NATO ir “nogulējusi” dronu revolūciju, un tai ir jārīkojas ātri, lai izvairītos no katastrofas iespējamajā karā ar Krieviju – tāds ir vēstījums nesen publicētajā Ukrainas armijas bijušā virspavēlnieka Valērija Zalužnija rakstā .
Dānijas Karaliskās aizsardzības koledžas militārais analītiķis Anderss Nīlsens publicējis video, kurā komentē V. Zalužnija neseno rakstu un mācības, kas Eiropai būtu jāapgūst no Krievijas un Ukrainas kara.
Nīlsens apspriež bijušā Ukrainas armijas virspavēlnieka Zalužnija argumentus un norāda, kur Rietumu militārpersonas ir kļūdījušās. Lielākā problēma – viņi uzskata dronus par manevru kara veicinātājiem, bet nav pamanījuši, ka manevru karš tagad ir pagātnes paradigma. Droni ir mainījuši līdzsvaru starp aizsardzības un uzbrukuma operācijām tādā mērā, ka mūsdienu karš tagad nozīmē statisku, pievilcīgu cīņu, kas atgādina Pirmo pasaules karu.
Šeit video galvenās tēzes:
• Zalužnijs uzskata, ka droni ir revolucionāri karā. Šodien divas trešdaļas no ienaidnieka zaudējumiem frontē izraisa droni, kas efektīvi ir aizstājuši artilēriju kā galveno triecienieroci šajā karā;
• Tehnoloģiskā revolūcija maina kara raksturu. Pazīstamākais piemērs ir šaujampulvera izgudrošana, kas radīja jaunus, destruktīvākus ieročus un pilnībā mainīja kara principus. Lai gan droni var nebūt tik revolucionāri kā šaujampulveris, Zalužnijs pielīdzina to ieviešanu tādiem izgudrojumiem kā radio, datori un satelīti;
• Droni sniedz lielu priekšrocību aizsardzības operācijās – tagad ir gandrīz neiespējami koncentrēt spēkus, ja tos nekonstatē un neietekmē ienaidnieka uguns;
• Zalužnijs izceļ trīs galvenās mūsdienu tehnoloģiskās inovācijas:
– Pirmkārt: taktiskie droni, kas nodrošina tiešus triecienus, tostarp strauji attīstošas jūras un zemes platformas;
– Otrkārt: elektroniskie kara rīki, kas cīnās pret ienaidnieka droniem;
– Treškārt: sensoru platformas, kas agri atklāj ienaidnieku, palielina komandieru situācijas izpratni un novērš spēku koncentrāciju izrāvienam;
• Šo tehnoloģiju galvenā iezīme ir to zemā ražošanas izmaksa. FPV drons maksā aptuveni 10% no viena artilērijas lādiņa. Šī izmaksu efektivitāte padara iznīcināšanas karu dzīvotspējīgāku un ekonomiski iespējamu pat valstīm, kuras iepriekš nevarēja atļauties šādus karus.
• Zalužnijs kritizē NATO armijas par gadiem ilgu pārākumu daudzu domēnu operācijās un “gulēšanu” cauri šai revolūcijai karā. Ja NATO karaspēks tagad tiktu izmests Ukrainas kaujas laukā, viņi ciestu milzīgus zaudējumus tikai tāpēc, ka nav sagatavoti šiem jaunajiem ieročiem.
• Neskatoties uz to, daudzi Rietumu militārie profesionāļi uzskata, ka viņi pārspētu Ukrainas bruņotos spēkus, jo viņi spēj veikt “pareizu” manevru karu. Viņi izliekas, ka saprot dronu nozīmi, tomēr joprojām uzskata tos tikai par palīglīdzekli, lai atbalstītu tradicionālo manevru taktiku.
• Rietumu problēma ir tā, ka viņi joprojām nespēj saprast, cik tālu Krievija ir progresējusi dronu tehnoloģijās. Lai gan Ukraina ir pasaules līdere dronu karā, Krievija atpaliek tikai dažus mēnešus, bet Rietumvalstis atpaliek par gadiem. NATO un Krievijas konfliktā Krievijas spēki izvietotu milzīgu skaitu pieredzējušu dronu operatoru, kuriem NATO karaspēks nav gatavs stāties pretī.
• NATO doktrīnas ir steidzami jāpārskata. Ja Krievija iekaros teritorijas konflikta sākumposmā, nav garantijas, ka NATO spēs tās atgūt. Tas īpaši satrauc Baltijas valstis: pašreizējās stratēģijas paredz, ka Krievija sagrābs teritorijas daļas, pirms NATO varēs atbildēt ar pretuzbrukumu.
• NATO valstīm ir ļoti svarīgi sākt ātri apmācīt dronu operatorus un elektroniskā kara speciālistus. Galvenais resurss ir pieredzējuši piloti – paši droni ir tikai munīcija, ko šie piloti izvieto.
V.Zalužnija raksts: How drones, data, and AI transformed our military—and why the US must follow suit – Defense One
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Problēma, cik noprotu, ir izmaksās.Mūsu ražotnēs drons izmaksā ap 2000 eiro (publiski pieejamie dati par “dronu koalīcijas” statistiku).Ukraiņiem drons izmaksā 300-400 eiro, krievam varētu būt tie paši 300-400 eiro.Apmācību izmaksas 5-7 reizes lielākas kā ukraiņu pilotam, kurš reāllaika režīmā pilotē un iznīcina mērķi.
Nē. Ja būtu kā tu saki – dronu būtu nedaudz mazāk. Tagad ir tā ka praktiski vispār nav. Un nav ne pilotu ne elektroniskā kara speciālistu. Mūsu armijai tos nevajag. Jo izglītotie ir gudrāki un var nepirkrist vadībai. Tādus mūsējiem nevajag. Vajag tos kas ar mirdzošām acīm un sajūsmu ķer katru muļķību. Un ja vēl māk ziepēt – spīdoša karjera armijā garantēta.
galvenais jau ir otkats no katra drona un speciālista šajos jautājumos, tas vel nav sakārtots, tāpēc nav attīstības, nevar bez sistēmas šancēt
Mūsējie to nedara gandrīz vispār. Elektroniskā kara speciālistu nav un ar nebūs, jo mūsu armijā necieš tos kas prot ko vairāk par skriešanu. Kakokrātijā gudrāki un izglītotāki vienmēr būs traucēklis. Vienīgā izeja būtu spiediens no augšas…
Grūti iebilst konsttatējumeim. Lasi un skaties publiska telpā ko tad darījis un padarījis ne tikai tukšos burbuļus pūšot pašmāju PRO-Tapiņš… Arī Bārbijas valdība tā nekad nav sapratusi, ka dāmīšu klubiņu pačivinišanas laiks ir pagājis un atpalicība vismaz palēnināšanai ir arī kaut kas jādara Cerību gan te nav pilnīgi nekadu padomju zemē palicis
mums jau bija draudzīgs drons Latgalē, vairāk nevajag
No raksta – Galvenais resurss ir pieredzējuši piloti – paši droni ir tikai munīcija, ko šie piloti izvieto.
Šeit arī ‘aplis’ noslēdzas-pieredzējušus pilotus var iegūt tikai un vienīgi kaujas apstākļos; karš ir dzīves sastāvdaļa.