Pieņemts uzskatīt, ka valstī, kurā ir spēcīga ekonomika, arī ar drošības jautājumiem viss ir kārtībā. Tas taču šķiet likumsakarīgi – ja valstij ir daudz naudas, tad līdzekļus jātērē aizsardzībai un drošībai, un otrādāk – ja ekonomika klibo, tad arī ar drošību ir problēmas. Bet vai šie pieņēmumi vienmēr atbilst patiesībai?
Rakstnieks Jurģis Liepnieks Jauns.lv rubrikā “Lielais jautājums” uzsver – jo valsts ir bagātāka un tajā ir augstāks labklājības līmenis, jo tā mazāk rūpējas par savu drošību un militārajām spējām: “Mēs redzam, pie kā tas ir novedis. Piemēram, Vācijai, kurai ir stiprākā ekonomika Eiropas Savienībā, nav nekādu militāro spēju. Vienkārši viņiem nekā nav!”
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Es arī par to esmu domājis. Kā tad taisās karot, ja pat miera laikā katru gadu miljardi jaaizņemās?
Ekonomika nosaka valsts aizsardzības spēju potenciālu. Tieši ekonomika un nevis armijas lielums. Tad kad pietrūkst naudiņas nopirkt patronas un paši nespēj pietiekoši saražot, karš ir beidzies. onomika ir arī priekšnoteikums neatkarības nodrošināšanai. Valsts, kurai ir parādi lielāki, nekā tā spēj atmaksāt (arī Latvijas variants) nevar būt neatkarīga. Lai kurš te būtu prezidents vai premjers, patiesībā valda kreditori un subsīdiju dalītāji.
Vācijai tas ir citu iemeslu dēļ. Augsts dzīves līmenis ir arī Šveicē, Somijā un Zviedrijā, kas visai rūpīgi seko savām aizsardzības spējām. Tas ir līdzīgi kā kovbojlaikos – nav naudas pērc kārtīga šaujamā vietā kaut kādu krāmu vai vispār paliec bez tā.
Latvijā tak nevar atļaut šaujamos, jo valdībnieku zaglībai būs beigas.
Ar cirvi tu nocērt 40 kropļus (aptuveni vienu patvaldību) un sagursti, jāatpūšās.
Ar karabīni tu nobliez 400 un neesi pat iesvīdis. Nu tik cik jāpastaigā, vieta jāpamaina, sīkums.