Kas valsts militāra apdraudējuma gadījumā jeb “X” stundā notiks ar naudu? Vai summa bankas kontā būs drošībā un vai paņemtie kredīti joprojām būs jāmaksā?
Pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu Latvijas Banka, sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju un citām drošības iestādēm, izveidoja bukletu par to, kas ir jāzina par naudu krīzes gadījumā.
Kā skaidro Latvijas Bankas padomes locekle Ilze Posuma, kritiskos finanšu pakalpojumus – kā maksājumus internetbankā un mobilajā lietotnē vismaz 70% apmērā no ikdienā noteiktā darba laika, maksājumus ar bankas karti pilnā apmērā, ja netiks traucēta piekļuve starptautisko karšu infrastruktūrai, un skaidrās naudas izņemšanu no bankomāta, ko prioritāri varēs veikt 99 kritiskajos Latvijas bankomātos, nodrošinās visas četras Latvijas komercbankas – “Swedbank”, “SEB”, “Citadele” un “Luminor”.
Posuma skaidroja: “Ikdienā glabāt mājās nelielus skaidras naudas apjomus – apmēram vienas nedēļas mājsaimniecības vajadzībām. Ieteikums ir arī šo naudu glabāt mazos nominālos. Noteikti iepazīties ar bankomātu karti, apskatīties, kas ir tuvākie kritiskie bankomāti, lai būtu gatavāki un saprastu, cik tālu, uz kuru pusi ir jādodas. Ikdienā mēģināt izmantot vismaz divus identifikācijas, autentifikācijas līdzekļus bankai telefonā vai datorā. Noteikti ir ieteikums, kas arī ir salīdzinoši vienkāršs, – saglabāt savas bankas kontakttālruni telefonā. Jāatceras, ka krāpnieki neguļ nekad.”
Posuma arī uzsver, ka visām bankām Latvijā ir ne tikai plāns darbam krīzē, bet arī apmācīti darbinieki, kas nozīmē, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā nauda bankā nepazudīs un valsts to sargās.
Tiesa, ja ir pieejami finanšu pakalpojumi un nav finansiālu grūtību, arī krīzes situācijās būs jāturpina pildīt kredītsaistības.
Avots: lsm.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Imants
JV visu pievāks un raustīs plecus.
Varu Tev tikai piekrist! Tā pati filma “Baiga vasara” būtībā ir tieši par valsts naudu kara sākumā. Neticu ka kādam no JV ir kādi ideāli, viņiem ir tikai nauda.
To zina tikai Dievs…
Piedāvāju viņam izveidot darbu. Lai sēž sukšā baltā istabā bez logiem, likai ar galdu un krēslu, bez mobilā telefona. Un lai, kā Japānā sēž 8 stundas dienā. Un viss redzēsim kā viņam darbs pildās.
Filmā “Baiga vasara” 59:30 bija sižets kur radiofona direktors jau pirms X stundas bankā mēģina izņemt savu naudu. Banka paziņo ka naudu neizsniedz, tāds esot rīkojums, lai aizsargātu bankas noguldītāju intereses. Ja skatāmies uz Ukrainas notikumiem, tad tiek izmantota cilvēku atkarība no bankām, bankomātiem lai varētu mobilizēt cilvēkus. Piemēram tiem kuri izvairās no mobilizācijas bloķē kontus. Tā ka X stundā vienīgi skaidrā nauda būs droša. Skaidro naudu varēs samaksāt pilnīgi visiem, par darbu pat tiem kuri izvairās no mobilizācijas un mēģina kaut kā izdzīvot. Ja pieder 4×4 džips, un zin ka gribēs ar kaut ko braukt arī pēc kara, tad… lasīt vēl »
Konfiscēs arī džipus.
X stundā jebkas var notikt ar naudu. Nauda var tikt bloķēta kontos, banka var nobankrotēt, var sākties strauja inflācija un nauda īsā laikā var pārvērsties par makulatūru. To neviens nevar paredzēt. Taču viena lieta gan ir droša. Paņemtie kredīti nekur nepazudīs. Pat tad, ja banka bankrotēs un Latviju okupēs. Tie tiks piedzīti. Vienīgi hiperinflācijas gadījumā arī kredīti pārvērtīsies par makulatūru.