Aizsardzības ministrs Artis Pabriks publicējis atbildi uz Jaunā Rīgas teātra režisora Alvja Hermaņa Latvijas iedzīvotāju vārdā uzdoto jautājumu – vai iedzīvotāju informēšana par rīcību X stundā ir kara noslēpums.
“God. A. Hermaņa kungs,
Aizsardzības ministrija ir iepazinusies ar Jūsu š.g. 19. jūnija atklāto vēstuli, kurā Latvijas sabiedrības vārdā lūdzat skaidrot, valsts vadības ieguldījumu sabiedrības instruktāžā, ko konkrēti katram darīt X stundas gadījumā.
Latvijā par valsts aizsardzības prioritāti ir izvirzīta visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešana. Tas paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību pašorganizēties un pārvarēt krīzes. Šī sistēma paredz, ka krīzes situācija ir pārvarama, ja valsts un sabiedrība rīkojas kopā. Katram ir gan atbildība, gan pienākums krīzei sagatavoties, lai kopīgiem spēkiem to būtu iespējams pārvarēt. Krīzei sagatavojušies indivīdi, dienesti, kopienas un valsts ir psiholoģiski mierīga sabiedrība ar iepriekš skaidri zināmu rīcības plānu.
- Par ministriju atbildību valsts drošībā
Viens no pirmajiem visaptverošas valsts aizsardzības uzdevumiem nozaru ministrijām ir organizēt iekšējās resoriskās krīzes vadības mācības, lai katra ministrija definētu savas nozares iestāžu uzdevumus darbībai krīzes (kara) laikā un pārbaudītu esošo krīzes reaģēšanas plānu darbības, kā arī konstatētu nepieciešamos uzlabojumus. Atbildot uz jūsu jautājumu par teātru informēšanu, šāds uzdevums tika dots arī Kultūras ministrijai, kā atbildīgajai institūcijai par savu padotības iestāžu un to darbinieku apzināšanu un informēšanu par darbībām krīzes situācijā un reaģēšanas plānu izstrādi, kā arī attiecīgo mācību organizēšanu. Kultūras ministrijas tobrīd apzinātie secinājumi aptvēra propagandas ierobežošanu un loģistiku saistībā ar muzeju ekspozīcijām u.c. mākslas vērtībām.
Aizsardzības ministrija ir organizējusi aptuveni 100 dažādu formātu un līmeņu konsultāciju par sagatavošanos krīzes situācijām. Piemēram, organizēta tiešraides lekcija Finanšu ministrijai un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem, Rīgas domei un tās saistīto iestāžu pārstāvjiem par gatavību krīzes situācijām. Notikuši semināri medicīnas, sakaru, pārtikas un ūdens, enerģētikas nozares komersantiem par darbības nepārtrauktību valsts apdraudējuma gadījumā. Organizēts seminārs veselības nozares pārstāvjiem par cilvēkresursu un veselības nozares gatavību. Parlamentārā sekretāre vadījusi vairākas lekcijas skolēniem, pedagogiem un bibliotēkām. Notikušas diskusijas ar Latvijas Mednieku savienību par sadarbības padziļināšanu ar Zemessardzi. Organizēts mācību cikls pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, lai stiprinātu pašvaldību kapacitāti un gatavību reaģēt krīzes situācijās. Organizētas reģionālās diskusijas par visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem – Kurzemes un Zemgales reģionos, un vēl divas diskusijas vasarā plānotas Latgales un Vidzemes reģionos. Jūlijā plānots arī seminārs augsta līmeņa amatpersonām, tostarp vadošo mediju redaktoriem, uzņēmējiem, viedokļu līderiem u.c. Savukārt sarunu festivālā LAMPA darbosies Aizsardzības ministrijas “Drošā telts”, kurā tostarp tiek plānotas arī tādas ekspertu līmeņa diskusijas kā “Vai Latvijā esam drošībā?”, “Krīze – vai Tu esi tai gatavs?”.
Aizsardzības ministrija ir gatava noorganizēt arī Latvijas teātriem konsultācijas par sagatavošanos krīzēm, ja Kultūras ministrija izrādīs šādu interesi.
- Par sabiedrības atbildību valsts drošībā
Atkārtoti vēlos vērst sabiedrības uzmanību uz nepieciešamību būt gataviem parūpēties par sevi vismaz pirmās 72 stundas, jo krīzes situācijā atbildīgie dienesti un bruņotie spēki īstenos apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus.
Veicinot sabiedrības informētību par to, kā rīkoties krīzes gadījumā, Aizsardzības ministrija pēdējo gadu laikā ir strādājusi pie gatavības kultūras veicināšanas sabiedrībā. Iedzīvotāji ir aicināti iepazīties ar informāciju “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, sagatavoties, lai būtu spējīgi noturēties pirmās krīzes dienas – vismaz 72 stundas, tostarp arī sakārtojot ārkārtas gadījumu somu. Digitālā formā latviešu, krievu un angļu valodā instrukcija ir pieejama aizsardzības nozares ziņu portāla “Sargs.lv”. Instrukcija drukātā formātā latviešu, angļu un krievu valodās ir nogādāta publiskajās un augstskolu bibliotēkās, valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, Latvijas Pasta nodaļās, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras klientu apkalpošanas centros un Nodarbības valsts aģentūras filiālēs visā Latvijā. Tāpat instrukcija ar Latvijas Pasta starpniecību tika piegādāta teju 59 tūkstošiem Latvijas senioru, kuri ikmēneša pensiju saņem savās dzīvesvietās ar pastnieka starpniecību.
Aizsardzības ministrija turpinās sabiedrības informēšanu, jo drošības jautājumi mūsu ikdienā būs aktuāli vēl ilgi.
- Par indivīdu atbildību valsts drošībā
Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ar tā brutalitāti un visiem iespējamajiem kara noziegumiem pret cilvēci liek izdarīt secinājumus, ka mums visiem ir jādara vēl vairāk, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un valsti no pirmā metra. Latvijas sabiedrībai ir jāpieņem un jāapzinās svarīgākais izdzīvošanas priekšnoteikums – jo lielāks būs militāri sagatavotu un apmācītu iedzīvotāju skaits, jo mazāka kļūs iespējamība, ka Krievijai būs vēlēšanās vērst savu militāro agresiju pret Latviju. Tādēļ atkāroti aicinu Latvijas iedzīvotājus iesaistīties valsts aizsardzībā, apgūstot militārās iemaņas!
Jau šobrīd Latvijas pilsoņi ir aicināti apgūt militārās iemaņas valsts aizsardzībā. Jauniešiem vecumā no 10 līdz 21 gadam ir iespēja brīvprātīgi iestāties Jaunsardzē: https://www.jc.gov.lv/lv/jaunsardze/ka-klut-par-jaunsargu. Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir aicināti pievienoties profesionālajam dienestam Nacionālajos bruņotajos spēkos: https://www.mil.lv/lv/klusti-karavirs. Savukārt ikviens pilsonis vecumā no 18 līdz 55 gadiem ir aicināts brīvajā laikā apgūt militārās iemaņas, pievienojoties Zemessardzei: https://www.zs.mil.lv/lv/esi-dross-esi-zemessargs vai vecumā no 18 līdz 50 gadiem – brīvprātīgi izejot rezervistu militāro pamatapmācību: https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-pamatapmaciba.
Arī Nacionālo bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs 2022” ietvaros notiks Aizsardzības ministrijas organizētās valsts apdraudējuma pārvarēšanas mācības sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Iekšlietu ministriju, iesaistot arī vairākas pašvaldības, komersantus un plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus.
Pateicos par Jūsu rūpēm par valsts aizsardzību!”
Avots: Artis Pabriks | Facebook
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
23.jūnijā ziņu nav. Visi Puaro.lv darbinieki ir pillā pie Jāņu ugunskura.
Tā ir valdības liela bezatbildība pret Latvijas tautu iesaistīties atklātā karā pret Krieviju, piegādājot Ukrainai ieročus. Krievija nav iebrukusi Latvijā. Mēs Latvijā esam nepilns miljons darba spējīgu cilvēku, kuriem ir jārūpējas par Latvijas bērniem un pensionāriem (800 000). Apmēram 50% no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo uz nabadzības robežas, ar kuru vietu jūs, pabriki, kariņi, rinkeviči, domājat????? Raidot nepārtraukti izaicinājumus un pat draudus Krievijai, ja mums ir tiešā robeža ar Krieviju 276 km. Brauciet uz Ukrainu un tur ar ieročiem rokās kā brīvprātīgie cīnīties pret Krievijas armiju, nevis iesaistiet Latvijas tautu atklātā karā. Vai jūs gribat pataisīt Latviju par vienu drupu kaudzi,… lasīt vēl »
Ja, nebūs 72 h, bet 5 sekundes, bet arī par citu tēmu – vispār krīze ir cita, cik latvieši ir Latvijā noaptuveni 1,5 milj. iedz. , gandrīz puse, un ar vien mazāk paliekam, sakarā ar vairākiem procesiem, kas norit Latvijā jau 30 gadus, tad rodas jautājums kā vārdā strādā augša.
“Parlamentārā sekretāre vadījusi vairākas lekcijas skolēniem, pedagogiem un bibliotēkām. “- Es domāju, ka mēs esam drošībā! That’s it!
Kāpēc jāatbild krievijas maigās varas aģentam hermanim?