Ministru kabineta atbalstītais likumprojekts par valsts budžetu nākamgad aizsardzības nozarei paredz piešķirt 757,17 miljonus eiro, sasniedzot 49,35 miljonu eiro pieaugumu salīdzinājumā ar šī gada plānu.
Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kaujas spēju paaugstināšanai un vienību kaujas gatavības celšanai nākamgad plānots attīstīt reģionālo infrastruktūru, palielināt karavīru skaitu, kā arī stiprināt kiberaizsardzības, militārās medicīnas, mobilitātes un nodrošinājuma jomas. Tāpat plānots turpināt pretgaisa aizsardzības, netiešā uguns atbalsta, komandvadības spējas un Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, kā arī helikopteru ieviešanu bruņojumā.
Nākamgad Latvija arī turpinās dalību starptautiskajās operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES Kaujas grupā un Apvienotajos reaģēšanas spēkos, sniedzot ieguldījumu starptautiskajā drošībā. Tāpat Latvija turpinās nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, kuras mērķis ir atturēšana un alianses aizsardzības stiprināšana.
Tāpat 2022.gadā plānots sekmēt Latvijas aizsardzības industrijas, vietējās ražošanas, zinātnes un pētniecības attīstību, radot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Latvijas apstākļiem piemērotus ekipējuma risinājumus un vienlaikus veicinot piegāžu drošību, bruņoto spēku un tautsaimniecības attīstību.
Lai īstenotu jauniešu patriotisko audzināšanu, nākamgad plānots turpināt attīstīt jaunsardzes kustību un ieviest valsts aizsardzības mācību Latvijas skolās, kā arī nodrošināt jaundibinātās pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas darbību.
2022.gadā aizsardzības nozare arī turpinās visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu, lai paaugstinātu valsts, sabiedrības, kopienas un ikviena iedzīvotāja noturību pret hibrīdo apdraudējumu un sagatavotību jebkurai krīzes situācijai.
“2022.gada aizsardzības budžets paaugstinās Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes kaujas spējas, kā arī sekmēs Latvijas aizsardzības industrijas un reģionālo attīstību, veicinot ekonomisko izaugsmi. Tāpat aizsardzības budžeta prioritātes būs jauniešu patriotiskā audzināšana un visaptverošas valsts aizsardzības ieviešana,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Zinot to nekompetences līmeni armijā, tas viss tik nopirkts ar milzu sadārdzinājumu un tiks nopiktas lietas kuras mētāsies nevienam nevajadzīgas. Lai tik ģenerāļi var viens otru paslavēt.
Vai lētāk nebūtu vienkārši ar kaimiņu uzturēt labas attiecības? Sadarboties biznesā, būtu tranzīts, Latvija atrodas ideālā ģeogrāfiskā vietā. Diemžēl valdošie papriekšu brēc uz kaimiņu, tad brīnās par sekām un izdomā kaut kādus hibrīdkarus. Neuzskatu ka Krievija ir neprognozējama, pat ļoti prognozējama. Tas par Ukrainu un Krimu un Gruziju bija paredzams iepriekš, un bija iespējams atrisināt mierīgi. Tāpat ar Baltkrieviju, tranzītu, gāzi, elektrības cenām. Vienkārši vēlēšanās jāvēl par politiķiem kas ar vēsu prātu domā, kas skatās uz savstarpēju izdevīgumu, gan austrumu gan rietumu virzienā, nevis domā kā jaunus ieročus vērst pret kaimiņu, un mācīt kā kaimiņam dzīvot savās mājās.
NATO palīdz tam, kas palīdz pats sev. Vienīgi šo naudu nevajag izšķiest uz tankiem, kuru krieviem vienmēr būs 100x vairāk. Baltijas valstīm vajag raķetes, kas var sasniegt Maskavu.
Raķetes jau tāpat neko nerisinās, pretī tāpat būs 100x vairāk raķetes. Vienīgais ja te izvietos tādas raķetes, tad pretī arī attiecīgās raķetes visu laiku tiks notēmētas uz šejieni, kā teici 100x vairāk. Un ja tik tuvu būs raķetes, tad kļūdas gadījumā nebūs laika, lai ar vēsu prātu izanalizētu, vai notiek reāls uzbrukums vai kļūda sistēmā (Skatīt 1983 gada false alarm, par to pat filma uzņemta, saucas “The Man Who Saved the World”) Un kļūda agri vai vēlu notiks..