Piektajā kara gadā civilās aizsardzības attīstības temps Rīgā nepiedodami lēns

Piektajā Ukrainas kara gadā Eiropā pieaug ar Krieviju saistītu sabotāžas gadījumu skaits. Un tas liek jautāt, cik gatava krīzēm ir Latvija? Dienesti un amatpersonas ar mainīgām sekmēm gadiem mēģina risināt patvertņu iztrūkumu. Bet Rīga ilgu laiku vispār bija palikusi bez vadītāja pārvaldē, kam jārūpējas par krīžu novēršanu un civilo aizsardzību. Un tikai decembrī par pienākumu izpildītāju iecelts bijušais Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem vadītājs Pēteris Grūbe, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Tikko publicētā starptautiskā pētījumā secināts, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā būtiski pieaudzis ar Krieviju saistītu sabotāžu un ietekmes operāciju skaits. Kopš 2022. gada fiksēti vismaz 110 incidenti, bet pēdējo piecu mēnešu laikā – 41. Visvairāk skarta Polija. Uzbrukumos iesaistīti parasti pilsoņi, tostarp nepilngadīgie, kas savervēti sociālajos tīklos.

Un šādos brīžos svarīgi, cik sagatavoti ir mūsu dienesti, kuriem pirmajiem jāspēj reaģēt. Glābt cilvēku dzīvības un novērst sekas.

Šonedēļ sākās piektais gads kopš pilna apmēra kara Ukrainā. Laika ir bijis daudz, lai mēs Latvijā gatavotos. Bet kā saka Valsts prezidents – par civilo aizsardzību atbildīgie noteikti varēja izdarīt vairāk un rīkoties krietni ātrāk.

Valsts Prezidents regulāri saņem specdienestu atskaites. Viņam arī ziņo par mūsu progresu tajā, kā krīzēm gatavojamies ar rezervēm, patvertnēm un sabiedrības iesaisti. Prezidents par to runā gana kritiski un mudina izmantot katru no speciālistiem, kuru Latvijā šajā jomā ir gana maz.

“Pirmā lieta. Patiesību sakot, cilvēki, kas šo jomu pārzina, kas ir speciālisti, nav viņu daudz. Viņi pamatā nāk no VUGD, dažreiz arī nāk no bruņotajiem spēkiem, iekšlietu sistēmas. Otrkārt, diemžēl tas, ko mēs redzam… Mēs diezgan regulāri Nacionālās drošības padomes sēdēs runājam par progresu. Lai gan saskaņā ar likumu civilā aizsardzība primāri ir pašvaldības uzdevums, bet tur, protams, ir arī ļoti liela atbildība iekšlietu sistēmai. Gan plāni, gan izpratnes jautājums no pašvaldības pašvaldībā, no iestādes iestādē atšķiras. Un diemžēl jāsaka, ka, protams, salīdzinoši ar divdesmit otro gadu ir labāk. Salīdzinoši ar divdesmit ceturto gadu ir labāk. Bet es nesaku, ka mēs esam tur, kur mums ir jābūt ar patvertņu aprīkošanu,” raidījumam pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgā dzīvo puse no Latvijas iedzīvotājiem. Sakoncentrēti lielākie uzņēmumi. Atrodas svarīgi infrastruktūras objekti. Tāpēc jābūt gataviem, ka uzbrucējs, gribot nodarīt maksimālu kaitējumu, Rīgu izskata kā galveno mērķi.

Pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām šo jomas pārraudzību no Jaunās vienotības pārņēmusi Nacionālā apvienība. Koalīcijas partneru starpā par šo radusies nenoslēpjama spriedze. Puse no krīzes seku likvidēšanai izveidotās civilās aizsardzības pārvaldes darbinieku politiskos strīdus nav izturējuši un no darba aizgājuši. Ieskaitot vadītāju Gintu Reinsonu, kuru no darba Jelgavā Rīgas domes izpilddirektors pārvilināja uz galvaspilsētu. Reinsonu nozarē sauc par vienu no labākajiem jomas ekspertiem.

Agrākā mēra vietniece pārmet Edvardam Ratniekam, ka viņš ar komandu radījis haosu. Un būtiski procesi iestrēguši vairāku domes departamentu neizdarības dēļ. Ratnieks tieši otrādi – kritizē Ozolu un Reinsonu, kuri slikti strādājuši. Rīgas mērs “Nekā personīga” sola, ka šobrīd notiek domes departamentu un citu struktūru padziļināts audits. Pēc tam būšot iespējams labāk pateikt, kāpēc arī civilās aizsardzības darbi notikuši pārāk lēni.

“Piemēram, 2025. gadā mēs bijām plānojuši visām savām pašvaldības slimnīcām un sociālās aprūpes centriem iegādāties ģeneratorus, kas ir ļoti svarīgi darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. 2025. gada mēnešos visos pasākumos netika izdarīts. Šis iepirkums ir noslēgts tikai tagad, 2026. gada februārī,” teic Rīgas domes deputāte (Jaunā Vienotība) Linda Ozola.

“Tas arī bija jautājums, ko es uzdevu pirms mēneša. Kad mēs gatavojāmies atbalstam Ukrainai. Kad mēs redzējām, ka ļoti intensīvi notiek uzbrukumi civilajai un enerģētikas infrastruktūrai. Tas arī bija jautājums – cik tālu esam tikuši ar šo? Jo, ja mēs būtu nopirkuši šos ģeneratorus, mēs būtu viņus varējuši aizsūtīt palīgā Ukrainai,” norāda Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (Progresīvie).

“Absolūti noraidām šo stāstu. Skaidrs, ka ir politiska greizsirdība, ka beidzot reāli lietas būs uz priekšu. Šobrīd jau iesniegti, nevis tiek izstrādāti, simtu četrdesmit seši projekti patversmēm reālām, nevis pielīmēt lapiņu, kā tas tika darīts iepriekš pie sienas, bet reāli 146 projekti, kas ir iesniegti, lai tiktu izbūvētas un labiekārtotas patvertnes,” pauž Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks (Nacionālā apvienība) Edvards Ratnieks.

“Primāri ir tas, kas iepriekš nebija izdarīts, nevis ne tā izdarīts, bet nebija izdarīts, tāpēc ka tas, kas bija ārkārtīgi, manuprāt, slikti un kliedzoši slikti – taisa bildes pirms vēlēšanām ar plāksnītēm. Nu, mēs visi atceramies, bija vēlēšanas pirms gada jūnijā, tur maijā, aprīlī, martā. Un taisa bildes skaistas – skaista, zaļa plāksnīte, Linda Ozola un tā tālāk. Bet tad, kad es apbraukāju pusi ar tām patvertnēm, aptuveni pusi skolas, bērnudārzu, pilnīgi nekas nav izdarīts,” sašutis ir RD Drošības un kārtības komitejas vadītājs (Nacionālā apvienība) Ģirts Lapiņš.

Pēc tam, kad Gints Reinsons un puse no viņa kolēģiem domes krīzes centru pameta, tā darba režīms vairs nav visa diennakts kā iepriekš. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieks par to nav priecīgs. Viņa vadītais dienests arī uzrauga pašvaldību rakstītos projektus iesniegšanai Centrālā finanšu un līgumu aģentūrā, lai iegūtu naudu patvertņu pielāgošanai. Un Rīgai bijušas grūtības pieteikumus sagatavot laikā.

“Rīgai, bija atsevišķs, protams, redzējums, un to, ka viņa lūdza pagarinājumu attiecībā uz patvertņu pirmo projektu, bet tagad tas ir procesā, bet nu skaidrs, ka sanāk, ka nedaudz Rīga šajā gadījumā iepaliek tieši šī projekta ietvarā,” raidījumam norāda Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministris (Jaunā vienotība).

“Un tas fakts, ka mūsu vadošā nacionālā iestāde VUGD ieklausījās Reinsona kunga kompetencē, izstrādājot vadlīnijas priekš visas valsts, man noteikti liecina, ka cilvēks ar kompetenci bija īstajā vietā. Bet, protams, mēs to redzējām. Gan Drošības kārtības korupcijas novēršanas komitejas sēdēs pirms vēlēšanām, bet diemžēl arī pēc vēlēšanām. Nu, es teiktu diezgan tendenciozus uzbrukumus pašvaldības ekspertiem civilās aizsardzības jomā. Un tādā gaisotnē, protams, ka profesionāļi nestrādā,” teica L.Ozola.

Kopš 2021. gada, kad Valsts kontrole COVID pandēmijas seku likvidēšanā secināja – valstī nepieciešams viens atbildīgais krīžu risinātājs, pagāja vairāki gadi. Un tikai pagājušā gada otrā pusē darbu sāka Ministru prezidenta pakļautībā esošais Krīzes vadības centrs.

Veidu, cik lēni krīzes centrs veidots, kritizē daudzus gadus viens no galvenajiem atbildīgajiem Valsts kancelejā Kaspars Druvaskalns. Un arī šobrīd, viņaprāt, darbi notiek pārāk lēni.

“Bija jāizstrādā risku novērtējums un jāveido riska katalogs, tas ir bāzes dokuments, kas būs publisks, kur ir apzināti visi riski, scenāriji, kas varētu notikt Latvijā, kas ietekmētu iedzīvotājus, institūcijas un pārvaldību kā tādu. Un tad uz šī pamata līdz gada vidum ministrijām jāizstrādā nozaru noturības darbības nepārtrauktības plāni. Viņi loģiski to nevar izdarīt, jo nav šī risku novērtējuma,” norāda Druvaskalns.

Viņš pieļauj, ka tieši savu aso izteikumu un kritikas dēļ pastumts malā no šīs iestādes un tagad atbild par drošības un krīzes jautājumiem Latvijas universitātē

“KD: Es tiku atstumts no procesa turpināšanas pretēji iepriekš solītajam, tikko kā likums stājās spēkā.

NP: Kāpēc tā sanāca?

KD: Nu, acīmredzot manas zināšanas un kompetences vairs nebija vajadzīgas.

NP: Kurš to izdarīja?

KD: Valsts kancelejas vadība, pieļauju, ar premjeres svētību. (…) Es domāju, ka pietiks prāta, ka tās zināšanas varētu izmantot turpmāk. Bet tika piedāvāts piedāvājums, kas nebija akceptējams, pazemojošs, un tad es ar argumentētu vēstuli atstāju darbu tur.

NP: Varbūt nepatika, ka jūs regulāri kritizējāt tos, kas nekustas pietiekami ātri?

KD: Jā, ir tāds grēks. Ir man tāda taisna valoda. Es uzskatu, ka krīzes pārvaldībā atklātība un tieša runa ir vitāli svarīga, jo liekuļošana, sevis un citu mānīšana noved pie sliktām sekām.”

Gints Reinsons, kurš pēc darba pamešanas Rīgas domē iecelts par vadītāja vietnieku Krīzes vadības centrā Valsts kancelejā, par politiķu strīdiem Rīgas domē runāt nevēlas.

Viņš piekrīt Druvaskalna kritikai, ka darbu apjoms, kas jāpaveic, ir milzīgs. Un termiņi kavējas, jo centrs darbu sācis pārāk vēlu. Bet tā saucamo risku katalogu viņi gatavo. Pēc tā visas iestādes varēs pieskaņot savas vajdzibas un spēs pateikt – kuras ir vājās vietas. Un kas nepieciešams, lai iespējamos riskus un apdraudējumus krīzes brīdī varētu mazināt.

Viens no apdraudējumiem, kam jāgatavojas, ir arī droni, kuru dēļ pirms gada nācās uz laiku apturēt Rīgas Lidostas darbu. Kā “Nekā personīga” apliecināja lidostā, aizvadītā gada laikā šādu incidentu vairs nav bijis. Tomēr ar dronu radaru palīdzību lidostas lidojumu ierobežojumu zonā aizvadītā gada laikā piefiksēti 120 pretlikumīgi bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļa no šiem gadījumiem notika lielā attālumā no lidostas un neradīja apdraudējumu lidojumu drošībai, jo lidostas aizsardzības zona aptver plašu teritoriju Mārupes novadā un Rīgas Imantas, Beberbeķu, Āgenskalna un citās apkaimēs.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!