Bumbu patvertnes Latvijai maksās deviņciparu skaitli

Latvijā patvertņu un vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidošanai indikatīvi būtu nepieciešami kā minimums 98 679 900 eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojuma projekts valdībai.

2025. gadā būtu nepieciešami 9 867 990 eiro, 2026. gadā – 9 867 990 eiro, 2027. gadā – 9 867 990 eiro, bet laikposmā no 2028. līdz 2034. gadam – 9 867 990 eiro ik gadu.

Aprēķinā izmantotie pieņēmumi, ka vidēji patvertnes ietilpība būtu 200 cilvēki, bet vietas, kur patverties, ietilpība – 100 cilvēki. Tāpat izmantots pieņēmums, ka indikatīvi patvertnes tiek paredzētas 624 000 iedzīvotājiem – 3120 patvertnes, savukārt vietas, kur patverties, tiek paredzētas 1 249 000 iedzīvotāju – 12 490 vietas, kur patverties.

Izvērtējot esošos un potenciālos iespējamos finansējuma avotus, kas varētu motivēt sabiedrību esošās ēkās vai to daļās izveidot patvertnes vai vietas, kur var patverties, IeM piedāvājusi vairākus iespējamos risinājumus.

Finansējuma avoti varētu būt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums un valsts atbalsta programma, kas tiktu finansēta no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) piešķirtajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem. Ja ES fondu finansējums pilnībā vai daļēji nosegtu patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanu vai izveidošanu, valsts atbalsta programma nebūtu nepieciešama vai arī tās apjoms būtu mazāks.

Tāpat finansējuma avots varētu būt pašvaldību investīciju projektu pieteikumi valsts budžeta aizdevuma saņemšanai. Tāpat valsts vai pašvaldību līmenī varētu piedāvāt nodokļu atvieglojumus tiem, kas ēkā vai tās daļās veikuši patvertnes vai vietas, kur patverties, atjaunošanu vai izveidi.

Tāpat līdzekļus varētu ņemt no pašvaldības līdzfinansējuma.

Ņemot vērā minēto, atbalstāms būtu motivējošais finanšu mehānisms, kas neradītu būtisku ietekmi uz valsts budžetu – ES fondu finansējums patvertņu vai vietu, kur var patverties, atjaunošanai vai izveidošanai, norādīts ziņojuma projektā.

Ja ES fondu finansējums nenosegtu nepieciešamās izmaksas, atbalstāms būtu motivējošais finanšu mehānisms – valsts atbalsta programma patvertņu vai vietu, kur patverties, atjaunošanai vai izveidei.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


Subscribe
Paziņot par
guest

7 Comments
jaunākie
vecākie populārākie
Inline Feedbacks
View all comments
plusi un mīnusi
plusi un mīnusi
4 mēnešus atpakaļ

Un cik maksās renovēt šīs pašas mājas?

ccca
ccca
5 mēnešus atpakaļ

ne būs, ne vajag. naudu gan apgūs kā jau latvijā

aritmētika
aritmētika
5 mēnešus atpakaļ

Uzreiz reiziniet ar 4, tad būsiet tuvāk patiesībai. Respektīvi noapaļojot velk uz pusmiljardu. Sehr gut!

Economist
Economist
5 mēnešus atpakaļ

Redz, izveide ir viena lieta, bet ir jau arī ekspluatācijas izmaksas, bez tam tas viss kaut kā jāadministrē, tāpēc varam gaidīt īpaša departamenta rašanos. Un tā tālāk…

Vāvere
Vāvere
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Economist

Domāju, nepieciešama specializētā Bunkuru ministrija!

Economist
Economist
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Vāvere

Bunkurs nav patvertne, bet gan militārām vajadzībām paredzēta būve. Bet uztraukumam nav pamata, gan jau šāda ministrija vai vismaz departaments būs…Un to vadīs augsti apmaksāti speciālisti ar zootehniķa vai filologa izglītību.

Vāvere
Vāvere
5 mēnešus atpakaļ
Reply to  Economist

Tu it neko nesaproti no nopietnās politikas! Bunkuru minstrijai būt!