Ukraiņu dāvināto drošības lietotni Latvija izbrāķējusi

Tuvojoties tūkstošajai kara dienai Ukraina uzkrājusi milzu pieredzi, kā organizēt dzīvi laikā, kad katru dienu debesīs lido krievu raķetes, droni un artilerijas lādiņi. Kara apstākļiem piemērota arī telefonu lietotne “Kyiv Digital”. Miera laikos tā kalpoja kā vienots pilsētas mērijas radīts rīks, lai iedzīvotāji varētu samaksāt par dzīvokli, stāvvietām, sabiedrisko transportu. Bet kopš 2022.gada lietotne vistiešākajā veidā glābj dzīvības, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ar lietotnes palīdzību iedzīvotājus brīdina par raķešu uzlidojumiem, ķīmiskiem uzbrukumiem, radiācijas līmeni. Šogad lietotne ieguva vairākas balvas galvenajā digitālo iekārtu forumā Barselonā.

Ukraiņi jau pirms diviem gadiem pateicībā par Latvijas palīdzību bija gatavi šo lietotni mums atdāvināt bez maksas. Bet kā noskaidrojām – mūsu iestādes atzinušas, ka kara apstākļos radītā un sevi pierādījušā lietotne Latvijas vajadzībām neatbilstot.

Lietotnē “Kyiv Digital” dienā vienu vai pat vairākas reizes nāk brīdinājumi, ka gaidāms okupantu uzlidojums. Un arī instrukcijas kā rīkoties.

“Noteikti neatstājiet bumbu patvertni, kamēr nav saņemts apstiprinājums, ka viss ir kārtībā. Rūpējoties par savu drošību, jūs palīdzat mūsu aizstāvjiem aizsargāt mūsu valsti un tuvināt uzvaru.”

Ukrainā jau no pašām pirmajām kara stundām mobilizēti visi iespējamie resursi. Arī civilie. Piemēram, izveidots novērošanas kameru tīkls, tam pieslēdzot arī privātos kameru īpašniekus, lai spētu kontrolēt pilsētās notiekošo.

Radīti arī pavisam jauni risinājumi. Piemēram, mobilo telefonu torņos un arī citviet izvietoti dažus simtus eiro vērti mikrofoni, kas monitorē gaisa telpā notiekošo. Tie pēc skaņas spēj izšķirt gan lādiņu veidus un arī dronus.

Šādi lētiem līdzekļiem tiek radīta alternatīva sistēma miljardiem dārgajiem radariem, kas bieži zemu lidojošus objektus nemaz nespēj pamanīt.

Petro Oleņičs ir Kijivas digitālās transformācijas vadītājs un Kijivas pilsētas valsts administrācijas priekšsēdētāja vietnieks. Viņš ir atbildīgais par dažādu digitālo risinājumu ieviešanu Ukrainas galvaspilsētā. Oleņiča vadībā radīta arī lietotne “Kyiv Digital”, kas šobrīd ir gandrīz katra Kijivas iedzīvotāja telefonā.

Tajā ir precīzas norādes bumbu patvertnēm, elektroierīču uzlādes vietām. Lietotne, raķešu vai dronu uzlidojumu gadījumā, sūta brīdinājumus, pat ja telefona skaņa ir izslēgta. Tā monitorē un brīdina arī par radiāciju un ķīmisko piesārņojumu.

Līdzās tam lietotne var apmaksāt un lietot visus pilsētas piedāvātos pakalpojumus. Šogad Barselonā Mobilajā pasaules kongresā (Mobile World Congress), kas ir galvenais globālais notikums digitalizācijas jomā ar 110 000 dalībniekiem no visas pasaules Kyiv Digital lietotne tika atzīta par galveno inovatīvo risinājumu pilsētvidē.

Aleksejs un Bogdans izveidojuši biedrību, lai palīdzētu ukraiņu karavīriem un bērniem. Vecrīgā vāc ziedojumus.

Aleksejs pats kopš 2014.gada cīnījies pret okupantu spēkiem. Viņa draugi šobrīd karo Kurskā. Šonedēļ saņēmis video no kaujas lauka, kur redzami vairāki viņa pazīstamo vīru līķi. Abi stāsta, ka ikdienā civilie lietotni “Kyiv Digital” izmanto 24 stundas diennaktī.

Aleksejs, biedrības “Загін Небайдужих” pārstāvis:

“Šī programma ir ļoti populāra Ukrainā. diemžēl. Kamēr notiek karš. Kad karš beigsies, tas aizies otrajā plānā, jo visi grib dzīvot mierā.”

Līdzīgi arī rakstniece un žurnāliste no Kijivas, kura pārcēlusies uz Rīgu uzskata, ka ukraiņu digitālā lietotne palīdz iedzīvotājiem glābt dzīvības.

Marina Vorotinceva, rakstniece un žurnāliste no Kijivas: 

“Pilna apmēra kara laikā galvenais šīs lietotnes mērķis un priekšrocība ir, ka tā nodrošina ar atjauninātu informāciju, kas notiek pilsētā. Piemēram, raķešu vai dronu uzlidojums, vai kaut kas ir noticis un lielceļu bloķē ātrā palīdzība vai policija.

Jūs šo informāciju iegūstat dažās sekundēs. Iespējams nosūtīt gaisa trauksmes signālus gan dienā, gan naktī. Ja kaut kur ir milzu ugunsgrēks, to tur vari redzēt un pārplānot ceļu uz darbu. Tā ir ļoti noderīga lieta.”

2022. gadā, kad Latvija bija viena no pirmajām, kas sniedza militāro palīdzību ukraiņiem, daudzas amatpersonas brauca uz Kijivu. Arī tā brīža Rīgas vadība. Agrākais galvaspilsētas vicemērs stāsta, ka kādā neformālā tikšanās reizē ukraiņi teikuši, ka gatavi “Kyiv Digital” risinājumu Latvijai atdāvināt. Ar visiem piekļuves rīkiem. Vēlāk jau šis apstiprināts oficiāli.

Edvards Smiltēns, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts): 

“Kijivā 2023. gada janvāra vidū jau biju tālākas sarunas, ar jau detalizētu konkretizāciju par to, ka ar visiem kodiem tas tiek atdots. Tātad pilns apjoms ar pilnām lietošanas tiesībām.

Ja mums vajag, mēs varam pārprogrammēt, varam paņemt daļu no tā, varam uztaisīt kaut ko labāku, un tad bija nosacījums, ka “atdodiet atpakaļ”. Tātad cieši sadarbosimies un attīstīsim šīs sistēmas, lai viņas kalpotu abām valstīm.”

Sāktas sarunas ar Iekšlietu ministriju un arī VARAM, kas atbild par digitālo rīku ieviešanu valsts pārvaldē. Bijusi ideja, ka ukraiņu dāvinājums varētu kalpot kā pamats, lai radītu civilās aizsardzības risinājumu un mēģināt tajā apvienot Latvijas pašvaldības. Bet plānus apturēja Kariņa valdības gals.

Māris Sprindžuks, Saeimas deputāts (Apvienotais saraksts):

“Mēs arī sākām pētīt šo iespēju, kā būtu izveidot modeli, kurā pašvaldības, nevis taisa katrs savu risinājumu, bet sadarbojas, veido vienotu darba dalīšanu.

Jo, pieņemsim, Jelgava ir tālāk tikusi, tad pārējās aizgūst Jelgavas pieredzi un arī iekšlietu sistēma nebūvē kaut kā atrauti savas sistēmas, šūnu apraidi, apziņošanu vai veselības sistēmā 112 vienoto telefona sistēmu.

Tad šo visu var integrēt vienotā modelī, mērogot un tādā veidā mēs kā sabiedrība par lētāku naudu izveidotu labāku produktu.”

Kā noskaidrojām, līdz šim tā arī Latvija nav pieņēmusi ukraiņu dāvanu. Līdz ar to plašāka izpēte, kādus no tās risinājumiem mēs varētu pārņemt un izmantot, tā arī nav notikusi. Sācies futbols starp iestādēm un atbildīgajiem. Iekšlietu ministrija secinājusi, ka likums nemaz neļauj ieviest digitālos risinājumus, kas tapuši ārpus Eiropas savienības un NATO robežām. VARAM nosprieduši, ka šādi risinājumi nav tie, kas Latvijai vajadzīgi.

Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs:

“Jebkurā gadījumā uzmanība tam tika pievērsta visos iespējamos ekspertīzes līmeņos, arī mēs tajā brīdī, kad sapratām, ka šis pamatā ir pašvaldību pakalpojumiem domāts risinājums pašvaldību, aicinājām arī VARAM tā laika gan politisko, gan administratīvo vadību. Cik zināms, arī tam tika pievērsta uzmanība. Kāds ir viņu lēmums šai sakarā, to jums droši vien jājautā viņiem.”

Inga Bērziņa, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre (Jaunā Vienotība):

“Es saprotu, ka tas nav tiešā veidā izmantojams kā viens pret vienu, kā jūs teicāt, pārņemot no Ukrainas to aplikāciju. Tur gan valodas jautājums.

Neesmu tik tehniska, bet dažāda arī sadarbošanās ar mūsu kopējām sistēmām nav tik precīza un aplikācijai ir jābūt uz katra telefona.

Un pie tam arī ukraiņi laika gaitā ir vēl pilnveidojuši šobrīd un strādājuši pie tās. Un tas, kas šobrīd mums jau ir, kas ir līdzīgs, tas ir 112 aplikācija, ko es varu aicināt arī visiem izmantot.

Kur arī ir informācija par apdraudējumiem, ja šādi pastāv. Tā kā īstenībā aplikācija šobrīd Latvijā ir.”

Jau vairākus gadus ar mokām Latvija cenšas ieviest šūnu apraidi, kas līdz šim tā arī nav izdarīts. Šogad palaisto lietotni 112, kuras ieviešanā iztērēti 5 miljoni eiro, šobrīd lieto tikai 63 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Un tās iespējas ne tuvu nelīdzinās rīkam, kas ir ukraiņu rīcībā. Neformālās sarunās politiķi norāda, ka tikai pēc Krievijas drona nogāšanās Latgalē nedaudz straujāk sākusies komunikācija starp iekšlietu un aizsardzības resoru vai un kā šī lietotne varētu kalpot, lai informētu iedzīvotājus par šādiem ārkārtas notikumiem.

Hermanis Plisko, VUGD Vienotā kontaktu centra pārvaldes priekšnieks: 

NP: “Vai bruņotie spēki izmanto šo kā rīku, lai pavēstītu par kādām nelaimēm vai potenciāliem draudiem?”

“Bruņotie spēki šo izmantos. Ja mēs runājam atkal par dronu, tad, kad būs pārliecinoša informācija, kāds tas drons ir, ka tas tiešām ir militārs drons, kur viņš pārvietojas, iespējamais virziens, kritiens.

Tad par to cilvēki saņems steidzamo ziņu. Cik ātri tas būs – šobrīd, tas pagaidām ir projektā.”

Pretēji VARAM un iekšlietu ministrijai par Rīgas civilo drošību atbildīgais Gints Reinsons uzskata, ka ukraiņu radītais rīks ir lielisks piemērs, uz kā bāzes iespējams veidot lietotni, ja ne Latvijai, tad vismaz Rīgai. Viņa pārvalde to sākusi darīt, jo tas jau sen esot bijis jāizdara. Un ja Latvijai “Kijiv Digital” lietotni tā arī neizdosies iegūt, Rīgai šis risinājums būs jāveido pašiem par savu naudu.

Gints Reinsons, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs:

“Aplikācija tiešām ir ļoti laba un balstoties arī uz šo piedāvājumu, šā gada februārī tika noslēgts mēru memorands par informāciju tehnoloģiju un digitalizācijas sadarbību starp Kijivu un Rīgu.

Dotajā mirklī ir uzzīmēts šīs funkcijas un identificēts, kā kurus no moduļiem vajag attīstīt, tiklīdz saņemts tas kods. Vai nu mēs to kodu attīstām.

Ja gadījumā kaut kādu apsvērumu dēļ aplikācijas kods netiek saņemts, tad pašiem jāiet brīvajā tirgū un jāorganizē konkurss un jāprogrammē šī aplikācija.”

Kāpēc “Kijiv Digital” pārņemšana nenotiek šobrīd nav skaidrs. Nav izslēgts, ka tajā nav ieinteresēti ar politiskajām partijām saistītie IT uzņēmēji. Jāpiebilst, ka tās izstrādē ukraiņi izmantojuši arī Izraēlas pieredzi, kuru militāri digitālie risinājumi ir vieni no labākajiem pasaulē.