Dāņi atsakās no oficiālas brīvdienas, lai stiprinātu aizsardzības budžetu

Dānijas armija

Dānijas parlaments otrdien pieņēma pretrunīgi vērtētu likumu par atteikšanos no vienas oficiālas brīvdienas, lai šādā ceļā nodrošinātu vairāk naudas militārām vajadzībām, kas kļuvusi par prioritāti līdz ar Krievijas pret Ukrainu izvērsto pilna mēroga agresiju.

Pēc vairākām protestu nedēļām pret valdības ieceri likums tika pieņemts, 95 deputātiem balsojot “par” un 68 “pret”.

Sociāldemokrātes Metes Frederiksenas vadītā kreiso un labējo partiju koalīcija par ieceri atteikties no Lielās lūgšanu dienas kā oficiālas brīvdienas pavēstīja janvārī.

Līdz ar brīvdienas atcelšanu valsts budžetā papildus nonāks trīs miljardi kronu (403 miljoni eiro), liecina valdības aplēses.

Februāra sākumā protesta akcijā pie parlamenta ēkas Kopenhāgenā pulcējās 50 000 cilvēku. Dānijai, kur sabiedrība parasti cenšas panākt vienprātību, tik plašas protesta akcijas ir retums.

Valdība vēlas izmantot līdzekļus, kas tiks iegūti līdz ar brīvdienas atcelšanu, aizsardzības budžeta papildināšanai, lai NATO uzstādītais mērķis par IKP 2% atvēlēšanu aizsardzībai tiktu sasniegts līdz 2030.gadam, nevis 2033., kā tas tika plānots iepriekš.

Valdība uzstāj, ka mērķa ātrāka sasniegšana ir nepieciešama Krievijas pret Ukrainu izvērstās agresijas dēļ.

“Man nešķiet, ka tā ir problēma, ja ir jāstrādā vēl viena papildu diena,” janvārī sacīja premjerministre.

“Mums ir milzīgi tēriņi mūsu aizsardzībai un drošībai, veselības aprūpei, psihiatrijai un zaļajai pārejai,” viņa piebilda, ar valdības programmu iepazīstinot parlamentu.

Lielā lūgšanu diena (“Store Bededag”) tiek atzīmēta ceturtajā piektdienā pēc Lieldienām. Dānijā šos kristiešu svētkus svin kopš 17.gadsimta.

Rīgā protestēs pret obligātā militārā dienesta ieviešanu

Savukārt Rīgā sestdien neformāla organizācija “Rīko” iecerējusi protesta gājienu un runu teikšanu pret obligātā militārā dienesta ieviešanu.

Protestētāji iebilst pret piespiedu “iesaukšanu armijā”, ko paredzot Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais Valsts aizsardzības dienesta likumprojekts, jo šādas kārtības ieviešana liecinot, ka Latvijas profesionālā armija un Zemessardze nav pievilcīgas jauniešiem. Protesta pasākuma rīkotāji min vairākus argumentus par sliktu obligātajam militārajam dienestam, piemēram, jaunieši pametīs valsti, būs jākaro, ja tiks iedarbināts NATO 5. pants u.c.

Protestētāji pieprasa atcelt “iesaukšanas armijā ieviešanu” un padarīt Latviju par valsti, kuru jaunieši paši to gribēs aizstāvēt.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: jauns.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

9 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
Baurs
Baurs
1 g. atpakaļ

Tas ir saprotami, bet auseklīši un feminsitu sektas jau te par vienu dienu nedēļā mazāk grib strādāt un būt patiesi laimīgi. Katram jau savs IQ un saprašana.

latviešu tautudēls
latviešu tautudēls
1 g. atpakaļ
Reply to  Baurs

Es gribu tikai dancot. Pampāļu kadriļu un Ābrama polku. Karošana ir priekš sievietēm. Īsti vīri danco.

Jeg elsker Danmark
Jeg elsker Danmark
1 g. atpakaļ

Dāņi mīl savu zemi, latvieši nē.

vecā vīzda freiberga (hermanoviča)
vecā vīzda freiberga (hermanoviča)
1 g. atpakaļ

Vai tad saskaņā ar likumu “Par latviešu vēsturiskajām zemēm” latviešiem vispār ir sava zeme?

čigānēns dzintariņš
čigānēns dzintariņš
1 g. atpakaļ

Tai likumā rakstīts, ka Vidzeme nav Latvija un vidzemnieki nav latvieši. Tā ka lai latvieši aizstāv savu kurzem, rīg un daugopil

ir taču kapitālisms
ir taču kapitālisms
1 g. atpakaļ

Kāpēc valsts nevarētu karavīriem maksāt tikpat cik ministru prezidentam? Ministru prezidents vispār nenes nekādu atbildību (ja kļūdos, tad uzrakstat kāda tieši viņam ir atbildība), iespējamā kara gadījumā viņš aizmuks aiz dīķa. Turpretim karavīri, mobilizētie gan tiks pamesti kā lielgabalu gaļa frontē. Tātad karavīrs riskē ar visu, ieskaitot savu dzīvību. Knariņš taču televīzijā teica ka “naudas tik daudz kā nekad, ļoti daudz naudas”. Vai tad televīzijā viņš meloja? Tātad valsts var atļauties maksāt karavīriem atbilstoši riskiem. Tad arī būs kas ies profesionālajā dienestā, būs karavīri, un nevajadzēs nabagus par velti mobilizēt. Mēs dzīvojam kapitālismā, viss maksā tik cik maksā, arī nabagu… lasīt vēl »

Arvids
Arvids
1 g. atpakaļ

Brīnos, kā Krāniņš ar Kūšmati vēl mūsu zemītē nav iedomājušies atcelt Lieldienas vai Jāņus.

ašešerādēnš
ašešerādēnš
1 g. atpakaļ

Lai tie dauņi taupa. Latkrievija ir Krievijas un Baltkrievijas ofšors. Tāpēc esam drošībā. Kā Šveice.

Jautājums
Jautājums
1 g. atpakaļ

Idiotu valstī idiota komentārs?