KRISTĪNE JAUNZEME, Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta direktore (revidējamās jomas: aizsardzība, iekšlietas, tiesu vara, valsts drošība, korupcijas novēršana un apkarošana)
Kad kaut ko daudzas reizes atkārto, tad tam ir tendence kļūt par faktu vai tuvu tam. Tāpēc te daži fakti par Valsts kontroles revīzijām saistībā ar valsts robežas izbūvi.
Jau kopš 2016.gada Valsts kontrole revīzijās ir vērsusi uzmanību uz to, ka valsts ārējās robežas izbūvei/ ierīkošanai nepieciešamo zemju atsavināšana norit pārlieku gausi un ka nav atbalstāma robežas izveidei piešķirto budžetu līdzekļu pārdalīšana izlietošanai citiem mērķiem.
2019.gada nogalē noslēgtā revīzija atklāja būtiskus trūkumus Latvijas -Krievijas robežas izbūvē: robeža būvēta, pārkāpjot būvprojektu un iepirkuma noteikumus un ierīkojot to lielākās platībās nekā to paredz likums, tādējādi ievērojami sadārdzinot izbūvi un uzturēšanu.
Ja sākotnēji iepirkumā būtu norādīti faktiski veiktie darbi, iepirkumā būtu uzvarējis pretendents ar par 5.87 milj. EUR lētāku piedāvājumu.
Likums tolaik noteica robežas joslu 12m platumā, bet augsnes planēšanas darbi tika veikti līdz pat 95m platumā.
Ja būvprojektā bija paredzēti planēšanas darbi 5,22 ha platībā, faktiski tas tika darīts 134.57 ha platībā, plānoto 141 415 eiro vietā tērējot 3.65 milj. EUR. Daļa no šīm zemēm šobrīd aizaug, jo nav vajadzīgas robežas uzturēšanai.
Pusotru gadu pēc revīzijas noslēguma, kad saasinājās situācija uz Latvijas -Baltkrievijas robežas, tika novērsti revīzijā konstatētie trūkumi, pārdalot atbildības jomas starp institūcijām un pilnveidojot robežjoslu regulējumu, lai virzītos uz priekšu ar valsts robežas izbūvi.
Domājot par robežas izbūves paātrināšanu šobrīd, jautājums – kas ir vislielākie kavēkļi. Ja aizvien kavējas zemju atsavināšana, vai nebūtu apsverama robežas izbūve/ iekārtošana paralēli atsavināšanas procesam, jo citā vietā robeža neatradīsies.
Ja Latvijas – Krievijas robežas turpmāku izbūvi/ uzturēšanu kavē tas, ka to nevar nodot ekspluatācijā tās izbūvē pieļauto daudzo nelikumību dēļ, vai nebūtu vērts domāt par speciālu regulējumu valsts drošības interesēs, kas ļauj virzīties tālāk. Un tamlīdzīgi par citiem – ja..
Vēl par šo tēmu: Iekšlietu ministrijas bijušās parlamentārās sekretāres Siliņas vīrs konsultējis robežbūves skandālā iesaistītos uzņēmējus – Puaro.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
kas pieļāva, ka zeme pie robežas tiek prihvatizēta???citās valstīs tā nav noticis. Vajag vainīgā vārdu un sodus uzlikt ne mazus, jo tā ir kaitniecība. Jau tad paredzēja, ka zemi valstij vajadzes atpirkt un varēs uzvarīties. kauns, latvieši patrioti, ha
Tur parādās Premjera kandidātes Siliņas vīra vārds !
Smags gadījums… lēnaaizdedze un šiem te vairs sveces nevar nomainīt… nekurienē ne pa r ko un drātis kā nav tā nav, kur tad nu reālas robežas Papīrs jau pacieš visu– bet kur tad secinājumi – kurš kantoris uz cik gadiem stradātnevēlmes dēļ aizkavēja robežas izbūvi? Te tā skaidri vajag saprast – kur ir profesionāla nekompetenece un bezatbildība, bet kur’tā ir pretvalstiska darbība. Tam ir izmeklētāi un tiesas.