Ikviens, kurš kaut reizi savā mūžā ir slīdzis depresijā, zina, kas tas par zvēru. Šī kaite izspiež cilvēku kā citronu. Tā laupa enerģiju, koncentrēšanās spējas, nemaz nerunājot par dzīvesprieku. Depresijai pakļauti cilvēki nespēj gūt baudu, lai ko darītu. Smagākos gadījumos pat sāk uzmākties domas par pašnāvību.

Ir svarīgi atcerēties, ka depresija nav vienkārši slikts garastāvoklis, bet nopietna saslimšana, kas prasa profesionālu ārstēšanu.

Bet vai tā rodas pēkšņi, it kā ne no kā? Šo dvēseles stāvokli izraisa vairāki gan fiziski, gan psiholoģiski faktori, arī pat it kā šķietami nevainīgas lietas.

Lūk, daži ieradumi, kas var izraisīt depresiju.

1. Fiziskas slodzes trūkums

Tas var izklausīties jocīgi, bet fiziskie vingrinājumi ir ļoti svarīgi ne tikai ķermeņa labsajūtai, bet arī garīgajai veselībai. Fiziska pasivitāte var izraisīt depresiju. Sēdēšana mājās četrās sienās visas dienas garumā un izvairīšanās no fiziskām aktivitātēm padara cilvēkus slinkus vai pārāk ēdelīgus. Slinkums un liekais svars visbiežāk ir tiešākā taciņa uz depresiju. Šie divi baisuļi ne tikai mazina cilvēka fizisko mobilitāti, bet arī viņa pašcieņu. Turklāt, kad jūtaties nomākts, fiziskie vingrinājumi parasti ir pēdējais, kas nāk prātā. Jūs dodat priekšroku sēdēšanai kaktiņā un šņukstēšanai nēzdodziņā.

Der atcerēties, ka fiziskiem vingrinājumiem ir milzīga nozīme, ja cilvēku ir pārņēmusi depresija. Palikt gultā un norobežoties no ārpasaules ir absolūti nepareizs lēmums. Mūsu smadzenes ražo vielas, kas gādā par labsajūtu, piemēram, serotonīnu un dopamīnu, un pat 40 minūšu ilga vingrošana palīdz smadzenēm ražot vairāk šo vielu, kas uztur cilvēku aktīvu un labā omā.

2. Nepareiza ēšana

Visiem ir zināms, ka veselīga ēšana sniedz labumu ne tikai ķermenim, bet arī prātam. Omega-3 saturošu pārtiku dēvē par smadzeņu barību, jo tā ir būtiska smadzeņu audiem. Mūsu organisms pats nespēj ražot šīs taukvielas, tāpēc tās jāuzņem ar pārtiku. Ja neēdat produktus ar pietiekamu omega-3 saturu, jūs padarāt smadzenes viegli ievainojamas. Pārtika, piemēram, medījumi, zivis un jūras veltes, ir labākie šo taukvielu avoti. Papildu tiem ieteicams arī lietot pārtikas piedevas. Tās varbūt ne vienmēr labi garšo, toties palīdz smadzenēm saglabāt veselību un pasargā no depresijas. Vienmēr jāatceras, ka slikti ēšanas paradumi veicina depresiju. Ēdiet veselīgi, un jūsu prāts būs vesels.

 3. Par maz miega un stress

Nemitīgi liedzot sev normālu izgulēšanos, jūs radāt ideālus apstākļus depresijai. Medicīnas eksperti un terapeiti iesaka vismaz septiņas līdz astoņas stundas miega katru nakti. Lasīšana, datora izmantošana gultā vai vēla gulētiešana kaitē miegam. Pienācīgi neizguļoties, jūs kļūstat viegli uzbudināms un pat paranoisks. Tas ir drošākais pamats depresīvam stāvoklim. Ja esat labi atpūties, jūsu prāts vienmēr ir skaidrs un ass. Turklāt cilvēki, kuri pietiekami neizguļas, nespēj pienācīgi labi strādāt. Tas stipri paaugstina viņu stresa līmeni. Jo lielākam stresam cilvēks ir pakļauts, jo sliktāk viņš guļ. Šis noslēgtais aplis ir tas, kas izraisa depresiju. Cilvēks, kurš nevar gulēt un tātad pienācīgi veikt savas funkcijas, kļūst neapmierināts un jūtas kā slazdā — tā, it kā būtu zaudējis kontroli pār savu dzīvi. Nomāktība pāriet depresijā. Lielākā daļa cilvēku nesaprot, ka tik vien kā pietiekams miega daudzums depresiju var novērst.

 4. Izolēšanās no sabiedrības

Izolēšanās no sabiedrības ir drošākais ceļš uz depresiju. Ja jūs jebkāda iemesla dēļ izvairāties no draugiem un ģimenes, jūs radāt depresijai nobriedušu situāciju. Izolācija ir sliktākais, ko jūs varat sev nodarīt kā fiziskā, tā garīgā ziņā. Saskaņā ar pētījumiem cilvēkiem ar spēcīgu sociālo tīklu ir mazākas iespējas kļūt depresīviem. Tuvas attiecības ar draugiem un ģimeni patiesībā veido labāku smadzeņu ķīmiju, kas mazina stresa līmeni. Neatkarīgi no situācijas vienmēr ir svarīgi uzturēt kontaktus ar citiem cilvēkiem.

Sevis izolēšana no sabiedrības nozīmē, ka jums nav neviena, ar ko dalīties savās problēmās. Kā cilvēciskas būtnes mēs visi meklējam cilvēciskus kontaktus. Bez tiem prāta kapacitāte sarūk un mēs zaudējam spēju izturēt dzīves radīto spiedienu, nobruģējot ceļu depresijai.

5. Sliktas domas

Negatīva domāšana ir viena no lielākajiem depresijas izraisītājiem. Ja jūs katru dienu kavējaties negācijās (piemēram, lasāt sliktas ziņas internetā), jūs gatavojat sevi depresijai. Pastāvīga domāšana par kara draudiem, to atvairīšanu, zaudējumu vai kļūdām noteikti iedzīs jūs depresijā. Pasaulē ir lietas, kuras mēs vienkārši nespējam ietekmēt, tāpēc mums nav vērts domāt par tām.

Domāšana par to, ko jūs nespējat mainīt, var ne tikai padarīt depresīvu, bet pat novest līdz vājprātam. Ņemot vērā visu mūsdienu pasaules radīto spriedzi, nodošanās drūmām pārdomām ir būtisks depresijas cēlonis. Cilvēkiem jāatrod veids, kā pilnībā apturēt šīs domas. Tā vietā, lai prātotu par to, ko mēs nevaram mainīt, labāk ir censties novirzīt domas uz pozitīvām lietām. Var mēģināt labi pavadīt laiku kopā ar jums tuviem cilvēkiem. Sarunas, joki noteikti palīdzēs atvieglot jūsu prātu. Ja jūs kaut kas neapmierina, aprakstiet to un izmetiet ārā šo papīru lapu. Tas ir simbolisks žests, kas apliecina, ka esat gana ilgi bijis pārņemts ar konkrēto problēmu un tagad esat gatavs virzīties tālāk.

Avots: Healthy Minds Bucks

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,Twitter, Youtube un Instagram!