Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris: Krievija var uzbrukt mūsu reģionam nevis militāru, bet gan politiski psiholoģisku iemeslu dēļ

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Martins Herems vietējā radio raidījumā “Foreign Hour” teica, ka Krievija varētu uzbrukt Baltijas reģionam nevis militāru, bet politiski psiholoģisku iemeslu dēļ.

“Jautājums ir par to, ko viņi vēlas sasniegt. Ja viņi vēlas vēl vairāk salauzt Rietumu vienotību, neatkarīgi no tā, kā beidzas karš Ukrainā, tad viņi var izvēlēties jebkuru no Baltijas valstīm, lai uzbruktu. Un es domāju, ka Putins to var pamēģināt,” sacīja ģenerālis.

“Es neredzu, ka Krievija ar to kaut ko militāri sasniegtu. Es neticu, ka tā ilgi spēs okupēt, teiksim, kādas Baltijas valsts teritoriju. Tomēr tas var radīt lielu kaitējumu, un, pirmkārt, psiholoģiski, ja mēs neesam ļoti ātri reaģējuši. Tas ir tas, ko mēs šodien ņemam vērā un gatavojamies tam,” piebilda Herems.

Iebrūkot Baltijas valstīs, viņaprāt, būtu vieglāk panākt efektu Krievijā, nekā uzbrukt Polijai vai Rumānijai.

“Baltijas valstīs tas notiktu ātrāk nekā Polijā vai Rumānijā. Un, otrkārt, Polija un Rumānija ir arī lielākas valstis. Mēs joprojām esam mazi un atsevišķi, lai gan sadarbojamies savā starpā un NATO ietvaros, bet mūsu aizsardzības spējas ir mazākas, mūsu loģistika ir sarežģīta. Tātad šajā ziņā mēs varētu būt vieta, kur [Putinam] eksperimentēt.

Un vēlreiz: militāri Krievija neko daudz neiegūtu, drīzāk zaudētu. Bet jautājums ir par to, ko viņi var iegūt ekonomiski, psiholoģiski un politiski,” sprieda Herems.

Igaunijas aizsardzības izdevumi jāpalielina līdz 5% no IKP

Ģenerālis Martins Herems uzskata, ka tuvāko divu gadu laikā valsts aizsardzības izdevumi būtu jāpalielina līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai iegādātos nepieciešamo munīciju par 1,5 miljardiem eiro.

Herems uzsvēra, ka jautājums ir par to, cik daudz laika sagatavoties ir Igaunijai.

“Kad Krievija iznāks no Ukrainas, būs nepieciešami daži gadi, lai sagatavotos. Es nedomāju, ka mums varētu būt vairāk par trim gadiem,” sacīja Herems.

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris skaidroja, ka ir zināms, cik daudz Krievijas karavīru varētu nākt uzbrukumā pret Igauniju un kas jādara, lai agresiju ātri apturētu, un piebilda, ka, balstoties uz Ukrainas pieredzi, viņš var konkrēti norādīt aizsardzības spējas, kuras būtu jāiegūst par šo naudu.

Herems arī sacīja, ka nav skaidrs, vai gadījumā, ja Krievijas karaspēks šķērsos robežu dažās Igaunijas robežas daļās, visas NATO valstis nekavējoties steigsies palīgā. “Es arī nedomāju, ka tam būtu jēga.

Tomēr esmu pārliecināts, ka no brīža, kad tiks šķērsota Igaunijas valsts robeža, palīdzība nāks no Somijas.

Tas var būt gaismas ātrumā – piemēram, informācija par mērķi. Var būt arī citas lietas, un tieši tādas pašas no citām sabiedrotajām valstīm, un tās ir lietas, ko paredz jaunie NATO plāni un ko mēs tagad praktizējam un plānojam taktiskā līmenī,” viņš skaidroja.

“Es šeit nevaru atklāt visus plānus, ļaušu viņiem pašiem izdomāt, kas ar viņiem notiks,” piebilda ģenerālis.

Savukārt Igaunijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Kusti Salms intervijā norādīja, ka,

neskatoties uz karadarbību Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki joprojām ir spēcīgi, un kara laikā tos pat ir izdevies palielināt.

“Tas, kas tiešām ir noticis, ir tas, ka viņi šodien jau ir atjaunojušies. Krievijas Federācijas sauszemes spēki šodien ir par 15% lielāki nekā kara sākumā. Gaisa spēki ir zaudējuši tikai aptuveni 10 %. Melnās jūras flote ir cietusi lielus zaudējumus, bet visa atlikusī flote šodien ir savas darbības vēsturiskajā virsotnē, un tad ir vairākas stratēģiskās spējas, kas vispār ir palikušas neskartas,” viņš sacīja.

Rietumvalstis nedara pietiekami daudz

Igaunijas AM valsts sekretārs K. Salms arī norādīja, ka Rietumvalstis joprojām nedara pietiekami daudz, lai stiprinātu sevi vai palīdzētu Ukrainai.

“Divu gadu laikā mēs joprojām neesam spējuši ieguldīt pietiekamas investīcijas aizsardzībā. Vairāk vai mazāk mēs esam turpat, kur Eiropas aizsardzības izdevumi bija 2021. gadā,” sacīja Salms.

“Bet tas, kas šeit ir jāņem vērā, ir tas, ka Ukrainai sniegtā palīdzība ir atskaitīta no katras valsts aizsardzības izdevumiem, t.i., lielākā daļa šī bruņojuma, lielākā daļa no šīm munīcijas rezervēm šodien faktiski nav atjaunotas, un, ņemot vērā to, kas jau ir atdots un ko var saražot, joprojām ne tikai pietrūkst, lai palīdzētu Ukrainai, bet arī absolūti trūkst Eiropas valstu pašu rezervju atgūšanai, ” sacīja Igaunijas AM valsts sekretārs.

Salms arī norādīja, ka,

lai gan NATO valstis jau gadiem runā par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz diviem procentiem no IKP, šogad tikai 18 no 34 alianses dalībvalstīm sasniegs šo līmeni.

“Protams, ka mēs neizskatāmies labi. Lai gan šur un tur ir bijušas labas ziņas no valstīm, kur militārā ražošana ir palielinājusies, bet bieži vien tas nozīmē, ka 2000 [šāviņu] vietā, piemēram, tiek saražoti 8000 mēnesī, kas tiešām ir četrkāršojies. Bet, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, mēs joprojām runājam par dažām dienām, ko ar to var segt,” viņš uzsvēra.

Salms arī atzina, ka valstis nav devušās uz tirgu ar savu naudu, lai dotu aizsardzības uzņēmumiem pārliecību, ka tie var palielināt ražošanu.

“Kad Igaunija pagājušajā gadā ienāca 155 mm munīcijas tirgū ar 250 miljoniem, mēs, cik man zināms, bijām lielākie pircēji, Somija un Norvēģija bija pēc mums, bet ar mazākām summām. Ja Igaunija ir numur viens, tad ir skaidrs, ka mēs nekad nevarēsim padarīt šādu lietu [šāviņu ražošanu] par mūsu naudu. Citām, lielākām valstīm tas ir jādara,” viņš uzsvēra.

No EER

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!