Eiropas valstu ieguldījumi bruņojumā tuvākajā desmitgadē var pārsniegt ASV līmeni

Eiropas valstu aizsardzības nozares uzņēmumi nākamo desmit gadu laikā varētu palielināt savus ieņēmumus no Eiropas klientiem vidēji par 10,5% līdz 11,5% gadā, ja lielākā daļa valstu apņemsies sasniegt NATO noteiktos aizsardzības izdevumu mērķus līdz 2035. gadam. Tā pavēstījusi finanšu pētījumu kompānija “Rothschild & Co. Redburn”, vēsta ASV aizsardzības nozares medijs “Defense News”.

Saskaņā ar pētījumu nākamās desmitgades laikā Eiropas investīcijas jauna bruņojuma iegādē būtiski pārsniegs pat šobrīd pasaulē modernāko bruņoto spēku – ASV – ieguldījumus.

Kā uzskata “Rothschild & Co. Redburn” analītiķi Olivjē Brošē un Džo Oršards, straujākie ieguldījumi aizsardzībā tuvākajā desmitgadē būs vērojami valstīs, kuras ir vēsturiski nepietiekami tērējušas līdzekļus aizsardzībai, piemēram, Vācijā, vai tajās Eiropas valstīs, kas atrodas “neērti tuvu” Krievijai un izjūt tās radītos draudus.

Augošie militārie budžeti jau ir raisījuši pasūtījumu apjoma “būtisku lēcienu”, kas vēl pilnībā neatspoguļojas Eiropas aizsardzības nozares uzņēmuma finanšu rezultātos un peļņas prognozēs. Taču tendence ir skaidri redzama – saskaņā ar Eiropas Aizsardzības aģentūras datiem, Eiropas Savienības valstis 2024. gadā palielināja aizsardzības izdevumus par 19%, sasniedzot rekordaugstu līmeni – 343 miljardus eiro, un šogad izdevumi, domājams, pieaugs līdz 381 miljardam eiro.

“Eiropas aizsardzības nozares pasūtījumu apjomam vajadzētu turpināt pieaugt straujāk, nekā tas iepriekšējos gadu laikā,” secina O.Brošē un Dž.Orčards.

Kompānija atgādina, ka, ņemot vērā faktu, ka Eiropas valstu uzdevumu apjoms  2035. gadā aizsardzībai tērēs 3,5% no saviem iekšzemes kopproduktiem (IKP), no kā  35–40%  līdzekļu paredzēti militārā aprīkojuma iegādei, daļa, ko Eiropas valstis varētu tērēt tieši tehnikas, ieroču un aprīkojuma iegādei veidos 1,2–1,4% no IKP, kas ir divas reizes lielākas līdzekļu apjoms nekā šīm vajadzībām tiek novirzīts šodien, teikts “Rothschild & Co. Redburn”  ziņojumā

Vēl jo vairāk, kā norāda abi pētnieki, audzējot bruņošanās apmērus, Eiropa “būtiski pāraugs” Amerikas Savienotās Valstis, kas plāno aizsardzības iepirkumu izdevumus saglabās stabilā līmenī – aptuveni 1% apmērā no IKP.

Eiropas aizsardzības uzņēmumi vidēji katru gadu no 2013. līdz 2021. gadam izpildīja aptuveni 34% no saviem neizpildītajiem pasūtījumiem, un šis skaitlis samazināsies līdz 30% 2024. gadā, pateicoties pasūtījumu apjoma pieaugumam. Analītiķi norāda, ka, palielinoties ražošanas jaudai, šie skaitļi atgriezīsies vēsturiskajā līmenī.

Tas nozīmēs, ka Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu ieņēmumi laika periodā līdz 2035. gadam vismaz trīskāršotos, jeb gada pieauguma temps būtu no 10,5% līdz 11,5%, secina O.Brošē un Dž.Orčards.

Pētījuma autori min, ka 11 lielu Rietumeiropas aizsardzības uzņēmumu darbības pieredze liecina, ka vidēji aizsardzības iepirkumu process ilgst aptuveni gadu. Tas nozīmē, ka aizvadītajā gadā un šogad piedzīvotie straujie aizsardzības izdevumu budžeta pieaugumi reālos nozares pasūtījumu apjomos varētu transformēties laika periodā no 2025.–2026. gadam.

Kā konstatējuši pētījuma autori, Eiropas aizsardzības nozarē aptuveni 65% no 2024. gada pārdošanas apjomiem veidoja pasūtījumi tādiem uzņēmumiem kā  “Naval Group” un “Rheinmetall”, kas ieguva lielāko daļu Eiropas valstu bruņojumu pasūtījumu, savukārt “BAE Systems” – mazāku.

Saskaņā ar ziņojumu, vislielāko pasūtījumu pieaugumu gūst uzņēmumi, kas darbojas Eiropas reģionos, kur ir vērojams vislielākais aizsardzības budžetu pieaugums. Tāpat straujāk nekā konkurenti pasūtījumu apjoma palielina uzņēmumi, kas darbojas pretgaisa aizsardzības un sauszemes bruņojuma jomā. Šajā ziņā tieši Vācijas sauszemes bruņojuma aizsardzības uzņēmumi ir priekšgalā daudziem citiem. Vienlaikus O.Brošē un Dž.Orčards secina, ka Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu veiksmes atslēga sekmīgai konkurencei slēpjas spējā lokalizēt daļu bruņojuma ražošanas pasūtītāja valstī.

“Vietējie spēlētāji gūst labumu no lielākajiem aizsardzības izdevumiem, jo ​​valstis cenšas panākt, lai to nodokļu maksātāju nauda atkārtoti nonāktu tās ekonomikā,” skaidro O.Brošē un Dž.Oršārds, piebilstot, ka tas ir īpaši redzams Vācijā un Austrumeiropā.

Sešu Vācijas uzņēmumu — “Rheinmetall”, “KNDS”, “Hensoldt”, “TKMS”, “Diehl” un “Renk” — kopējais produkcijas pārdošanas apjoms laika periodā no 2020.–2024. gadam pieauga par 16 %. Savukārt sešu Austrumeiropas uzņēmumu — “PGZ”, “CSG”, “Colt CZ”, “VMZ”, “Romarm” un “WB Group” kopējais izaugsmes temps šajā periodā bija 33 %.

Kā atzīst .Brošē un Dž.Oršārds, vēl lielāku daļu no augošajiem Eiropas valstu iepirkumu apjomiem aizsardzībā iegūs tās kompānijas, kas spēs demonstrēt sava “veiklību”, sekmīgi īstenojot uzņēmumu apvienošanās stratēģijas.

Pētnieku ieskatā “Rheinmetall” un “Leonardo” spējuši demonstrēt vislabāko kopuzņēmuma piemēru, kas, salīdzinot ar “Thales” un “BAE Systems”, nodrošinājuši izaugsmi, pateicoties klātbūtnei vietējos tirgos.

Šādu elastību Eiropā demonstrē arī ASV militārās rūpniecības uzņēmumi. Piemēram, kaujas dronu izstrādē ASV uzņēmums “Anduril” sadarbojas ar “Rheinmetall” , bet “Kratos” ar “Airbus “. Savukārt pretgaisa aizsardzības raķešu izstrādē “Lockheed Martin” kooperējas ar
“Rheinmetall” un “RTX” ar “MBDA”.

Pētījumā secināts, ka Eiropas valstu ieguldījumi aizsardzībā tuvāko gadu laikā koncentrētas uz tādām jomām kā pretgaisa aizsardzības un sauszemes spēju attīstība, tostarp atjaunojot kaujas tanku parkus un artilēriju.  Citas prioritārās attīstības jomas būs tālās trieciena operācijas, gaisa dominance, kā arī gaisa dronu un pretdronu tehnoloģijas, jūras un kosmosa spēju attīstība.

Kā norāda “Rothschild & Co. Redburn” pārstāvji,  dronu inovācijas joprojām ir “ļoti tālu” no brieduma stāvokļa, savukārt pretdronu spējas ir kļuvušas tikpat svarīgas kā pašu dronu izmantošana kaujas laukā. Turklāt, kā pierādījusi Ukrainas pieredze, efektīvais dronu pretpasākumu dzīves cikls nepārsniedz trīs mēnešus, kas šo tehnoloģiju attīstību padara vēl straujāku.

Vērtējot iespējamos izaicinājumus, “Rothschild & Co. Redburn”,   eksperti atgādina  – plānotā Eiropas valstu par apbruņošanas programma nebūs viegla, jo investīcijas jebkurā sabiedriskā labuma projektā, tostarp, aizsardzības spēju attīstībā, nāk vai nu no aizņemtiem līdzekļiem, vai nodokļiem. Nepieciešamība pēc palielināta finansējuma aizsardzības programmām “īpaši akūta” ir Francijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā un Spānijā. Tā galvenokārt saistīta ar jau gana augsto augstā valsts parāda līmeni.

Tāpat politiķiem nevajadzētu rēķināties ar it kā pašsaprotamu sabiedrības atbalstu uzsāktajām pārbruņošanas programmām, jo daudzviet tas nozīmēs sociālā nodrošinājuma maiņu pret investīcijām drošībā. Šādi lēmumi var izraisīt iedzīvotāju neizpratni valstīs, kas neizjūt tūlītējus draudus.

“Tas varētu izraisīt masveida un potenciāli radikālu pārbruņošanās kampaņas noraidījumu tajās Eiropas valstīs,  kas atrodas tālu no Eiropas ārējās robežas. Nākotnes vēlēšanas Eiropas valstīs, visticamāk, pārbaudīs vēlētāju apņēmību, tāpēc pastāv risks, ka mainoties politiskajai elitei, varētu notikt atkāpšanās no sākotnējiem plāniem,” secina eksperti.

Tikmēr no uzņēmumu perspektīvas būtiskus draudus varētu radīt pēkšņs cenu spiediens, ienākot tirgū valstīm, kas var piedāvāt kaujās pārbaudītas sistēmas par ļoti pieņemamām cenām un ar īsu ražošanas laiku. Kā uzskata “Rothschild & Co. Redburn” eksperti, šādu spiedienu varētu radīt Ukrainas uzņēmumi pēc tam, kad varētu beigties Krievijas sāktais iebrukums Ukrinā. Lai nodrošinātos pret to, daudzi Rietumeiropas aizsardzības uzņēmumi jau veido kopuzņēmumus ar Ukrainas aizsardzības rūpniecības kompānijām.

Lai Rietumeiropas bruņojuma ražotāji spētu sevi pasargāt no iespējama pēckara produkcijas pieplūduma, svarīga ir pēc iespējas lielāka ražotās produkcijas portfeļa esamība, kā arī iesaiste cita veida kaujas tehnikas izstrādē, kas nav saistīta tikai ar dronu vai munīcijas ražošanu. Te kā veiksmīgākie piemēri tiek minēti uzņēmumi “Thales” un “BAE”, kā arī “Rheinmetall”, kas ārpus savas pamatdarbības iesaistās raķešu, satelītu un jūras kuģu būvniecībā.

Avots: Sargs.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!