Personāla atlases uzņēmums “Alma Career Latvia” (iepriekš “CV-Online Latvia”) sadarbībā ar profesionālo pakalpojumu uzņēmumu “PwC Latvija” veikuši pētījumu par vecuma diskrimināciju Latvijas darba tirgū, kurā atspoguļoti gan darba ņēmēju, gan darba devēju viedokļi un perspektīvas par šo aktuālo jautājumu.
Pētījuma rezultāti atklāj, ka 72% darba ņēmēju uzskata, ka vecuma diskriminācija ir būtiska problēma darba tirgū. Katrs ceturtais respondents (25%) norāda, ka šādi gadījumi notiek reizēm, bet tikai 3% uzskata, ka vecuma diskriminācijas darba tirgū nav. Savukārt darba devēji daudz retāk atzīst diskriminācijas esamību — 31% apstiprina šo faktu, 59% norāda, ka tā var notikt reizēm, un tikai 10% uzskata, ka vecuma diskriminācija nepastāv.
Darba ņēmēju un darba devēju viedokļu salīdzinājums par vecuma diskriminācijas pastāvēšanu darba tirgū
“Fakts, ka tikai 3% no aptaujātajiem darba ņēmējiem uzskata, ka vecuma diskriminācija darba tirgū nepastāv, liecina drīzāk par vadītāju nespēju vadīt dažādību, nevis par darba ņēmēju nespēju produktīvi strādāt. Ja pieredzējušiem kandidātiem netiek dota iespēja sevi pierādīt, tas visticamāk norāda uz darba devēju aizspriedumiem. Bieži vien bailes no vecuma dažādības atspoguļo vadītāju izpratnes trūkumu par iekļaujošu vadību. Darbinieku pieejamības problēmas risināšana nav iespējama, vainojot tikai darba ņēmējus, jo kompetences ir jāpilnveido gan darba ņēmējiem, gan vadītājiem – jo īpaši attiecībā uz dažādības vadību organizācijās, lai nezaudētu vērtīgo cilvēkpotenciālu,” aptaujas rezultātus komentē Agnese Cimdiņa, PhD, “PwC” dažādības un iIekļaušanas prakses vadītāja Latvijā.
No visiem aptaujātajiem darba ņēmējiem 58% ir saskārušies ar vecuma diskrimināciju savā darbavietā, 31% to noliedz, un 11% nav pārliecināti par šo jautājumu. Savukārt 81% darba devēju apgalvo, ka viņu uzņēmumā nekad nav bijis gadījumu, kad darbinieks izrādītu neapmierinātību saistībā ar diskrimināciju uz vecuma pamata, bet 14% norāda, ka šādi izņēmumi ir reti, un 5% bieži saskaras ar šādām situācijām.
Vairums darba ņēmēju (85%) apgalvo, ka vecuma diskriminācija notiek jau kandidātu atlases procesā, no kuriem 43% bieži saskaras ar šādiem gadījumiem, bet 24% min, ka tas notiek reti. Attiecībā uz darba devējiem, 13% norāda, ka kandidāta vecums ļoti bieži ietekmē viņu lēmumu par darba piedāvājuma izteikšanu, 62% atzīst, ka tas notiek reizēm, bet 25% saka, ka vecums nekad nav bijis ietekmējošais faktors lēmumu pieņemšanā.
Starp darba ņēmējiem, kas pieredzējuši diskrimināciju uz vecuma pamata, tā visbiežāk izpaudusies kā noraidīts darba piedāvājums, neskatoties uz viņu pieredzi un kvalifikāciju, zemāka atalgojuma vai maznozīmīgāka amata piedāvājums, organizācijas orientācija uz jaunākajiem darbiniekiem, neiekļautības sajūta, organizācijas uzskati, ka vecāki darbinieki nespēs apgūt jaunās tehnoloģijas un digitālās prasmes un nepielāgota darba vide vecāka gadagājuma darbiniekiem.
Darba ņēmēji un darba devēji iesaka vairākus risinājumus vecuma diskriminācijas mazināšanai darba tirgū, tostarp darbinieku vērtēšanu pēc prasmēm un kompetencēm, nevis vecuma, mūžizglītības un pārkvalifikācijas programmas, kā arī sociālās izglītības kampaņas.
Respondenti arī norāda uz nepieciešamību pārskatīt likumdošanas prasības, lai ierobežotu diskriminācijas gadījumus un atbalsta nodokļu atvieglojumus darba devējiem, kas pieņem darbā vecākus darbiniekus. Papildus tiek izcelta nepieciešamība pēc elastīgiem darba nosacījumiem, starppaaudžu sadarbības veicināšanas, anonīmiem atlases procesiem un valsts atbalsta programmām.
“Pētījuma rezultāti skaidri norāda, ka vecuma diskriminācija ir būtiska problēma, kas bremzē darba tirgus izaugsmi un ierobežo organizāciju potenciālu, zaudējot vērtīgus cilvēkresursus un iespēju pilnībā izmantot dažādības un iekļaušanas priekšrocības. Ņemot vērā novecojošo sabiedrību un pieaugošo konkurenci par talantiem, darba devējiem jāveicina vecuma iekļaušana, koncentrējoties uz darbinieku prasmju un kompetenču novērtēšanu, lai nodrošinātu taisnīgu un daudzveidīgu darba vidi. Tas prasa, lai darba ņēmēji nepārtraukti mācītos un uzlabotu savas prasmes, saglabājot konkurētspēju darba tirgū. Ir nepieciešama arī lielāka valsts iesaiste mūžizglītības un pārkvalifikācijas iniciatīvu veicināšanā un nodokļu atvieglojumi darba devējiem, kas pieņem darbā vecākus darbiniekus,” stāsta Aivis Brodiņš, “Alma Career Latvia” vadītājs.
Aptauja par vecuma diskrimināciju Latvijas darba tirgū norisinājās interneta vidē 2024. gada jūnijā, kopumā aptaujājot 2 077 darba ņēmējus un 128 darba devējus.
Lai apspriestu tēmu par kandidātu vecuma un darba devēju aizspriedumu ietekmi uz darbinieku atlases procesu, kā arī meklētu cēloņus, iespējamos risinājumus un aktualizētu cilvēkresursu jautājumu, sarunu festivālā “LAMPA”, 5. jūlijā plkst. 18.30 notiks šai tēmai veltīta diskusija “Uzmanību, gatavību – finišs!” (skatuve: UZZIBSNĪ). Diskusijai tiešraidē būs iespēja sekot līdzi arī festivāla mājaslapā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!