2014. gadā Krievijas ekonomika sastapās ar divām nopietnām problēmām – starptautiskajām ekonomiskajām sankcijas saistībā ar Krimas pievienošanu un naftas cenu kritumu pasaules tirgū. Līdz šim militārie izdevumi no ekonomikas lejupslīdes bija aizsargāti, taču tagad situācija var mainīties, raksta žurnāls “The National Interest“.
Ekonomikas slodze pieaug, un nav izslēgts, ka Kremlim nāksies izšķirties – turpināt militārās operācijas ārzemēs vai arī turpināt īstenot Bruņoto spēku modernizācijas plānus.
Oktobrī Krievijas finanšu ministrija ir publicējusi gaidāmo izdevumu prognozi, no kuras redzams, ka 2018. gadā finansējums aizsardzības vajadzībām samazināsies par 12%. Skaitļi, kas parāda Krievijas tēriņus aizsardzībai, ir ļoti interesanti, jo īpaši, ja salīdzina 2009. un 2015. gada rādītājus. 2009. gadā finansējums ir pieaudzis par vienu procentu, kas, visdrīzāk, ir saistīts ar Krievijas Gruzijas karu 2008. gada augustā un operatīvajiem izdevumiem tā dēļ. Tieši tāpat ievērojamais pieaugums 2014. un 2015. gadā varētu būt saistīts ar Krievijas operāciju Sīrijā (un, iespējams, arī Ukrainas austrumos).
Ja raugāmies uz šī brīža Starptautiskā valūtas fonda izteiktajām Krievijas IKP prognozēm, tad militārie izdevumi no maksimālā rādītāja 4,2 % 2015. gadā var nokristies līdz 2,9 % 2018. gadā. Ja izteiktās prognozes izrādīsies patiesas, tad Krievijas izdevumi militārajām vajadzībām nokritīsies līdz pašam zemākajam līmenim, kāds tas bija 2011. un 2012. gadā. Taču prognozes ir nedroša lieta, un tāpēc līdz 2018. gadam vēl ļoti daudz kas var mainīties, spriež “The National Interest“.
Laba ziņa Maskavai ir tā, ka Krievijas karadarbība Sīrijā ir kļuvusi par labu reklāmu tās militārajai tehnikai un bruņojumam. Martā Vladimirs Putins lielījās, ka bruņojuma pārdošanas apjomi 2015. gadā ir pārsnieguši 14 miljardus dolāru, bet perspektīvais pieprasījums no ārzemēm ir sasniedzis 56 miljardus dolāru. Stokholmas pasaules problēmu pētniecības institūts (SIPRI) gan, balstoties uz saviem datiem, kuros ir ņemti vērā tikai piegādātie ieroči, norāda, ka Krievijas militārais eksports 2015. gadā ir bijis mazāks nekā desmit miljardi dolāru.
Jāatzīmē, ka ieroču imports Krievijā kopš 2006. gada ir nemainīgi saglabājies mazāks par vienu procentu no kopējās aizsardzības izdevumu summas. Šis nenozīmīgais apjoms, ko saņēma Krievija, bija no Ukrainas – šī valsts vairākus gadu desmitus piegādāja gāzes turbīnu iekārtas Kara flotes vajadzībām.
Notikušo izmaiņu rezultātā (rubļa vērtības samazināšanās pret ASV dolāru) Krievijas ieroči pasaules tirgū var kļūt lētāki, un tos pirks vairāk.
Ieroču pārdošana vien diez vai uzlabos Krievijas ekonomikas perspektīvas tālākā nākotnē, taču tas valstij ir neaizstājams ienākumu avots. Un katrai piegādei ir arī ģeopolitiskas sekas. Galvenā Krievijas militārās tehnikas iepircēja pēdējos desmit gadus ir bijusi Indija (pēc SIPRI datiem, 40 miljardi ASV dolāru 2015. gada cenās), Ķīna (20 miljardi dolāru), Alžīra (12 miljardi dolāru) un Vjetnama (7,5 miljardi dolāru).
Ievērības cienīgas ir arī piegādes uz Sīriju (2,5 miljardi dolāru tajā pašā laika periodā) un Irānu (1,5 miljardi dolāru). Sankciju atcelšana pret Irānu jau ir aktivizējušas pārrunas par jauniem iepirkumiem. Aptuveni pusi (45,5%) no visa eksporta sastāda militārās aviācijas tehnika, bet 16,6% – raķetes, un 10,1% – pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Grūti pateikt, kā Krievija varētu izkļūt no ekonomikas problēmām. Iespējams, Putins centīsies satuvināties ar ASV, kamēr pie varas ir prezidents Tramps, lai panāktu sankciju atcelšanu, taču to, cik šāda taktika būtu veiksmīga, var tikai minēt. Naftas cenu celšanās Krievijas eksporta ekonomikai būtu īsta dāvana. Pašlaik parādās pirmās naftas cenu stabilizācijas pazīmes, taču paies vēl vairāki gadi, kamēr tās atgriezīsies 2014. gada līmenī.
No otras puses, ja Maskava turpinās savu dārgo operāciju Sīrijā, tad tēriņi tās īstenošanai var novest pie sekojošas jauno ieroču paraugu izstrādes kavēšanās. Pateicoties tam, ka Ukraina atteicās piegādāt gāzes turbīnas, Krievijas Kara flotei jau nācās atlikt savus plānus. Krievijas Gaisa spēki patlaban var atļauties tikai 12 lidmašīnu PAK FA izmēģinājumu paraugus, bet jaunu tanku ražošana armijai var tikt atlikta uz vēl ilgāku laiku.
Maskava ir ļoti grūtas izvēles priekšā, secina žurnāls.
