SAB: Krievija pastiprina centienus ar ideoloģijas palīdzību mobilizēt sabiedrību

Ideoloģizācijas pastiprināšana Krievijā var liecināt par režīma centieniem nodrošināt papildu sabiedrības mobilizācijas un leģitimizācijas resursus sastopoties ar pakāpenisku sociālekonomisko lejupslīdi, savā jaunākajā rakstā secinājis Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Līdz ar šādas autoritāras sistēmas nostiprināšanos Krievijas nesenajā vēsturē ir novērojama arī valsts attīstības virziena pamatošana, izmantojot ideoloģiskus skaidrojumus. Piemēram, attēlojot Krieviju kā tā saucamo “suverēno demokrātiju” un šādi skaidrojot individuālo tiesību un brīvību ierobežojumus Krievijā.

Pēdējos gados, īpaši kopš Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā, ir novērojama pastiprināta ideoloģizācija, lai izskaidrotu un pamatotu Krievijas valdošā režīma iekšpolitiskās un ārpolitiskās darbības un piedāvātu noteiktu naratīvu par sabiedrības un valdošās elites attiecībām. Ideoloģizācijas process Krievijā vienlaicīgi nenozīmē, ka valstī pastāv vienota, visaptveroša ideoloģija.

Kopš 2014. gada, pieaugot saspīlējumam Krievijas attiecībās ar Rietumiem, parādās vairāk līdzību ar PSRS laika ideoloģiju, jo īpaši pretstāvē ar Rietumiem.

Mūsdienu Krievijas ģeopolitiskā skatījuma centrā nostādīts antagonisms ar Rietumiem, kas izpaužas dažādās jomās. Krievijas politiskā un ideoloģiskā konfrontācija ar Rietumiem iekšējai sabiedrībai tiek ierāmēta kā eksistenciāla cīņa par Krievijas kā nācijas un civilizācijas izdzīvošanu, stājoties pretim agresīviem un imperiālistiskiem Rietumiem.

Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā arvien acīmredzamāks ir kļuvis V. Putina kā Krievijas vadoņa personības kults. V. Putina palikšana pie varas ir tikusi piesaistīta Krievijas izdzīvošanai un stabilitātei, savukārt viņa pārvēlēšana prezidenta amatā – apliecinājums un sabiedrības leģitimizācija V. Putina pieņemtajiem lēmumiem. Ap V. Putina personību tiek konsolidētas Krievijas varas institūcijas un politiskā elite, kas ietver gan V. Putinam pietuvinātās personas, gan plašāku amatpersonu loku, kuru labklājība ir tieši saistīta ar režīmu.

Plašākai sabiedrībai Krievijas ideoloģiskajā konstrukcijā iedalīta politiskās elites kursa atbalstoša pozīcija un iesaistīšanās cīņā par Krievijas unikālo vērtību un civilizācijas aizsardzību. Šī krieviskā patriotisma izpausme ietver varoņa nāves konceptu (gatavību upurēties), kas izcelts Kremļa propagandas vēstījumos saistībā ar iebrukumu Ukrainā.

Par prioritāru jautājumu Krievijas politikā ir kļuvusi valsts ekonomikas pārveide. To nosaka karošanai Ukrainā nepieciešamie resursi un starptautisko sankciju iespaids.

Arvien biežāk tiek izcelta Krievijas vietējo ražotāju spēja ar inovatīviem risinājumiem piedāvāt kvalitātes un cenas ziņā labākus produktus par Rietumos ražotajiem, šādi izceļot Krievijas spēju ilgtermiņā ne tikai attīstīt ekonomiku, bet radīt ekonomisko modeli un finanšu sistēmu, kas būtu neatkarīga un pašpietiekama, ļaujot nodrošināt pretstāvi Rietumvalstīm.

Krievijā pastāvošā augstā kontrole pār informatīvo telpu nodrošina labvēlīgu vidi V. Putina režīma ideoloģijas elementu izplatībai sabiedrībā. Krievijas izglītības politika demonstrē stratēģiju, kas iekļauj politisko propagandu, piemēram, demonstrējot V. Putina oficiālās uzrunas, militāru apmācību un agresijas pret dzimuma, seksuālo, etnisko, rasu, reliģisko kultivēšanu. Antagoniskā pieeja starptautiskajai politikai un īpaši attiecībās ar Rietumvalstīm, ilustrē Krievijas gatavību turpmākai konfrontācijai ne vien drošības, ekonomiskajā, bet arī vērtību laukā.

Iekšpolitiski ideoloģizācija ir vērsta uz Krievijas vadošā režīma, nevis plašākas Krievijas valsts vai sabiedrības, stabilitāti un izdzīvošanu. Valdošā režīma intereses kļuvušas par valsts interesēm, bet režīma centrā nostādīts šo interešu primārais sargs – Vladimirs Putins.

Veiktie ieguldījumi jauniešu indoktrinācijā, parāda režīma vēlmi saglabāt savas pozīcijas arī ilgtermiņā un preventīvi mazināt politiskās opozīcijas spēku. Ideoloģizācijas pastiprināšana Krievijā var liecināt par režīma centieniem nodrošināt papildus sabiedrības mobilizācijas un leģitimizācijas resursus sastopoties ar pakāpenisku sociālekonomisko lejupslīdi, savā jaunākajā pētījumā pauž SAB.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!