Somijas Sauszemes spēku komandieris: Spēcīgas valsts pamatā ir valsts aizsardzības dienests

Sargs.lv

Somija ir gatava sniegt savu ieguldījumu NATO kolektīvajā aizsardzībā, kā arī dalīties ar savu pieredzi sekmīgas un efektīvas aizsardzības sistēmas izveidē citās valstīs, intervijā portālam “Sargs.lv” Eiropas Sauszemes spēku savstarpējās savietojamības centra (FINABEL) komandieru konferences laikā Rīgā atzina Somijas Sauszemes spēku komandieris ģenerālmajors Juka Jokinens (Jukka Jokinen).

Zīmīgi, ka “Sargs.lv” ar Somijas sauszemes spēku komandieri sarunājās tieši 4.aprīlī – dienā, kad Somija oficiāli kļuva par 31. NATO dalībvalsti.

Somijas Sauszemes spēku komandieris atzina, ka, kļūstot par jauno transatlantiskās alianses daļu, Somija iegūs gan pašas valsts drošībai, gan spēs sniegt lielu pienesumu visas alianses drošībai kopumā, piedāvājot gan savu bruņoto spēku ekspertīzi, gan sniedzot ieguldījumu dažādos NATO spēku veidos. Vienlaikus ģenerālmajors J.Jokinens  piebilst – pagaidām ir pāragri noteikt Somijas dalības apjomu NATO paplašinātajās kaujas grupās, jo tas vēl tiks tikai diskutēts darba gaitā.

Intervijā ģenerālmajors J. Jokinens atzīst – Somija būs viena no retajām NATO dalībvalstīm, kuras vēsturē bijusi tieša karadarbības pieredze ar mūsdienu imperiālās un agresīvās Krievijas priekšteces – totalitārās PSRS karaspēku.

Somijas Sauszemes spēku komandiera ieskatā starp mūsdienu ukraiņu karavīriem un “Ziemas kara” laika somu karavīriem ir redzamas vairākas paralēles. Galvenā no tām – ne tikai karavīru, bet arī visas tautas apņēmība stāvēt un krist par savu zemi un savu valsti.

“Jā, pilnīgi noteikti Krievijas armija nav mācījusies no “Ziemas kara” un es domāju, ka tas ir bijis diezgan liels pārsteigums pašai Krievijai, cik dedzīga un spējīga ir ukraiņu tauta, kas cīnās pret viņiem,” sarunā atzīts ģenerālmajors J.Jokinens.

Taču viņš arī norāda, ka

Somijas armija ir ņēmusi vērā vairākas mācības no Krievijas sāktā kara Ukrainā. Šis karš ir parādījis, ka gan artilērijas un cilvēka nozīme karā nav zudusi, īpaši svarīga ir laba komunikācija, sakari un ļoti spējīga vadība.

“Svarīgi ir dod triecienu pēc iespējas ātrāk, ilgāk un tālāk. Karš Ukrainā ir parādījis, ka jākontrolē visi kaujas lauki, visi domēni. Nepieciešams arī pievērst uzmanību jaunajiem domēniem – kibervidei un kosmosam. Jāatzīst, ka Somija jau to dara,” portālam “Sargs.lv” norāda ģenerālmajors.

Jautājot par Latvijas aizsardzības spēju attīstīšanu, viņš ļoti stingri iesaka ieviest valsts aizsardzības dienestu, kas ir Somijas aizsardzības sistēmas stūrakmens jau kopš 1919. gada. Viņš uzskata, ka tas radītu ciešākas attiecības starp bruņotajiem spēkiem un sabiedrību, izpratni, cik nozīmīgi ir sargāt savu valsti, kā darbojas bruņotie spēki, kā arī sniegtu jauniešiem vērtīgas prasmes un pieredzi.

“Tā ir tradīcija, tas iet no tēva uz dēlu. Somijā visi zina, kas ir obligātais dienests, kā tas ir būt dienestā, kā tas ir būt rezervistam, dienēt dažādos spēkos un tādējādi arī sabiedrība to apzinās. Somijas Bruņotie spēki ir daļa no sabiedrības un tā tas arī saglabāsies nākotnē,” pārliecināts norāda ģenerālmajors J.Jokinens.

Somijas Sauszemes spēku komandieris atzīst – obligātais dienests Somijā ir goda lieta. Tomēr ģenerālmajors J. Jokinents piebilst –  neatņemama veiksmīga aizsardzības dienesta izveides sastāvdaļa ir komunikācija ar sabiedrību, akcentējot militārā dienesta ieguvumus jauniešiem, viņu spēju strādāt komandā un kļūstot par pašpārliecinātiem valsts pilsoņiem.

Kā uzskata Somijas Sauszemes spēku komandieris, svarīgākajiem runasvīriem šajā procesā jābūt pašiem jauniešiem, kas būs pabeiguši dienestu, tādēļ nepieciešams jau no pirmās dienas sniegt viņiem tik labu pieredzi, lai viņi savu dienestu nestu ar lepnumu un padarīta darba sajūtu.

Avots: Sargs.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!