Šobrīd ievērojams skaits zemessargu savā dzīvesvietā sākuši glabāt vieglos strēlnieku ieročus ar atbilstošu daudzumu munīcijas, pastāstīja brigādes ģenerālis Ainārs Ozoliņš, kurš augustā stājās Zemessardzes komandiera amatā.
Konkrētu skaitu Ozoliņš nevēlējās atklāt, taču tas esot ievērojams. Tāpat valsts ir iegādājusies ieroču glabāšanai paredzētus seifus, lai nodrošinātu atbilstošu drošību.
Ozoliņš gan atzina, ka Zemessardzes pārapbruņošana atbilstoši profesionālā dienesta līmenim nav ātri paveicama. Tas nav izdarāms viena vai divu gadu laikā, jo Zemessardze ir skaitliski ļoti liela struktūra.
Kopš Krimas aneksijas bija novērojama pastiprināta pilsoņu interese par iestāšanos Zemessardzē. Šogad interese nav mazinājusies, proti, aptuveni 600 iestājušies Zemessardzē un sākuši pamatapmācību. Ozoliņš sliecas domāt, ka līdz gada beigām ir iespējams sasniegt pagājušā gada radītājus, kad kopumā Zemessardzei pievienojās vairāk nekā 1000 Latvijas pilsoņu. Lai arī daļa iedzīvotāju Zemessardzi dažādu iemeslu dēļ nolēmuši arī pamest, situācija tomēr esot pozitīva. “Ja ņemam vērā iestājušos skaitu un aizgājušo skaitu, tad bilance ir pozitīva,” uzsvēra Ozoliņš.
Atšķirībā no iepriekšējā Zemessardzes komandiera Leonīda Kalniņa Ozoliņš krasi atšķirīgas lietas neplāno ieviest, jo Zemessardzes attīstībai ir sagatavoti profesionāli plāni ar atbilstošiem termiņiem. “Finansējums ir. Cilvēki ir motivēti, tāpēc ir jāsasniedz mērķis, lai katrs zemessargs ir atbilstoši ekipēts un iziet pamatapmācību,” uzsvēra Zemessardzes komandieris.
Jau ziņots, ka Latvijā pirms vairākiem gadiem zemessargi tādus vieglos ieročus kā triecienšautenes un pistoles varēja glabāt mājās, lai krīzes situācijā tie būtu operatīvi pieejami. Vēlāk gan situācija tika mainīta un pārsvarā ieroči tika glabāti Zemessardzes struktūrvienībās.
Pašreiz spēkā esošā instrukcija paredz, ka ieroču glabāšana ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera pārziņā, kurš, pamatojoties uz operatīvās situācijas izvērtējumu, var pieņemt lēmumu arī par ieroča glabāšanas decentralizāciju. Ņemot vērā Ukrainas notikumu pieredzi un to, lai krīzes situācijā zemessargiem ieroči būtu operatīvi pieejami, situāciju nolemts mainīt.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons pagājušā gada nogalē apliecināja, ka, līdz 2018.gadam Zemessardzē izveidojot 18 paaugstinātas gatavības vada līmeņa apakšvienības, šo vienību zemessargi savā dzīvesvietā atbilstoši nepieciešamībai varēs glabāt visu individuālo ekipējumu, tostarp ieročus un nakts redzamības ierīces.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!