ASV nākamgad par 20 procentiem palielinās aizsardzības palīdzības izdevumus Baltijas valstīm, tostarp Latvijai. Kopējais finansējums plānots 225 miljonu ASV dolāru apmērā.
Otrdien ASV Kongress iepazīstināja ar 2023. gada valdības finansēšanas likumdošanu, kas ietver 350 miljonu dolāru atbalstu Krievijas agresijas skartajām valstīm.
No tiem 225 miljoni ASV dolāru tiks piešķirti Baltijas drošības iniciatīvai (BSI), teikts Aizsardzības ministrijas paziņojumā. Tas ir par 45 miljoniem dolāru jeb 20 procentiem vairāk nekā pagājušajā gadā.
Turklāt vairāk nekā 140 miljoni ASV dolāru finansējums saskaņā ar Ārvalstu militārā fonda dotāciju ir paredzēts Igaunijai, un šie līdzekļi galvenokārt tiks izmantoti vairāku raķešu sistēmu “HIMARS” iegādei.
Iepriekš decembra sākumā Igaunija parakstījusi līgumu ar ASV par sešu augstas mobilitātes precīzās raķešu artilērijas sistēmu “M142 HIMARS” iegādi, un plānots, ka ieroču sistēmu piegādes varētu notikt jau 2024. gada sākumā, ievadot “Igaunijas līdz šim lielāko ieroču iegādes projektu”.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs sacīja, ka šis ir “skaidrs piemērs ASV ilgstošajam un stingrajam atbalstam Baltijas valstīm”.
“Šogad esam panākuši ievērojamu progresu, palielinot savus aizsardzības izdevumus un veicinot aizsardzības sektoru, un ASV atbalsts palīdzēs mums vēl vairāk attīstīt mūsu pašu aizsardzības spējas,” teikts ministra paziņojumā.
Baltijas drošības iniciatīvai tika uzsākta 2020. gadā, un tā ļauj ASV sistemātiski atbalstīt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarīgu aizsardzības spēju attīstību un savstarpējo savietojamību.
Igaunija militārās mobilitātes projekta ietvaros no Eiropas Komisijas saņēmusi vēl papildu 10,7 miljonus ASV dolāru. Šī nauda tiks izmantota uzņemošās valsts kapacitātes uzlabošanai Tallinas lidostā.
Turklāt ASV atbalstīs arī citas NATO austrumu flanga valstis – 35 miljoni ASV dolāru tiks piešķirti arī Polijai, 30 miljoni ASV dolāru Rumānijai, 20 miljoni Bulgārijai un 40 miljoni Gruzijai.
Kā zināms, ASV Senāts ar pārliecinošu balsu vairākumu ceturtdien apstiprinājis budžetu 2023.fiskālajam gadam, federālajiem tēriņiem atvēlot 1,7 triljonus dolāru.
Par 4155 lapaspuses garo dokumentu, kas ietver duci likumprojektu par ikvienas federālās iestādes finansējumu šim fiskālajam gadam, kas jau sācies ar 1.oktobri, papildu militāro palīdzību Ukrainai un dabas katastrofu upuriem, kā arī finansējumu virkni dažādu ar to nesaistītu programmu finansējumu, balsoja 68 senatori, bet pret – 29.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Labi ka mums ir uzticami sabiedrotie. Ar traku mazu diktatoru kaimiņos, jābūt gatavam uz visu.
Es 1940. gadā braucu uz Moskvu pie visu tautu tēva Josifa Visarionoviča un lūdzu, lai Latviju uzņem brālīgajā Padomju Savienībā. Tagad man Latvijā ir piemineklis pie Kongresu nama un Kultūras ministrija uztur divus muzejus veltītus man.
Ar amerikāņiem laba sadarbība. Rīgas satiksme ieķīlā amerikāņu bankā (Citadele) savus autobusus, viņi Rīgas satiksmei – kredītus. Gan jau būs turpinājums