Kamēr Eiropas uzmanība ir pievērsta notikumiem uz Polijas un Baltkrievijas robežas, aug bažas, ka Krievija varētu izmantot šo situāciju, lai īstenotu jaunu uzbrukumu Ukrainai. Par to liek domāt liela Krievijas bruņoto spēku koncentrēšanās pie Ukrainas robežas. Par to īpaši brīdinājušas ASV un uzmanīgi notikumiem līdzi seko NATO, vēsta LTV.
Informācija, kas ir lasāma gan medijos, gan ekspertu sacītajā sociālās saziņas vietnēs, balsoties uz izlūkdienestu datu informāciju, liecina, ka Krievija patiešām pēdējā laikā ir pievilkusi savus spēkus pie Ukrainas robežas trieciena attālumā, un Ukraina, ņemot vērā Vašingtonas brīdinājumus, ir izsludinājusi augstāko trauksmes līmeni kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja Krimu.
Krievijas spēki koncentrējas pie jau nemierīgā Donbasa reģiona, un ir ziņas no Donbasa, ka pēdējās dienās ir aktivizējušies prokrievisko separātistu uzbrukumi un visai intensīvi tiek apšaudīti vietējie ciemati.
Vakar Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba tikās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kurš pēc tikšanās sacīja: “Es nevaru plašāk atklāt izlūkošanas detaļas, un ir svarīgi arī nepalielināt spriedzi, bet mums ir jābūt modriem. Mums ir jābūt reālistiskiem attiecībā uz izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies, un tas, ko mēs redzam, ir ievērojama Krievijas militārā paplašināšanās. Mēs redzam neparastu karaspēka koncentrāciju, un mēs zinām, ka Krievija jau iepriekš ir bijusi gatava izmantot šāda veida militārās spējas, lai veiktu agresīvas darbības pret Ukrainu.”
Rietumi pagaidām vēl vēro, kā situācija attīstīsies.
Zināms, ka ASV šajās dienās Ukrainai ir piegādājusi 80 tonnu lielus munīcijas krājumus. Notiek sazvanīšanās arī Rietumu līderu starpā. ASV ir runājusi ar Franciju un, cik zināms, arī NATO, kurā Ukraina potenciāli vēlas iestāties, notiek intensīvas sanāksmes par iespējamajiem scenārijiem.
Tikmēr Krievija to sauc par lieku satraukumu, jo Kremlis apgalvo, ka nav uzbrukuma nodoma, bet tas, kādi militārie manevri notiek uz tās robežām, esot tikai un vienīgi pašas Krievijas darīšana.
Tomēr uz draudiem norādīja daudzi pieredzējuši analītiķi un, ja visaugstākajā līmenī ir iesaistījusies ASV, tad šīs bažas nav bez pamata. Daudzi arī norādīja, ka ir bijis liels pārrāvums tā dēvētajās Normandijas sarunās, kur rietumvalstis mēģināja sēdināt Krieviju un Ukrainu pie sarunu galda, un šādam pārrāvumam acīmredzami ir negatīvas sekas.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Krievijai nav nekādas intereses karot Ukrainā – slima suņa murgi !
Stulbings kas stulbings
Krievijai nav intereses karot ar Ukrainu !
Negribas ticēt. Ja ievedīs tad varbūt savās sponsorētajāj doņeckās utt. Jo Ukraina vairs nav tā kas bij līdz 2014 gadam. Tagad tā ir ļoti labi bruņota un organizēta. Krievija pieļāva kļūdu ka ļāva ukraiņiem no savas agresijas mācīties. Tagad tā dabūs pretim tā ka maz neliksies. Putins varbūt ir ar lielummāniju sirgstošs manjaks, bet muļķis viņš nav.
Man arī nagi niez kaut ko nozagt, atņemt, piešmaukt.
Ko tad citu krievs prot, atskaitot zagt, dzert un kauties?
Neesmu jau totāls pesimists, bet no Putina var sagaidīt pilnīgi visu īpaši jau tagad, kad jāceļ savs katastrofāli zemais reitings. Tā sakot, vēl viens mazs zibenskariņš varētu noderēt, lai uzmundrinātu krievu tautu un atjaunotu ticību visvarenajam prezidentam.
Visi tie brīdinājumi un starptautiskais straukums ir kaķim zem astes! Kad būs uzbrukums (un tas būs), tad atliks tikai noplātīt rokas, gluži tāpat kā Krimas gadījumā:(
Ukrainis ir karotājs, maskaļs dabūs ko pelnījis.