākta valsts aizsardzības mācības ieviešana, bija skaidrs, ka trūkst instruktoru. Līdz ar to tika noslēgts līgums ar Latvijas Sporta Pedagoģijas akadēmiju par šī mācībspēka sagatavošanu. Šādi cilvēki būs vajadzīgi arī Valsts aizsardzības dienestā, un tas prasīs lielu ieguldījumu, jo šo instruktoru iegūšana ir būtiska, tāpat kā tas, lai nemazinātos kaujas spējas.

Tāpat savus izaicinājumus prasīs civilais dienests, kur tiks prasīts no Veselības, Iekšlietu un Labklājības ministrijām, kā arī, iespējams, no vēl kādas ministrijas izveidot civilo dienestu, un, kā uzsver aizsardzības ministrs, tā būs šo ministriju atbildība. Turklāt tas jādara savlaikus.

Vaicāts, kas varētu būt šī civilā dienesta pozīcijas, A. Pabriks pauž, ka, piemēram, Labklājības ministrijā lielākais pieprasījums ir sociālie darbinieki aprūpes namos. Viņš arī atzīmē – šo pozīciju iezīmēšana tiek gaidīta no pašām ministrijām. Šāda pieeja varētu būt atspaids citās nozarēs, kurā ir atsevišķu jomu speciālistu deficīts.

Tikmēr runājot par ārstiem, A. Pabriks topošos mediķus, doktorantus mudināja iegūt militārās medicīnas pieredzi, dodoties uz Ukrainu. Tomēr jāņem vērā, ka ārsta profesijai jebkurā krīzē un karā būs pavisam cits pielietojums. Tikmēr civilais dienests spēs mazināt veselības nozarē trūkstošos pirmās palīdzības sniegšanas speciālistus un sanitārus, kuri būs nepieciešami arī kara apstākļos.

Savukārt kompensācijas, kas paredzētas civilajos dienestos, būs attiecīgo ministriju atbildībā. Kas attiecas uz to apmēru – pieļaujams, ka pirmajiem, kuri uzsāk gaitas dienestā, varētu saņemt lielāku atlīdzību.

Vaicāts, kuras vecuma grupas jaunieši vispirms tiks uzrunātie pievienoties Valsts aizsardzības dienestam, A. Pabriks norādīja, ka tie būs 18 līdz 19 gadus vecumā esošie. Tāpat Aizsardzības ministrija iecerējusi individuāli vērsties pie šiem jauniešiem, izstāstot un atbildot uz visiem interesējošajiem jautājumiem, nevis, ministra vārdiem sakot, ar izlīmētiem plakātiem. A. Pabriks arī pauda cerību, ka jau 9. augustā tiks izstrādāta Valsts aizsardzības dienesta koncepcija, pēc kā iespējams izstrādāt likumu , izstrādāt noteikumus, tādējādi pārdomājot un pieslīpējot katru detaļu, domājot, kā jaunieši tiks uzrunāti. Turklāt tas ir tehnisks, nevis politisks process.

Aizsardzības ministrs arī uzsver – tas būs patiesi liels darbs, kur būs nepieciešams sabiedrības atbalsts. Tiesa, vienlaikus sabiedrība to ir prasījusi ļoti ilgu laiku, un šāds piedāvājums, kā saka A. Pabriks, nāk aiz labas dzīves.

“Mēs redzam, ka draudi ir pieauguši. Krievija arī turpmāk būs mūsu drauds. Mums ir jāsargā valsts labklājība, jāsargā mūsu valsts. Ja kāds var piedāvāt labāku alternatīvu, nenovilcinot šo lietu, tad, lūdzu, mēs izskatīsim. Tomēr mums ir ļoti daudzi eksperti kā ministrijā, tā arī bruņotajos spēkos, kuri šo situāciju ir analizējuši jau deviņus mēnešus – tas ir darbs, kur ir izskatītas daudzas opcijas,” viņš norāda.

Atbildot, kādas ir alternatīvas ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešiem, ministrs atzīmē – tādas pašas kā pārējiem. Viņš gan atzīmē, ka piemērotāka no tām šai sabiedrības grupai varētu būt Zemessardze. Turklāt, tiem, kuri iestāsies Zemessardzē pirms likuma par Valsts aizsardzības dienestu pieņemšanas, būs mazāk nodarbību, nekā iestājoties pēc likuma pieņemšanas.

Komentējot sociālajos tīklos izskanējušos apgalvojumus, kur daļa ārvalstīs esošo pilsoņu saka, ka pastāvot iesaukšanas iespējamībai, viņi atteiksies no Latvijas pilsonības, A. Pabriks viņiem ieteica iejusties Ukrainas karā cietušo cilvēku ādā.  “Ja jūs redzēsiet, ka jūsu mājas, piemēram, Rēzeknē tiek bombardētas, jūsu māsu draudēs izvarot, vai jūs atteiksieties no Latvijas pilsonības un neaizstāvēsiet savu valsti? Man šķiet, ka šāda atbilde nav piemērota Latvijas pilsonim.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv