Situācija ar medicīnas māsām Latvijā ir katastrofāla

Medicīna nav iedomājama bez māsām, bez māsu darba pacientu ārstēšanā un atveseļošanā, īpaši slimnīcās, kur darbs ir ļoti intensīvs un atbildīgs. Taču Latvijā māsu skaits samazinās un ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā. Mārīte Daukste ir Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas virsmāsa un sarunā ar Neatkarīgo viņa atklāj, ka nodaļā ir piecu māsu vakance, kuru darbs jāizdara pārējām māsām. «Māsas visvairāk sagaida politiski atbildīgus lēmumus veselības aprūpes sistēmas sakārtošanai, jo no tā iegūtu pacienti un arī mediķi,» saka virsmāsa.

Starptautiskā māsu un vecmāšu diena ir brīdis, kad slimnīcās un citās ārstniecības iestādēs sveic māsas un pateicas par viņu darbu. Stradiņa slimnīcā vakar sumināja māsu veselīgo ēdienu recepšu konkursa uzvarētājas. Tomēr valstiski domājot, nereti šķiet, ka veselības aprūpes nozare pret māsu profesiju un māsām izturas vieglprātīgi, tāpēc simtiem māsu no Latvijas ir aizbraukušas strādāt ārvalstu klīnikās, atradušas darbu ne tik saspringtā vai labāk apmaksātā darbā privātās klīnikās.

Jāstrādā pāri spēkiem

«Rūpes par pacientu ir komandas darbs, un no visiem mediķiem kopā ir atkarīgs, kādu ārstēšanu saņems pacients,» saka Mārīte Daukste. Viņa strādā Sirds ķirurģijas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļā un par savu un kolēģu māsu darbu saka: katrā nodaļā māsai ir savi uzdevumi, taču īpaši svarīgs ir māsu darbs anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļās, kur māsām ir jānodrošina pacientiem dzīvībai svarīgas funkcijas, jānovēro pacients, jādod medikamenti. Māsām šajās nodaļās jāmāk strādāt ar modernu aparatūru, kas pati par sevi ir tikai metāla un plastmasas iekārta, ja nav mediķu, kas māk to lietot. Papildus speciālajai aprūpei māsām jānodrošina pacientu vispārējā aprūpe, kas ietver arī saskarsmi ar pacientiem. «Intensīvajā terapijā māsai ir ļoti daudz darba, māsas ir ļoti noslogotas, un šo darbu neatvieglo fakts, ka pašreiz mūsu nodaļā ir piecas māsu vakances, kuru darbu jāizdara pārējām māsām, vispirms nodrošinot speciālo aprūpi un tad vispārējo, tāpēc, iespējams, māsām saspringtajā darbā mazāk laika paliek sarunām ar pacientiem. Māsu trūkst, jo daudzas ir aizbraukušas strādāt uz ārzemēm, kur intensīvās terapijas māsas ir ļoti pieprasītas. «Nereti māsas pat ir teikušas, ka nāk strādāt pie mums, lai iegūtu vislabāko pieredzi startam uz ārvalstu klīnikām,» atzīst virsmāsa. Uz valsts budžeta veselības iestādēm māsas nenāk strādāt, jo ir nesakārtota veselības sistēma kā tāda, no kā cieš gan pacienti, gan mediķi.

«Ļoti svarīgi, lai katra māsa, kura atnāk strādāt – ķirurģijā, intensīvajā terapijā vai internajā medicīnā, zinātu, kas viņu sagaida, kāds būs viņas darbs, cik pacientu būs jāaprūpē, vai viņai būs viss nepieciešamais, lai pacientus aprūpētu,» uzsver Stradiņa slimnīcas māsa. Svarīgi arī zināt, cik stundu būs jāstrādā un kāds būs atalgojums. Algai ir nozīme, bet visvairāk māsas vēlas sakārtotu darba vidi, sociālo nodrošinājumu un visu pacientu aprūpei nepieciešamo.

Māsu paliek mazāk

2015. gadā pamatdarbā ārstniecības iestādēs bija nodarbinātas 8945 māsas, kas ir par četriem procentiem mazāk nekā 2014. gadā. Un māsu skaits turpina sarukt. Jau 2013. gadā māsu skaita nodrošinājums uz 100 000 iedzīvotāju ievērojami atpalika no ES valstu vidējiem rādītājiem – Latvijā māsu skaits bija 508, bet ES valstīs – 849. Veselības ministrijā (VM) norāda, ka divas būtiskākās problēmas ir cilvēkresursu trūkums un konkurētspējīgs māsu atalgojums.

Māsu vecuma struktūra ir izteikti novecojoša. 2012. gadā vecuma grupa no 25 līdz 40 gadiem veidoja 28 procentus no kopējā māsu skaita, bet 2015. gadā – vairs tikai 20 procentus. Vienlaikus palielinās māsu īpatsvars vecuma grupā pāri par 65 gadiem – 2015. gadā tā bija gandrīz piektā daļa. Lai risinātu šos jautājumus, VM ar Latvijas Māsu asociāciju ir vienojusies par turpmāku sadarbību. Lai ilgtermiņā panāktu pozitīvu māsu skaita izmaiņu dinamiku, ir jāturpina 2015. gadā uzsāktā ārstniecības personu atalgojuma palielināšanas politika, kā arī jāpārskata māsu loma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, attīstot māsu profesionālās darbības iespējas, VM viedokli dara zināmu speciāliste Agnese Gusarova.

Strādā 480 stundas mēnesī

Stradiņa slimnīcā strādā 877 māsas, 25 vecmātes un pašlaik ir 30 māsu vakances. «Visvairāk māsu trūkumu izjūtam ķirurģijā, trūkst operāciju māsu, intensīvajā terapijā, neiroloģijā, kur ir liels insulta pacientu skaits. Darbu paveicam ar esošo personālu, bet māsas strādā ar pārslodzi,» Neatkarīgajai saka Stradiņa slimnīcas galvenā māsa Eva Cela. Par slimnīcu datu nav, bet pētījumi parāda, ka katra otrā māsa strādā vienlaikus divos darbos. Katra trešā māsa strādā nevis 240 stundas, bet 480 stundas mēnesī. «Mēs esam pārmaiņu procesā valstī kopumā un sagaidām, ka mūsu profesija tiks novērtēta, tiks atrasts papildu finansējums, lai maksātu līdzvērtīgu atalgojumu par māsu darbu, un, protams, arī iekšēji mums jāveic pārmaiņas un jādomā, kā iekšēji efektīvāk izmantot resursus, lai samaksātu saviem darbiniekiem,» atzīst galvenā māsa.