Ko darīt, ja notiek terorakts

terorakts

Notikušais terorakts Stambulas lidostā, Parīzē, Krievijas lidmašīnas notriekšana, kuru, kā noskaidrojies, arī sarīkoja teroristi, kā arī „Islāma valsts” draudi sarīkot asinspirti Eiropā, sējuši bažas arī Latvijas iedzīvotāju prātā – ko darīt, ja kaut kas tāds, nedod Dievs, notiek arī mūsu valstī? Kā uzvesties, lai izdzīvotu?

Lūk, ko iesaka speciālisti.

 Kā saprast, kurš ļaužu pūlī ir terorists?

Ir jābūt modram, nedrīkst savā nodabā „ieiet sevī”, no ausīm jāizņem austiņas, ja klausāties mūziku. Uzmanība ir jāpievērš visiem. Neviens terorists nebūs tērpies arābu nacionālajā tērpā un nekliegs: „Es jūs tūlīt visus uzspridzināšu!”. Visi zina, kas ir konspirācija. „Islāma valsts” šobrīd ļoti aktīvi veic vervēšanu. Nav teikts, ka potenciālais terorists pūlī kaut kā izcelsies, — viņš var nebūt ar tumšu ādas krāsu, bārdu vai citām Austrumu tautām raksturīgām iezīmēm, arī viņa apģērbs var būt pavisam ikdienišķs. Svarīgi ir vērot izturēšanos. Turas savrupi, ir saspringts, neadekvāti reaģē uz policijas patruļu – tādu cilvēku paturiet acīs. Nevajag kautrēties – palūdziet kādam tuvumā esošam policijas darbiniekam, lai pārbauda šīs personas dokumentus. Jo kas tad ir teroristi – viņi nav kaut kāds aprobežotu ļaundaru bars, bet gan labi organizēts spēks.

Vervētāju galvenais objekts ir gados jauni vīrieši, otrajā vietā – tā dēvētās „melnās atraitnes”. Jauniešus izdodas savervēt, jo jaunos prātus vilina romantika un piedzīvojumi. Pašnāvnieki pirms sevis upurēšanas parasti attiecīgi apģērbjas, lai izskatītos pareizi, kad sastapsies ar Allāhu. Taču, protams, ne visi. Nav iespējams simtprocentīgi identificēt teroristu, tomēr viņš noteikti izskatīsies savāds – neparasta uzvedība, apģērbs. Jāieklausās zemapziņā un intuīcijā.

 Kurā vagonā labāk kāpt vilcienā vai metro?

Nekad nekāpiet ne pirmajā, ne pēdējā vagonā. Vēlams, arī ne otrajā. Visbiežāk tiek spridzināti vilciena priekšējie vagoni, tāpēc labāk kāpt sastāva vidū – trešajā vai ceturtajā vagonā.

 Kā izkļūt no telpas, ja to sagrābuši teroristi?

Diemžēl ne visi telpu īpašnieki pilda drošības prasības. Rezerves izejas bieži ir aizkrautas ar priekšmetiem vai vispār aizslēgtas ar piekaramo atslēgu, lai nodrošinātos pret cilvēku iekļūšanu pasākumā, klubā vai citā sabiedriskā vietā bez biļetes vai ieejas maksas. Eiropā lielākā daļa durvju ir aprīkotas ar sistēmu, kas ļauj tikai izkļūt, bet ne iekļūt telpā, tā dēvētām slūžu tipa durvīm. Tas briesmu brīdī ļauj ātri pamest telpu.

Ierodoties pasākumā, telpā, nekavējoties pievērsiet uzmanību tam, kā un uz kuru pusi veras durvis, vai ir avārijas izejas, „sētas durvis”, vai iespējams izkļūt laukā pa logu. Visus šos sīkumus var pateikt divos vārdos – esiet vērīgi.

 Kā uzvesties teroristu gūstā, ja esi saņemts par ķīlnieku?

Viss ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Nemēģiniet ar teroristiem risināt sarunas, piemēram, par sagūstīto bērnu atbrīvošanu – viņi, visticamāk, jūs nogalinās. Taču ir bijuši gadījumi, kad ķīlnieku pārstāvju komunicēšana ar teroristiem situāciju atvieglojusi. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kas un kādā veidā risina sarunas. Nebūtu ieteicams to darīt cilvēkiem, kuri tādās lietās nav speciālisti.

Ja esat saņemts kā ķīlnieks, dariet to, ko jums liek. Neskatieties acīs, teroristus tas tracina. Nevajag dīdīties, izturēties nekaunīgi – „tēlot varoni”. Atmosfēra jau tā ir elektrizēta, virmo adrenalīns. Nervi var neizturēt spriedzi. Vienmēr ir jāatceras, ka jūs izglābs, tāpēc ir jāsavācas. Nemēģiniet bēgt pa kaklu, pa galvu. Ja bēgšana tiks pamanīta, cietīs arī citi ķīlnieki. Teroristi šaus – jūs tiksit nogalināts, un šāviņi trāpīs arī citiem.

 Kā uzvesties pūlī?

Pats galvenais, nekrist histērijā un nepadoties apkārt valdošajai panikai. Kad sākas kustība, nedod dievs atrasties vidū – jūs samīs. Ir jācenšas turēties malā, iespiesties telpas stūrī, apķerties stabam. Pūlim ir savi likumi, un cilvēcībai tur nav vietas. Un cilvēki, kas organizē teroraktus, to labi zina. Kad mēģināsiet tikt ārā, svarīgi orientēties un saprast, kur ir briesmu avots. Ja ar jums kopā ir bērni — satveriet viņus aiz rokām un pagriezieties pret briesmu avotu ar muguru, lai gadījumā, ja sākas šaušana, ar savu ķermeni aizsegtu bērnu.

 Ko darīt, ja sākas triecienuzbrukums ķīlnieku atbrīvošanai?

Ja ir sācies triecienuzbrukums — gulieties zemē ar seju uz leju, ar rokām aptveriet galvu un guliet. Nekādas histērijas! Arī speciālās vienības kaujinieka asinīs adrenalīns sit augstu vilni. Jums uzkāpj – neraustieties un nekliedziet. Viss drīz beigsies.

Ja saprotat, ka tūlīt sāksies triecienuzbrukums un nevarat „paiet malā” – nokļūt salīdzinoši mazāk bīstamā attālumā – dariet tā, kā mācīja skolā. Ar kājām pret sprādziena epicentru, muti vaļā, ausis aizspiest, lai sprādziena vilnis nepārplēš bungādiņas. Uzreiz guļus uz vēdera pie zemes. Nekādā gadījumā netupiet!

 Kā paglābties no lodēm un šķembām?

Šķembas lido noteiktā augstumā un leņķī. Cilvēku, kas guļ zemē, šķembas var neskart. Paslēpieties aiz kaut kā, kas ir no metāla, akmens vai betona. Ja nekā tāda nav, atkal jau — krītiet uz vēdera zemē. Ja ar jums kopā ir bērns – paslēpiet viņu zem sava ķermeņa.

Ja esat ievainots un ievainojums nav smags — aizspiediet caurumu, lai netek asinis. Dariet tā arī tad, ja ievainojums ir smags.

Neviens cilvēks, pat speciāli apmācīts, neko nepagūs izdarīt, ja nav bijis iespējams paslēpties vai evakuēties. Ir jāpaslēpjas vai jāpamet vieta, kur šāda situācija notiek. Ja runājam par kafejnīcu, bāru vai restorānu, tur nav kur paslēpties. Automāta raidīta ložu kārta cauršaus gan bāra leti, gan visu citu. Atliek tikai nokrist uz grīdas un cerēt, ka jūs nepamanīs. Skarbi, bet jūs pasargāt var arī cilvēku ķermeņi, kas atrodas starp jums un sprādziena epicentru.

 Vai izlikšanās par mirušu var paglābt?

Tā ir sena taktika – izlikties par beigtu, kas patiešām var paglābt. Savulaik to pielietoja indiāņi, kad viņu zemju iekarotāji slaktēja iezemiešu ciltis. Bez šaubām, ja saprotam, ka izkļūt no teroristu sagrābtās telpas neizdosies, vai arī jūs esat ievainots un fiziski nespējat pārvietoties – nāksies izlikties par beigtu. Kā to izdarīt – tas būtu jāvaicā aktiermeistarības pasniedzējiem.

 Ko darīt, kad viss ir beidzies?

Ja ir noticis sprādziens, un jūs vēl esat dzīvs — attopieties, sāciet domāt, „ieslēdziet smadzenes”. Ja esat ievainots un tas ir viegls ievainojums — aizspiediet caurumu, lai nezaudētu asinis. Dariet tā arī tad, ja ievainojums ir smags. Ja iespējams, palīdziet citiem, sauciet palīgā un gaidiet.

 

Izsaki savu viedokli komentāros un seko mums Facebook un Twitter!

 

 

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

0 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments