Svinga ballītes uzplauka divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados rietumvalstīs. Līdz Latvijai šī izklaides forma nonāca deviņdesmito gadu beigās, lai gan arī pirms tam bija daži drosmīgi ļaudis, kas organizēja tā dēvētās “privātās orģijas”. Interesanti, ka tamlīdzīga tradīcija saglabājusies arī līdz mūsdienām.
Kā radusies seksa partneru maiņa, kas nodēvēta par “svingu”, vēl, tā sacīt, zinātnieki strīdas. Pēc vieniem avotiem tā aizsākās Otrā pasaules kara laikā angļu lidotāju aprindās, kuri uz dzīvību un nāvi raudzījās tipiski britu stilā un savas sievas pieradināja pie domas, ka viņi jebkurā mirklī var krist kaujā, kas savukārt galīgi nenozīmētu, ka laulātajām draudzenēm atlikušais mūžs jāpavada sērojot bez seksa. Tāpēc viņi savām dzīvesbiedrēm iedvesa domu, ka ir iespējams seksuāls sakars arī ar citiem vīriešiem. Un pats galvenais, draugi, kam tika dota iespēja pamīlēt kāda cita sievu, juta īstenu džentlmeņa pienākumu turpmāk rūpēties par viņām gadījumā, ja sievietes kļūs par atraitnēm. Kādam šāds uzstādījums varētu šķist visnotaļ saprātīgs, citam smieklīgs.
Tostarp citi avoti vēsta, ka svings radies Amerikas Savienotajās Valstīs divdesmitā gadsimta sešdesmitajos gados, kad “brīvās mīlas” ideju pārņēma arī vidējo mietpilsoņu slānis un viņi sāka izklaidēties mainoties ar sievām. Tā atskaņas sastopamas televīzijas realitātes šovos arī 21. gadsimtā, kur, piemēram, fermeris un pilsētnieks samainās ar sievām un TV skatītāji vēro, kā nu kurš tiek galā ar dažādām situācijām.
Bet atgriezīsimies pie svinga Latvijā. Pirms apmēram desmit gadiem visi, kuri uzskatīja sevi par seksuāli atraisītiem vai vismaz centās tādi būt, metās uz tā dēvētajiem svinga klubiem, kas radās viens pēc otra kā sēnes pēc lietus. Taisnības labad jāsaka, ka šo klubu dibinātājiem lielākoties nebija ne mazākās vēlēšanās ieguldīt lielu naudu tamlīdzīgā pasākumā un iekārtot kādu pastāvīgu telpu vai māju šādām vajadzībām. Tika īrētas pirtis, kurās tad nu pulcējās ļaudis ar attiecīgām interesēm. Daži organizatori pirms pasākuma satikās ar pretendentiem, vairāk vai mazāk veicot atlasi un piekodinot, ka pasākumā drīkst ierasties tikai pāri.
Citi svinga ballīšu organizatori ņēma pretī visus gribētājus. Vairākums, protams, bija vīrieši, nevis viņu sievas vai draudzenes, tāpēc kungi allaž bija skaitliskā pārsvarā. Lai pasākuma apmeklētāji negarlaikotos, tika pieaicinātas arī intīmo pakalpojumu sniedzējas. Protams, tamlīdzīga situācija stipri vien nonivelēja svinga ideju.
Savukārt smalkāki ļaudis devās uz slēgtajiem pasākumiem, kuros tika ievērota stingra konfidencialitāte, un uz tamlīdzīgu ballīti varēja nokļūt vienīgi ar rekomendācijām.
Seksa prieki un adrenalīna daudzums, pārkāpjot sabiedrības tabu, ir viena lieta, bet, sasodīts!, seksuāli transmisīvās slimības ir kas stipri prozaiskāks, un pat tad, ja lieto prezervatīvus, šādā vai tādā veidā nešpetnie slimību izraisītāji pielīp tik un tā. Šis apstāklis daļu svingotāju stipri vien atvēsināja. Citi izspēlējušies pievērsās citām lietām. Pāri palika vien “īstenie” un “garā stiprie” svingeri, bet viņu ir tik maz, ka visdrīzāk viens otru sameklē ar interneta sludinājumu starpniecību.
Jau 2012. gada nogalē vairs nebija vērts Latvijā meklēt kādu svinga klubu. Pat ja kaut kas tāds notiek, tas izpaužas stipri nožēlojamā veidā. Ja patiesi kāds pāris nolēmis “vienīgi stiprināt laimīgu laulību”, var doties drīzāk uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, kur tamlīdzīgs serviss ir pienācīgā līmenī.
Varētu piekrist, ka orģijas ļauj rutīnā ieslīgušajiem laulātajiem seksuāli izlādēties atvērtā un kontrolējamā veidā. Bet, lai tamlīdzīgi rutīnu novērsoši eksperimenti nostrādātu, pārim jābūt pārliecinātam, ka abu psihe izturēs tamlīdzīgu pārbaudījumu un vīrietim negribēsies izraut savu lauleni no sveša tēvaiņa apakšas vai sievietei ieklupt matos svešiniecei un atraut no “savējā likumīgā”. Ja tomēr pāris ir gatavs tādam pārbaudījumam, tad nekādā gadījumā nav tā, ka orģijās nav ko domāt par nošķiršanos un palikšanu vienatnē un katrs drīkst jūs vērot vai pat pievienoties jūsu seksam ar partneri. Ja pāris izvēlējies nošķirties, tad viņu vēlme tiks respektēta.
Galīgi nevar piekrist apgalvojumam, ka orģijās ir dzimumu vienlīdzība – sievietēm nav jāgaida, kamēr tiks izvēlētas, viņas droši var uzsākt flirtu pirmās. Drīzāk darbojas noteikums – sievietes vēlme ir likums, ja viņa negrib, tad nekas nenotiks. Tā arī nav, ka tie, kuri iepazinuši svinga ballīšu priekus, kā traki vēlas par svingeri padarīt ikvienu dzīvu būtni, kas iekļūst viņu redzeslokā. Ir daudzi psihiski līdzsvaroti un korekti cilvēki, kuri šad un tad paniekojas svingojot, bet nekādā gadījumā neuzmācas ar neķītriem piedāvājumiem visiem pēc kārtas.
Savukārt, runājot par seksuāli transmisīvajām slimībām, cik zināms, augsta līmeņa svinga klubos prezervatīvu lietošana un drošs sekss ir pats par sevi saprotams.
Civilizācija vienmēr attīstās pa spirāli, kaut kādos periodos tā metas negausīgi baudīt brīvā seksa priekus, tad krīt otrā galējībā – skarbā seksualitātes kontroles režīmā.
Pašlaik sabiedrība sliecas uz skarbā seksualitātes kontroles režīma pusi. Aizvien vairāk tiek runāts par Mātes Dabas ieliktajām programmām. Tiesa, tā arī nav noskaidrots, vai orģija ir dabisks cilvēka uzvedības modelis vai nav.
Autore: Rita Lasmane