Marķētās patvertnes Rīgā aizslēgtas, kur atrodas pārējās – neizpaužama informācija

Kads no video/ Linda Ozola "X"

No visām valstī apzinātajām iespējamajām patvertņu vietām, lai iedzīvotāji paglābtos X stundā, derīga varētu būt aptuveni puse. Galvaspilsētā, kur mīt trešdaļa valsts pilsoņu, dome oktobra sākumā svinīgi atzīmēja pirmos drošos pagrabus. Kopš tā laika atzīmētas ir vēl četras. Dome neatklāj citu iespējamo patvertņu vietas, jo tāds esot uzstādījums no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD). Arī glābēji lokācijas vēl neatklāj, to darīs tikai pēc visu ēku apsekošanas, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

No gandrīz 500 Rīgā esošajām apzinātajām patvertņu vietām, apsekotas ir 380. No tām Tikai 160 atzītas par derīgām, taču cik reāli pieejamas šīs patvertnes ir, ja būtu vajadzīgas jau rīt – dome nezina.

Rīgas nomalē Dreiliņos atrodas bērnudārzs “Dzilniņas”. Šeit oktobra sākumā pilsētas dome svinīgā pasākumā uzlīmēja pirmo atzīmi “patvertne”. Drošā patvēruma vieta ierīkota pagrabā. Tā sastāv no piecām nelielām telpām, no kurām vienā izvietots siltummezgls. Tādas telpas nedrīkst izmantot, kā glābšanās vietas. Plānā tā nav pieskaitīta un reāli izmantojamas ir tikai četras.

Cita telpa aizkrauta ar vecām bērnu gultiņām, stikla burkām un puķupodiem. Pilnīgi atbrīvota ir tikai viena. Ne uz sienām, nekur citur nav izlikta informācija par rīcību ārkārtas situācijā, bet ir lapiņa ar dienestu telefonu numuriem.Šajā patvertnē varot satilpt līdz pat 85 cilvēkiem.

Trīs atzīmes ir uz mājām pirms dārziņa. Tur durvis ir slēgtas. Nav arī nekādu norāžu, ar ko vajadzētu sazināties, lai tās atvērtu. Šajos pagrabos varot satilpt līdz pat 1800 cilvēku.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (Kods Rīgai) norāda: “Kas ir svarīgi no mana skatu punkta, lai, nomarķējot katru konkrēto objektu, lai tur ir skaidri šī atbildība. Kurš ir atbildīgs krīzes situācijā. [Jautājums: Bet ir skaidra?] Krīzes situācijā par durvju atvēršanu un rīcībām, kas ir jānodrošina, lai šis objekts būtu izmantojams. Tāda ir mūsu vienošanās saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju no pārvaldes ekspertiem, tad šis ir tas uzdevums, ko viņi no savas puses nodrošina, saziņā ar tām personām, kas ikdienā šo objektu izmanto.”

Savukārt Ozola saka: “Šīs zīmes tiek nodrošinātas, iedzīvotājiem tās ir redzams. [Jautājums: Neko citu viņiem nevajag pateikt?] To es neesmu teikusi. […] Rīga tomēr sniedz un nodrošina komunikāciju ar sabiedrību. Arī sabiedrībai no savas puses ir jābūt informētai un nav jāizvairās no šīs informācijas. Ja jūs man jautājat, vai mēs aiziesim pie katra iedzīvotāja durvīm un individuāli viņam to pateiksmi, droši vien tādas kapacitātes mums nebūs.”

Vēl viena patvertne atrodas centrā Zinātņu akadēmijas ēkā. Marķējums tur ir, bet iekšā tikt nav iespējams, jo šobrīd atslēgta elektrība un pagrabs nesteidzīgi tiek tīrīts. Tur var satilpt līdz pat 800 cilvēkiem.

“Šis objekts ir valsts īpašumā esošs objekts, par kuru Rīgas pašvaldībai nav nekādas teikšanas […] Šis objekts iezīmē mazliet to bildi, kāda ir, jo realitātē ir jāapzinās, ka jebkurā pilsētā, Rīgā tai skaitā, būs viena daļa, kas ir pašvaldības īpašums, viena liela daļa, kas ir valsts īpašums,” skaidro Ozola.

Visu valstī esošo iespējamo patvertņu vietu apsekošanu veic VUGD. Saskaņā ar VUGD pieņemtajām vadlīnijām, telpu atzīst par atbilstošu, daļēji atbilstošu vai neatbilstošu. Daļēji atbilstošās arī tiek skaitītas pie kopējā derīgo skaita, jo tām tikai jāveic minimāli uzlabojumi. Visām derīgājam vajadzētu uzstādīt arī zīmes. Dienests jau sācis plākšņu izsniegšanu pašvaldībām. Rīga saņēmusi visvairāk – 40. Uzstādītas ir piecas.

Savukārt, vaicāta, vai pabeigta, pilnvērtīga, pilnībā iztīrīta nav neviena patvertne, Ozola atbild: “Kāpēc? Ja jūs bijāt, vai kāds no jūsu televīzijas kolēģiem bija arī tad, kad marķējām pirmās patvertnes, viņas ir iztīrītas, bet viņas tiek izmantotas šobrīd.”

Cik no visām Rīgā ir pilnīgi atbilstošas un cik – tikai daļēji – Ozola nevarēja pateikt. Bez pašvaldības pārziņā esošajām ēkām, vēl 120 galvaspilsētā esošās iespējamās patveršanās vietas ir valsts pārziņā.

“Tātad 4300 objekti aptuveni ir apsekoti. No tiem, kas ir derīgi jeb atbilst pilnībā, ir 400 objekti […] Un daļēji atbilst 1271 objekts. […] Apmēram mēs redzam tā tendence ir puse no objektiem, kuriem ir pagrabstāvs vai pazemes stāvs, atbilst vai daļēji atbilst patvertņu prasībām,” saka Nakurts.

Šobrīd visi uzlabojumi tiek veikti par ēku pārvaldītāju līdzekļiem. Rīgas dome nākamā gada budžetā tam plāno atvēlēt atsevišķu finansējumu. Papildus nauda paredzēta arī gultu, krēslu un cita aprīkojuma iegādei, lai patvertnes būtu izmantojamas.

Patvēruma vietu sakārtošana bija iekļauta Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu sarakstā nākamā gada budžetam. Līdz 2034.gadam tas izmaksātu vidēji 11 miljonus gadā. Kopā prasīja nepilnus 100. Valdība šim mērķim nepiešķīra neko. 7,7 miljonus ministrija prasīja no pieejamajiem Eiropas Savienības fondiem. Arī tur saņēma atteikumu.

Izņemot pagrabus Dreiliņu daudzstāvu mājās un Zinātņu akadēmijā, citu patvertņu vietas Rīgā publiski nav zināmas. Saraksts domei esot, taču to publiskot nevar. Tāds ir uzstādījums no VUGD.

Šobrīd patvertņu būvniecība nav obligāta. Taču tas varētu mainīties ar grozījumiem Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kur tā būs obligāta prasība dažāda tipa jaunbūvēm.

Šonedēļ likumprojekts pārspriests Valsts sekretāru sanāksmē. Finanšu ministrija joprojām iebilst, taču likumprojektu virzīs uz skatīšanu koalīcijas sadarbības sanāksmē un atstās šo jautājumu izlemt politiķiem.

Paralēli Ekonomikas ministrijā izstrādā būvnormatīvus patverņu izbūvei. Lai gan piedāvājums ministrijai bija jau 2022.gadā pret to iebilda būvnieki, jo būvniecību izmaksu pieaugums patvertņu dēļ bija 30%. Šā brīža redakcijā izmaksas pieaugtu mazāk – par 10%. Noteikumus varētu virzīt skatīšanai Ministru kabinetā jau novembrī. Ministrija spriež, ka ātrākais jaunas patvertnes varētu parādīties pēc pusotra gada, taču tas atkarīgs no katastrofu pārvaldīšanas likuma virzības.

EM Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane norāda: “Pienākums šo patvertni ierīkot ir Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumā. Tajā brīdī, kad likumā stāsies šis pienākums, tad no tā brīža mēs viņu arī obligāti piemērojam būvniecības iecerēm. [Jautājums: Tad līdz brīdim kamēr likumu neapstiprina, tas ir brīvprātīgs?] Jā. Būs normas, ko esam uzsvēruši, ka varam palaist ātrāk. Bet pienākums ir noteikts likumā.”

Informāciju par esošajām patvertnēm VUGD sola, ka parādīsies jau drīz – kad būs apsekotas visas ēkas un panākts kompromiss par informācijas publiskošanu. Kā informēt cilvēkus, kas nelieto internetu vai neizmanto viedtālruni, Ozola nevarēja atbildēt.

Glābējiem ēku apsekošana jāpabeidz jau nākamnedēļ. Šobrīd kopējā ietilpība visās patvertnēs tiek lēsta ap pusmiljonu. Dienestā apzinās, ka tas nav pietiekami, tāpēc tur aicina arī privāto sektoru iesaistīties un apzināt savas iespējas nodrošināt patveršanās vietas plašākai sabiedrībai.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

2 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Jefiņš
Jefiņš
4 m. atpakaļ

Kur būs atslēgas, kad būs vajadzība?

Jeblonskis
Jeblonskis
1 st. atpakaļ

Dauņu bars.
Cerams visi dauņi salīdīs tajās marķētajās “patversmēs”.
1reiz būs miers.