Ja kāda sieviete svešās zemēs reiz ļāvusies attiecībām, un te es nerunāju par vienas nakts piedzīvojumu, iespējams, ir pieķērusi sevi domājam, ka tādu vīrieti nez vai izdosies satikt Latvijā. Sekss ir aizraujošāks, attiecības kaislīgākas!
Vai tā ir? Aplūkosim tuvāk, kas tad notiek, ja esi attiecībās ar ārzemju vīrieti.
Viņš ir lielisks aplidotājs. Bučiņa te, bučiņa tur, ko tu, mīļā, vēl vēlies?.. Rrrrromantikas vairāk nekā saprašanas! Viņš allaž pārsteidz ar kaut ko jaunu. Neatkarīgi no tā, vai mīlas sakars ilgst pāris dienu vai ilgāku laiku. Zeltenei galva reibst un apziņas dzīlēs dzimst spriedums: mūsējie gan tā nemāk. Ārzemju vīrietis gultā ir lielisks mīlnieks, zina, kur jāķeras klāt, turklāt pareizajā brīdī.
Patiesības labad jāsaka, ka brīdis vienmēr ir pareizais, jo zeltene tāpat visu laiku ir mazliet uzbudināta. Seksuālā uzbudinājuma laikā jebkurš realitāti uztver eksaltētāk.Un pat ja ārzemju mīlnieks nav īsti virtuozs gultas lietās, trūkumus kompensē romantika un lieliskā piedzīvojuma jutoņa. Kura tad zeltene nav klusībā nodomājusi, ka gan jau ar laiku pieslīpēsies. Vai tad gulta ir galvenais?..
Bet meitenes, vai tad nav tā, ka tepat Latvijā sastapts vīrietis no sākuma arī māk visus apburšanas un pavešanas stiķus? Es nerunāju par tiem gadījumiem, kad vīrišķis uzvedas pēc scenārija „ej tu, tev smuks dupsis, ejam p…”. Ja kāda pēc tamlīdzīgas uzrunas cer izveidot romantiskas attiecības, tad viņa vienkārši ir muļķe. Nabadzītei pašapziņa zemum zema. Un, kā labi zināms, cilvēks ar zemu pašapziņu pievelk tādus pašus. Tie, kas nemāk uzsākt sarunu ar pretējā dzimuma pārstāvi, vienkārši sev netic. Šīs neticības dēļ nabags sarunā visādas nevajadzīgas lietas. Bet ne jau par to ir stāsts.
Stāsts ir par to, ka ārzemēs sastapts vīrietis, ar kuru izveidojušās romantiskas attiecības, allaž šķiet vērtīgāks par tiem, kuri satiekami pašu zemē.
Pačukstēšu vienu noslēpumu – vīrieši domā tāpat. Arī viņiem ārzemnieces šķiet vērtīgākas. Tā sacīt, viss, kas aug kaimiņu dārziņā, ir garšīgāks. Maz, ka garšīgāks, – savu darbiņu padara arī iemīlēšanās rozā brilles. Iemīlēšanās bioķīmija tik ļoti aizmiglo prātu, ka liek „izredzētajam” piedēvēt pilnīgi visas labās īpašības, kādas vien pasaulē atrodamas. Pašā sākumā, saprotama lieta, attiecības nebojā nekas, jo nav par ko strīdēties. Nav iemesla. Ne liela, ne maza. Viss ir skaisti un labi. Bet tad iemīlēšanās bioķīmija mazinās un pienāk pirmo strīdu laiks.
Pēc kāda laika latvju zeltene sāk domāt, ka tomēr ar tautiešiem un bāleliņiem strīdēties ir vieglāk. Un vienkāršāk. Uz ārzemju vīrieti ir grūti apvainoties par visādiem sīkumiem tikai tāpēc, ka iestājies, piemēram, PMS. Pirmkārt, kaitina pilnīgi viss. Otrkārt, kā lai viņam paskaidro, piemēram, krūzītes ne tā paņemšanas vai ne tur nolikšanas sīkās nianses? Drusku tā kā vārdu trūkst. Drusku māc šaubas, vai sveša mentalitāte sapratīs, par ko ir runa. Nav jau slikti, ka iekšējais cenzors kušina. Bet, sasodīts, sīkie aizvainojumi, kas nav atrisināti, krājas, līdz uzaug rūgtuma lavīna. Rūgtums sirdī nav nekāda veselīgā lieta, jo agri vai vēlu izlauzīsies uz āru. Un ko tik tādas rūgtuma krājējas nesarunā un neizdara! Pašas pēc tam nožēlo.
Galīgi negribu izskatīties pēc pagājušā gadsimta tantes, kas svēti tic: pasaulē nekas nemainās un nedrīkst mainīties. Un visas latvju zeltenes, kas sastapušas kādu ārzemēs, un vēl, nedod Dies’, precas, ir nodevējas. Mūsdienu globalizācijas laikmetā neizbēgami notiek tautu sajaukšanās. Es tikai gribu paust latvju zeltenēm, kas tic, ka ārzemju vīrieši ir vērtīgāki par vietējiem, lūk, ko. Visi vīrieši ir līdzīgi, neatkarīgi no tā, kādā valodā runā un kurā pasaules malā mīt. Par to parūpējusies Māte Daba. Savukārt uzvedību nosaka tas, kādu audzināšanu vīrietis ir saņēmis un kādā kultūrvidē dzīvojis. Šaubu nav, ir nesalīdzināmi patīkamāk komunicēt ar inteliģentu vīrieti, nekā ar „ej tu, tev smuks dupsis, utt.”. Bet jāsaprot, ka ne visi ārzemnieki ir inteliģenti un ne visi vietējie ir truli. Es domāju, meitenes, ka viss ir mūsu rokās! Audzināsim savus bāleliņus tā, lai viņi sagribētu būt satriecoši romantiski un nepārspējami gultā ar mums! Nenolaidīsim latiņu! Ārzemēs mēs taču to turam augstu!
Autore: Rita Lasmane
ir divas absolūti dažādas lietas – ļauties tuvībai un veidot attiecības ar citas, mums radniecīgas tautas vai citas rases un absolūti atšķirīgas kultūrtradīcijas pārstāvi! Ja gadījumā baltais vīrietis + Āfrrikas vai Āzijas izcelsmes sieviete vēl ir iespējama pozitīva prognoze, jo vīrieša priekšstatos sieviete pelnījusi vairāk brīvības, līdztiesības, iespēju lemt, nekā tas ieaudzināts viņai, tad pretējais variants – baltā sieviete + Āzijas/Āfrikas izcelsmes vīrietis ilgtermiņā gandrīz droši lemts neveiksmei. Sliecs domāt, ka pēc starprasu tuvības instinktīvi tiecas cilvēki ar novājinātu genofondu – jo vairāk cilvēkam ir recesīvu slimību gēnu, jo ģenētiski tālāks partneris vajadzīgs, lai minimizētu varbūtību, ka divi vienādi recesīvie… lasīt vēl »
Cik ļoti šaurs skatījums uz šo tēmu un uz attiecībām vispār (rozā briļļu fāze ir nekas vairāk kā īslaicīgu attiecību priekšvēstnesis). Katrai tautai ir sava mentalitāte. Ir medus lējēju tautas (itāļi), ir mīlnieku un romantiķu tauta (francūži) utt. Bet par latviešiem es varu teikt tikai vienu – tik neģimeniskus, egoistiskus un no attiecībām nobijušos vīriešus es nekur citur neesmu satikusi. Latviešu vīrieši lielākoties ilgstošas attiecības uztur tikai regulāra seksa dēļ. Viņi nevēlas ģimeni, kas ir pats svarīgākais. Mana izvēle tomēr krita par labu ārvalstniekam pēc ļoti ilgiem mēģinājumiem izveidot attiecības ar vietējo bāleliņu.