Krievijas politiķu, biznesa un finanšu elitē jūtamas pirmās neapmierinātības pazīmes ar Kremļa diktatora Vladimira Putina uzsākto pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā, kura rezultātā Rietumvalstis pret Krievijas ekonomiku noteikušas līdz šim vissmagākās ekonomiskās sankcijas vēsturē.
Savā “Telegram” kanālā V. Putinam pietuvinātais Krievijas oligarhs Oļegs Deripaska paziņojis, ka Krievijā pienācis laiks izbeigt “visu šo valsts kapitālismu” un mainīt tās politisko virzienu.
“Ir nepieciešams mainīt ekonomikas politiku, nepieciešams izbeigt visu šo valsts kapitālismu,” savā kanālā lietotnē “Telegram” norādīja O. Deripaska, pieprasot arī paskaidrojumus no Krievijas amatpersonām par to, kas notiks ar valsts ekonomiku nākamajos trīs mēnešos.
Pret Krievijas agresiju Ukrainā izteikušies vēl vismaz trīs Krievijas Valsts Domes deputāti – Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas pārstāvji Vjačeslavs Markajevs, Oļegs Smoļins un Mihails Matvejevs, diplomāts, Krievijas delegācijas ANO klimata jautājumos vadītājs Oļegs Aņisimovs, kā arī baņķieris un Rietumvalstu ekonomiskajām sankcijām pakļautās “Alfa-Bank” līdzīpašnieks Mihails Fridmans.Tā ir pozitīva tendence, kas varētu liecināt, ka, karam ieilgstot, neapmierinātības izpausmes Krievijas elitē varētu pieaugt.
Vienlaikus jāapzinās, ka par nopietnu šķelšanos elitē, kas varētu rezultēties ar režīma maiņu, pagaidām runāt ir pāragri.
Turklāt potenciālie apvērsuma organizētāji elitē, iespējams, ir neitralizēti, sarīkojot kolektīvās atbildības un vainas izrādi daļēji publiskās Krievijas Federācijas Drošības padomes sēdes formātā 21.februārī.
Šajā sēdē vairums Drošības padomes locekļu demonstrēja bezierunu paklausību un akceptu – sākot ar Krievijas Valsts domes spīkeri Vjačeslavu Volodinu, kurš jau Krievijas prezidenta Vladimira Putina ievadvārdu laikā apmierināti smaidīja un māja ar galvu, un beidzot ar “Rosgvardija” vadītāju, bijušo V. Putina miesassargu Viktoru Zolotovu, kurš skaidri uzsvēra, ka jāatzīst ne tikai Kremļa atbalstītie LNR un DNR režīmi Austrumukrainā, bet jāiet vēl tālāk.
Vienlaikus iezīmējās vairākas personas, kurām šī sēde nepatika. Starp tiem ir Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, kurš sēdēja otrajā rindā nodurtu galvu, Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, kurš, sēžot otrajā rindā un klausoties kolēģus, ar ķermeņa valodu skaidri demonstrēja, ka ne visam piekrīt.
Arī Ārējās izlūkošanas dienesta (SVR) direktors Sergejs Nariškins, kurš savas uzstāšanās laikā bija tik apjucis, ka nespēja savākties, raustīja valodu, stostījās un pat nevarēja pateikt iepriekš iemācīto runas tekstu. Tieši S. Nariškinu šīs sēdes laikā V. Putins publiski pazemoja visvairāk, ņirgājoties par viņa atbildēm un vairākkārt pārprasot, ko S. Nariškins īsti atbalsta un ko pieprasa darīt.
Kā trešā grupa ir ārlietu un aizsardzības ministri Sergejs Lavrovs un Sergejs Šoigu, kā arī Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, bijušais prezidents Dmitrijs Medvedevs, kuri droši vien zināja vai vismaz nojauta, uz kādu “pasākumu” dodas. Tieši viņam bija sagatavotas tēzes, kamēr pārējie sanāksmes dalībnieki runāja no galvas.
Nosacīti kā ceturto grupu var izdalīt tos, kuru uzstāšanās videokameras nefiksēja, tajā skaitā Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu un ģenerālprokuroru Igoru Krasnovu, kuri, visticamāk, ziņoja par jautājumiem, kas V. Putina ieskatā nebija jādara zināmi plašākai sabiedrībai, proti – tālākajiem Krievijas agresīvajiem soļiem, kas sekoja pāris dienas vēlāk.
Lai gan šajos apstākļos nav pilnībā izslēdzama iespēja, ka pret V. Putinu un viņa režīmu varētu vērsties Krievijas bruņoto spēku pārstāvji, ņemot vērā Baltkrievijas pieredzi 2020.gadā, pēc masveida prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanas un tai sekojošo brutālo protestu apspiešanas, tas nenotiks.
Šobrīd viss liecina, ka Krievijas bruņoto spēku, specdienestu un citu spēka struktūru pārstāvju vēlme un spējas tūlītēji vērsties pret V. Putinu ir vērtējamas kā zemas, ņemot vērā to, ka represīvās sistēmas pārstāvji ir ieguvēji no autoritāro režīmu radikalizēšanās. Tiesa, situācija var mainīties, ja karš ieilgs un nekontrolēti pieaugs sabiedrības neapmierinātības izpausmes.
Kā zināms, V. Putins 24.februārī paziņoja par iebrukumu Ukrainā. Krievijas diktatora mērķis ir gāzt likumīgo Ukrainas valdību, likvidēt tās bruņotos spēkus, kā arī okupēt valsti. Šajā operācijā piedalās arī Baltkrievijas režīms, nodrošinot savas valsts teritoriju kā invāzijas placdarmu. Tāpat izskanējušas ziņas par Baltkrievijas bruņoto spēku vienību atbalstu iebrukuma sākotnējā fāzē.
Ukrainas bruņotie spēki jau vairākas dienas izrāda varonīgu pretestību krievu okupantiem. Šobrīd nogalināto Krievijas karavīru skaits jau sasniedzis, iespējams, 5300 cilvēku. Tiesa, Krievijā informācija par zaudējumiem tiek slēpta.
Tikmēr Rietumvalstis, sodot Krieviju par tās uzsākto agresiju pret Ukrainu, noteikušas smagas ekonomiskās sankcijas, tostarp Krievijas lielāko banku atslēgšanu no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT, kas pēc būtības paralizē banku darbību.
Ekonomisko sankciju ietekmē Krievijas rubļa kurss ir sasniedzis visu laiku zemāko līmeni attiecībā pret ASV dolāru un eiro, bet Krievijas Fondu biržā, baidoties no panikas netika sākta tirdzniecība.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Tie krievnacisti ārdās kā asinskāri suņi.