Latvijas–Baltkrievijas robežas žoga izbūve teju visā 173 km garumā, atskaitot ūdenstilpes, tiks pabeigta jau šomēnes, sola “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).
Darbus veic seši būvuzņēmēji, kuriem palīdz Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri un zemessargi. Katru nedēļu aptuveni 80 karavīri un zemessargi strādā vairākās grupās, vēsta LTV raidījums “Panorāma”.
Kā liels, metālisks dzenis pierobežu piedārdina pāļu dzinējs, ietriecot zemē kārtējo robežas žoga stabu. Un pēc pāris minūtēm – jau nākamo. Pāļu dzinējiem seko nākamā brigāde, kas pie stabiem piemontē žoga plāksnes. Un visbeidzot – nākamā brigāde uz gandrīz gatavā žoga uzstāda un piekniedē dzeloņdrāšu joslu.
Tā metru pa metram žogs uz Austrumu robežas kļūst garāks. Baltkrievijas robežas žoga izbūve teju visā 173 km garumā, atskaitot ūdenstilpes, tiks pabeigta jau šomēnes, sola VNĪ vadība.
“Šobrīd mēs jau esam tādā finiša stadijā. Līdz 30. jūlijam vajag pabeigt visu, atlikums tikai trīs kilometri, līdz ar to esam pārliecināti, ka žogs būs izbūvēts un darbs būs pabeigts,” stāstīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Paralēli notiek darbs pie infrastruktūras izbūves – patruļtakas un laipas, kas tiks pabeigtas nākamgad. Tāpat arī seši sakaru torņi un piebraucamie ceļi.
Savukārt uz Krievijas robežas šogad tiks pabeigts žogs tā sauktajos prioritārajos jeb sauszemes posmos kopumā 150 kilometru garumā. Atlikušos 30 kilometrus plānots pabeigt līdz nākamā gada oktobrim.
Līdz ar to žogs veidos gandrīz visu 283 kilometru garo robežu ar Krieviju. Bez žoga paliks nepilni 5 kilometri, kas ir robežezeri, robežkontroles punkti un līdzīgas vietas, kur paredzēts cits risinājums.
Lai mazinātu riskus, žoga būve pie robežas sadalīta 18 lotēs un darbus tur veic kopumā seši būvuzņēmēji. Turklāt divās lotēs žoga būvniecību veic nevis privātie komersanti, bet gan Nacionālie bruņotie spēki, kas jau vairākus gadus pastiprināti sadarbojas ar robežsardzi.
“Katru nedēļu apmēram 80 karavīri un zemessargi ierodas un strādā piecās grupās. Mēs tagad esam pie vienas no grupām, kur operatori ir – es tagad atpazinu savus puišus no Kurzemes – zemessargi un profesionālā dienesta karavīri, kas strādā pie žoga uzstādīšanas,” stāstīja pulkvedis, NBS Apvienotā štāba virsnieks Andris Rieksts.
Darbu atzinīgi novērtēja Gavrilova.
“Viņi strādā ļoti labi. Mēs esam ļoti priecīgi, ka tā ideja realizējās un ka viņi nāca palīgā. Disciplīna ir, darbi iet uz priekšu, viņi jau tūliņ savas lotes pabeigs. Darbs notiek atbilstoši laika grafikam un pat nedaudz ātrāk, nekā bija plānots,” viņa teica.
NBS pārstāvis arī uzsver – šeit iegūtā pieredze bruņotajiem spēkiem noderēs nākotnes projektiem austrumu robežas stiprināšanā. Jo žogs ir tikai maza daļa no robežas aizsardzības pasākumiem.
“Mēs skatāmies ne tikai uz žoga būvniecību. Skatāmies arī tālāk uz Baltijas aizsardzības līnijas būvniecību. Tādēļ šeit iegūtā pieredze mums noderēs arī nākotnē,” sacīja Rieksts.
Lielākais izaicinājums būvniecībai bija darbs sarežģītā vidē – purvos, nogāzēs, mežos, bez piebraucamiem ceļiem. Toties, kad tā būs pabeigta, tad robežsargiem doties patruļās būs daudz ērtāk.
Mobilitātes vajadzībām vienlaikus ar žogu izbūvēts arī tunelis zem dzelzceļa uzbēruma un īpašs risinājums ūdenstilpēm.
Lai atvieglotu darbu Latvijas robežsargiem, veicot patrulēšanu, uz ūdenstilpēm un grūti šķērsojamiem purviem izveidotas pontonlaipas. Pa tām var braukt gan ar sniega motocikliem, gan kvadricikliem, gan bagijiem. Kopējais šādu laipu garums uz Latvijas–Baltkrievijas robežas ir nepilni 2 kilometri.
Savukārt, lai netraucētu dzīvnieku pārvietošanos, žogs tiks aprīkots ar vārtiem, kas dzīvnieku migrācijas laikā tiks turēti vaļā, un šīs vietas robežsardze kontrolēs ar citiem līdzekļiem.
Baltkrievijas robežas izbūves izmaksas ir 125 miljoni eiro, bet Krievijas robežas – 146 miljoni eiro.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Tad jau drīz tūristi varēs braukt skatīties Latvijas “Ķīnas” mūri. Spriežot pēc iztērētās summas tur būs nopietns konkurents Ķīnas mūrim.
Ja tu esi tik zinošs, vai vari pateikt cik tika iztērēts par Ķīnas mūri?
Ap 300 km un 281 miljons eiro!? Es saprotu, ka ir žogs, kkādi daži torņi, viens/divi mikro tuneļi, BET tik un tā ap 1 miljons uz 1 kilometru???
Otkātu marle tiek cildeni dēvēta par žogu…
Malači, nauda izsviesta vējā bezjēdzīgi. Nākotnes vīzijā pēc gadiem, redzams vietām sagāzies, sarūsējis, vārdsakot neaktuāls un nevienam nevajadzīgs.
Njā, padārgi sanāca, bet prieks, ka vismaz uzbūvēja. RB naudu iztērēja, bet ko parādīt īsti jau nav.
Bet nu tas noteikti nav militāriem mērķiem, tikai sīriešiem.
Raksta beigas patika. Izskaidrojiet lūdzu, mehāniskie dzeņi tādi, cik adekvāta robežsardzes izpratne par dzīvnieku migrācijas paradumiem! Ja viņiem ir attiecīgi speciālisti, nosauciet tos vārdā. Ja nav, paskaidrojiet, kurš, kad un kāpēc kaut kādus tur vārtus turēs vaļā vai ciet. Ja paredzēts kādu pieaicināt – tas pats. Kuru, kad, par kādiem līdzekļiem? Nav tak daudz prasīts, vai ne?
Ja pareizi sapratu, veikti pasākumi, kas nodrošina jebkuram cilvēkam, kurš žogam ticis cauri, ērtāku pārvietošanos…. Laipu vien cik.
Vergu daunēniem prieks pa visu dauņa ģīmi.
Baltkrievu zivis varēs iepeldēt Latvijā! Ārprāc!