Nākamnedēļ Igaunijas parlamenta jeb Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komiteja sāks apspriest iespējamo pretkājnieku mīnu ieviešanu Igaunijā, kas nozīmētu valsts izstāšanos no Otavas konvencijas. Uz šo soli Igaunijas Aizsardzības ministriju pamudināja ASV lēmums Ukrainai pretkājnieku mīnas, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
Igaunijas Aizsardzības ministrija savu nostāju par Otavas konvenciju formulēja pirms diviem gadiem. Toreizējā paziņojumā ministrija norādīja, ka neatbalsta Igaunijas izstāšanos no Otavas konvencijas, jo to nav pieprasījis nedz Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, nedz šādu nepieciešamību apliecinātu arī Ukrainas karā gūtās mācības.
Tagad Igaunijas Aizsardzības ministrija, kā norāda ”ERR.ee”, uzskata, ka situācija ir mainījusies.
“Ir izmantots arguments, ka daži sabiedrotie mums nepalīdzētu militārajā jomā [ja Igaunija izmantotu kājnieku mīnas – red.]. Uz to es atbildētu, ka Krievijas puse pretkājnieku mīnas noteikti pielietotu. Šajā gadījumā sabiedrotajiem, kuriem tas būtu nepieciešams, ir laiks uzlabot savu apmācību procesu un vingrināties tādas karadarbības apstākļos, kuros tiek pielietotas kājnieku mīnas,” sacīja L. Kunnas.
Igaunijas Konservatīvās Tautas partijas (EKRE) deputāts un Rīgikogu Nacionālās aizsardzības komitejas loceklis Leo Kunnas atzīmē, ka Igaunijas Aizsardzības spēki šobrīd ir bruņoti ar vadāmajām mīnām, kuru iedarbība karavīriem ir jāaktivizē manuāli. Tiesa, reāla kara apstākļos, piemēram, Ukrainā karavīrus, kuri darbojas ar mīnām, apdraud bezpilota lidaparātu klātbūtne, tāpēc ir pienācis laiks sākt izmantot pašdetonējošas mīnas. Attiecīgajiem mīnu veidiem ir arī elektroniski pašiznīcināšanās mehānismi, skaidroja deputāts.
“Ja mēs saņemsim ļoti skaidru ieteikumu no Aizsardzības spēku štāba priekšnieka – apsvērt iespēju ieviest jaunus mīnu veidus, kas varētu būt saderīgi ar Otavas konvenciju, mēs to noteikti apspriedīsim un analizēsim ar Ārlietu ministriju un mūsu sabiedrotajiem,” sacīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta vadītājs Pēters Kuimets.
Arī Igaunijas Aizsardzības spēku štāba priekšnieka birojā norādīja, ka, ja mūsdienu tehnoloģiskie līdzekļi dotu vēlamo efektu kaujas laukā un ļautu to panākt, neradot ilgstošus paaugstinātus draudus iedzīvotājiem, Igaunijas Aizsardzības spēki ir gatavi analizēt šī tipa ieroča iespējamo pieņemšanu bruņojumā.
Ja Igaunija tomēr nolems ieviest pretkājnieku mīnas, kuras aizliedz Otavas konvencija, tādā gadījumā šādas mīnas Igaunijai nāksies ražot pašai, jo ASV ir vienīgā Rietumu valsts, kas tās pašlaik ražo, sacīja Kunnass.
Jau rakstījām, ka Somija apsver aizliegto kājnieku mīnu iekļaušanu savā arsenālā.
Avots: news.err.ee
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!