Vairāk nekā puse sabiedrības uzticas tikai Latvijas spēka struktūrām – Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) uzticas 65% un Valsts policijai 55% aptaujāto, secināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pētījumā par Latvijas iedzīvotāju medijpratību.
Eiropas Savienības institūcijām uzticas 44%, bet Latvijas pārvaldes institūcijām mazāk nekā 41%, kur augstākā uzticamība ir pašvaldībām, bet zemākā – politiskajām partijām, liecina pētījums.
Kā skaidrots pētījumā, šāda zema uzticēšanās pārvaldes iestādēm var radīt izaicinājumus mobilizēt sabiedrību ārējo vai iekšējo draudu gadījumā. Mazākumtautību iedzīvotāji mazāk uzticas visām pētījumā iekļautajām institūcijām, izņemot Valsts policiju.
Savukārt jaunieši biežāk uzticas Valsts policijai, NBS, Latvijas tieslietu sistēmai, Latvijas politiskajām partijām, Latvijas valdībai un Latvijas Saeimai, savukārt seniori vairāk uzticas NBS un mazāk – Latvijas valdībai.
Latvijas sabiedrisko un komerciālo mediju informāciju par lielākoties ticamu uzskata tikai 32% un 30% sabiedrības. Mazākumtautību iedzīvotāji nozīmīgi retāk uzskata mediju sniegto informāciju par lielākoties ticamu – tā uzskata tikai attiecīgi 15% un 16% mazākumtautību Latvijas iedzīvotāju. Jaunieši un seniori, lai arī retāk vērtē medijos sniegto informāciju kā pilnībā ticamu, kopumā to uzskata par lielākoties ticamu līdzīgā apjomā kā sabiedrība kopumā. Medijos esošo informāciju par pilnībā ticamu drīzāk uzskata pārējā sabiedrība, kura nav iekļauta mērķa grupās – latvieši vecumā no 26-64 gadiem, secināts pētījumā.
Līdztekus pētījums atklāj, ka sociālajos medijos esošo informāciju par lielākoties ticamu uzskata tikai 20% sabiedrības. Mazākumtautību Latvijas pārstāvji un seniori, kuri izmanto sociālos medijus, vēl mazāk uzticas sociālajos medijos esošajai informācijai, kamēr jauniešu uzticēšanās tai jau ir samērojama ar viņu uzticēšanos sabiedriskajiem medijiem – 25% pret 29%.
Saskaņā ar pētījumu jaunieši nozīmīgi biežāk uzticētos digitālā satura veidotājiem vai sociālo mediju domubiedru grupām, bet seniori nozīmīgi biežāk uzticētos Latvijas medijiem un dažādām sabiedrībā zināmām grupām.
Pētījums veikts gan ar kvantitatīvo, gan kvalitatīvo pieeju. Pētījuma aptaujā piedalījās 1556 respondentu vecumā virs 15 gadiem, bet daļēji strukturētajās intervijās – 70 dalībnieki no deviņu gadu vecuma. Pētījums veikts no 2024. gada maija līdz jūlijam.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tad padomju zemē vispār drīkst vēl kādam uzticēties? Ja nu vienīgi savam mājas kaķim
Kas apstādināja Krievijas armiju pa ceļam uz Kijevu? Armija? Nē. Armiju Zeļa atvilka no robežas un gaidija iebrukumu. Apstādināja pašu krievu zaglība (Urāli un Kamazi noplīsa pa ceļam, un pagāja 2 dienas lai pārgrupētos) un mednieki.
Pirmos gūstā saņemtos krievu zaldātus sagādāja mednieki. Zolkinam ir youtūbē video.
Jūtuba video viņam esot… Lukašenko atkal ir karte par to kā gatavoja uzbrukumu Baltkrievijai. Pats tu tici tam ko raksti?
Ja es kļūdos, tad pastāsti savu/pareizo variantu.
Es vai tad kaukur ČikČiRiku slavinu?
Arī Stoltenbergs un vispār visi visapkārt saka ka hibrīdkarā jābūt daudz daudz partizāņiem.Kur mēs viņus rausim?
Man ir pazīstams NBS gunnery sgt. Viņam pat nav ID karte ar ko tikt munīcijas noliktavā, ja sākās karš. Neenu lab, mums ir pieejami(lāpstu tik vajag) stroķi, bet ne jau tik daudz lai noformētu bataljonu. Te 2 “vzvodi” varbūt sanāks. Nu moš 3…
40 miljoni uz 1500km frontes līniju, pret 1 miljonu uz 300km. Negribu rēķināt. Paši ar kauko padomājat.