Krievija maina likumdošanu, gatavojas iebrukt ārvalstīs, lai “glābtu krievus” 

Krievija vairākkārt ir izmantojusi savu pilsoņu aizsardzības argumentu, lai attaisnotu militārās darbības ārpus tās robežām. Sākot no Gruzijas līdz Ukrainai, Kremlis ir pamatojis savu agresiju, norādot, ka krievu tautības cilvēki vai KF pasu īpašnieki tur tiek diskriminēti, vajāti un tiem ir nepieciešama aizsardzība, kuru nodrošināt ir Krievijas morālais pienākums. Īpaši bijušās PSRS teritorijā. 

Tagad Maskava sper jaunus papildu soļus, lai stiprinātu šo doktrīnu ar jauniem tiesību aktiem, kas vēl vairāk paplašina Putina pilnvaras iebrukt citu valstu teritorijā. 

Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas ierosinātajām izmaiņām likumos Putins varēs izvietot karaspēku eksteritoriāli, lai aizsargātu Krievijas pilsoņus, ja viņi tiek arestēti, aizturēti vai saukti pie kriminālatbildības ārzemēs. 

Jaunie grozījumi Krievijas likumos nosaka, ka militāro spēku varētu izmantot, lai aizstāvētu Krievijas Federācijas pilsoņus lietās, kas saistītas ar “arestu, aizturēšanu, kriminālvajāšanu un citiem vajāšanas veidiem”. 

Saskaņā ar Interfax avotu noteikums attiecas arī uz situācijām, kad krievus aiztur tiesas, kas darbojas “bez Krievijas Federācijas līdzdalības”, vai starptautiskās tiesu iestādes, kuras Maskava neatzīst. 

Grozījumi paredzēti likumos “Par pilsonību” un “Par aizsardzību”. 

Saskaņā ar pašreizējo Krievijas federālā drošības likuma versiju prezidentam jau ir tiesības nosūtīt karaspēku uz ārzemēm, ja ārvalstis vai starptautiskās organizācijas pieņem lēmumus, kas tiek uzskatīti par pretrunā esošiem Krievijas interesēm. 

Jaunie grozījumi vēl vairāk precizētu, ka šādu armijas izvietošanu citās valstīs var izmantot, lai aizstāvētu Krievijas pilsoņus, kuri saskaras ar tiesvedību ārpus valsts. 

Dmitrijs Malbins, advokāts un “Verba Legal” partneris, izteicies, ka priekšlikums šķiet saistīts ar Eiropas Savienības valstu iniciatīvām saukt pie atbildības Krievijas vadību par iebrukumu Ukrainā. 

Pagājušajā vasarā Eiropas Padome paziņoja par plāniem izveidot tribunālu, kas paredzēts, lai tiesātu Krievijas augstākās amatpersonas par agresijas noziegumu pret Ukrainu. 

Līdz rudenim 26 ES valstis bija apstiprinājušas savu dalību tribunālā, kas veidots pēc Nirnbergas prāvu parauga, kurās tika apsūdzēti nacistu līderi pēc Otrā pasaules kara. 

2026. gada janvārī ES piešķīra pirmos 10 miljonus EUR tribunāla darba atbalstam. Saskaņā ar Deutsche Welle avotiem, prokurori varētu vērsties pret vismaz 20 personām. 

Puaro.lv politikas eksperts Jurģis Liepnieks savukārt uzskata, ka priekšlikumi drīzāk domāti, lai radītu šķietami likumīgu casus belli iebrukumam kādā no Krievijas kaimiņvalstīm, iespējams, Baltijas valstīs. Protams, tāpat Kremlis ar šo norāda, ka jebkuri mēģinājumi īstenot starptautisko tiesu vai tribunālu arestu orderus vai tamlīdzīgas darbības, uzreiz saskarsies ar militāru atbildi no Krievijas puses. 

Aprakstītā jaunā likumdošana tiek pieņemta laikā, kad Rietumu izlūkdienesti brīdina, ka Krievija rada aizvien pieaugošus militārus draudus Eiropai. 

Vācijas izlūkdienests BND pagājušajā vasarā brīdināja, ka Krievija varētu mēģināt provokāciju Baltijas reģionā, līdzīgi kā Krimas aneksija. 

Februārī Dānijas izlūkdienesti novērtēja, ka Krievija piecu gadu laikā varētu sākt pilna mēroga karu Eiropā. 

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute vēlāk pauda līdzīgas bažas. 

Francijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Fabiens Mandons oktobrī arī brīdināja, ka Eiropai trīs līdz četru gadu laikā ir jāsagatavojas iespējamam konfliktam ar Krieviju. 

Starptautiskā Kara pētījumu institūta eksperti saka, ka gatavošanās šādam scenārijam, iespējams, jau ir sākusies. Notiek militāro rajonu reorganizācija gar Krievijas rietumu robežu, jaunu militāro bāzu izveide netālu no Somijas, kā arī incidenti, kas saistīti ar sabotāžu, elektroniskās karadarbības pasākumiem, GPS traucējumiem, ugunsgrēkiem un provokācijām debesīs. 

Avoti: Digi24, ISW, Interfax

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!