Pēteris Apinis, ārsts
1. septembris Latvijā šogad atnāk ar bērnu lieko svaru, aptaukošanos un mazkustību. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas profesores Ivetas Krišānes-Dzīvītes un bērnu endokrinoloģes Jurgitas Gailītes, kā arī dietoloģes, profesores Lailas Meijas pētījumi liecina, ka Latvijā pēdējo divu gadu laikā bērnu aptaukošanās ir pieaugusi ievērojami, bet bērnu mazkustība vismaz trīskāršojusies. Arī šī publikācija lielā mērā ir atsauce uz kolēģu rakstiem.
Raidījumā Dr. Apinis TV24 par bērnu aptaukošanos un mazkustību kā eksperti piedalījās Jurgita Gailite, Laila Meija, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Žoržs Tikmers. Iesaku šo raidījumu atkārtojumā svētdien, 4. septembrī plkst. 21.00 noskatīties visām māmiņām un vecmāmiņām, kam rūp viņu bērnu un mazbērnu veselība.
Nu nav jau tā, ka aptaukošanās un mazkustības problēma skar tikai Latviju. Covid–19 pandēmija ieviesa pārmaiņas ikdienā – līdz ar jauniešu un bērnu dienas ritmu un uztura paradumiem. Pasaules Veselības organizācija nule atzinusi, ka pasaulē katrs trešais bērns vecumā no 6 līdz 9 gadiem cieš no liekā svara. Tiesa, šī bērnu aptaukošanās problēma vairāk ietekmē jaunattīstības valstis, kam Latvija nevēlas līdzināties, bet praktiski nav ietekmējusi Somiju un Skandināvijas valstis, kam Latvija gribētu līdzināties. Bērnu aptaukošanos un mazkustību ietekmējušas ikdienas izmaiņas – attālinātas skolas mācības, ierobežotas iespējas nodarboties ar sporta aktivitātēm. Pateicoties Latvijas valdības negudrajiem sporta ierobežojumiem un mājsēdei bērniem 2020.–2021. gadā samazinājās organizētas fiziskās aktivitātes, vairumam iedzivotāju veidojās mazkustīgs dzīvesveids, bērni daudz laika pavadīja pie mobilo ierīču ekrāniem, bet stress raisīja tieksmi pēc kalorijām bagātiem ēdieniem. Jo zemāks bija ģimenes sociāli ekonomiskais stāvoklis, jo vairāk tas korelēja ar lielu svara pieaugumu bērniem un pusaudžiem. Lai mazinātu vajadzību bieži doties uz lielveikalu, daudzas ģimenes paniski iepirkās un izveidoja ilgi glabājamu pārtikas produktu krājumus, kuri parasti ir īpaši apstrādāti un satur daudz kaloriju.
Gan Latvijas, gan citu valstu agrīni pētījumi liecina par ciešu saikni starp aptaukošanos un Covid–19 izraisītu komplikāciju risku, hospitalizācijas nepieciešamību, smagu slimības gaitu un mirstību. Vienkāršoti – visvairāk no Covid–19 mira mazkustīgi cilvēki ar lieku svaru un hronisām slimībām. Fiziko aktivitāšu un sporta aizliegums Latvijā bija iemesls ļoti daudzām nāvēm, un milzu mirstība no Covid–19 ir Kariņa un Pavļuta bezatbildīģās politikas sekas.
Aptaukošanās ietekmē ne tikai Covid–19 slimības gaitu, bet veicina arī citu hronisku slimību un komplikāciju saasināšanos un attīstības risku. Jau bērnu vecumā aptaukošanās izraisa arteriālo hipertensiju, dislipidēmiju, metabolo sindromu, insulīna rezistenci, 2. tipa cukura diabētu, dažādu tipu audzējus, tāpat ortopēdiskas slimības, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas.
Ir pierādīts, ka paradumiem, kas izveidojušies pusaudžu vecumā, ir kritiska ietekme uz indivīda veselību, dzīves kvalitāti un dzīvildzi. Nav svarīgāka uzdevuma Izglītības un zinātnes ministrijai un Veselības ministrijai – kā turēt rūpi par bērnu fiziskām aktivitātēm un veselīga uztura lietošanas paradumiem, apkarot tabakas un alkohola lietošanu, jo fiziskā aktivitāte palielina bērnu kognitīvās un mentālās spējas, uzlabo mācību rezultātus, bet mazkustība, smēķēšana un alkohola lietošana bērnu un jauniešu vecumā iet rokrokā ar sliktu izglītību, sliktu nākotnes perspektīvu un drūmu Latvijas nākotnes perspektīvu. Rūpes par bērna veselību, lieka svara neesamību, ikdienas sporta nodarbībām, atkarību neesamību būtu proporcionāli dalāmas starp veselības aprūpes un izglītības sistēmu, pašvaldību, primārās veselības aprūpes sistēmas speciālistiem (ģimenes ārstiem un pediatriem), skolu un ģimeni.
Vecāki lielākoties neapzinās, ka viņu bērniem ir problēmas ar lieko svaru, vai arī – apzināti vai neapzināti – viņi to noliedz. Vecāki gan pamana, ka bērns kļuvis mazkustīgs vai cieš no citu bērnu izsmiekla. Vecāki bieži vien uzskata, ka bērna palielinātā ķermeņa masa ir iedzimta un ka, iespējams, bērns zaudēs lieko svaru augšanas procesā, taču tie ir maldinoši pieņēmumi. Veiktajos pētījumos pierādīts, ka vecākiem ar palielinātu ķermeņa svaru arī bērni ir ar palielinātu svaru vai aptaukošanos. Tieši vecāku mazkustība un aptaukošanās ir nozīmīgs bērnu aptaukošanās riska faktors. Ja vienam no bērna vecākiem ir liekais svars, tas divkāršo bērna aptaukošanās risku, savukārt, ja abiem vecākiem ir liekais svars, tas aptaukošanās risku četrkāršo. Tiesa, saistība starp vecāku un bērna svaru ir sarežģīta, jo to veido gan kopīgie ģenētiskie, gan vides faktori.
Tātad – realitāte. Latvijā 32% bērnu ir liekais svars vai nopietna aptaukošanās. Latvijā ar sportu un regulārām fiziskām aktivitātēm nodarbojas mazāk par vienu piekto daļu bērnu un jauniešu (pēc dažādiem datiem – no 16–20%). Latvijā pēdējo divu gadu laikā ievērojami pieaugusi bērnu un jauniešu smēķēšana, īpaši – cigarešu un elektronisko ierīču smēķēšana. Vienlaikus – 2021. gads bija demogrāfiska krīze – Latvijā pērn dzīvi piedzimuši 17 150 bērni, kas ir mazākais skaitlis pēdējo 102 gadu laikā, kopš Latvijā tiek apkopota šāda statistika. OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) ziņojumā „OECD Economic Surveys: Latvia 2022” vienkārši pateikts, ka Latvija izmirst un turpina šo izmiršanu: „Latvia’s population has been shrinking for decades and will continue to do so.”
Pasaules Veselības organizācijas 72. reģionālās komitejas sēde Telavivā – šogad no 12. līdz 14. septembrim ar fiziskās aktivitātes un smēķēšanas ierobežošanas jautājumiem degpunktā
Gada nozīmīgākais Eiropas veselības politikas notikums šogad septembrī notiks Izraēlā, Telavivā. Paredzēts, ka ieradīsies visu Eiropas valstu ministri un sabiedrības veselības eksperti. Skatāmo jautājumu loks ir tiešām plašs, un interesentiem jau šobrīd nākas pārlasīt vismaz 20 sagatavotos dokumentus. Lai lasītājs aptvertu veselības jautājumu loku minēšu, ka septembrī Telavivā tiks skatīts PVO Eiropas reģionālais digitālās veselības rīcības plāns 2023–2030. gadam, rīcības programma veselības uzvedības un kultūras atziņu veicināšanai 2022–2027. gadā, Eiropas rīcības programma, lai sasniegtu augstāko sasniedzamo veselības standartu personām ar invaliditāti 2022–2030. gadā, reģionālie rīcības plāni AIDS, vīrushepatītu un seksuāli transmisīvo slimību, tuberkulozes epidēmijas izskaušanai 2022–2030, ceļvedis dzemdes kakla vēža kā sabiedrības veselības problēmas izskaušanas paātrināšanai PVO Eiropas reģionā 2022–2030 gadā, Eiropas rīcības programma alkohola apkarošanas jomā 2022–2025, Eiropas vides un veselības procesa īstenošana. No mana viedokļa īpašu interesi rada pieci progresa ziņojumi, jo šie ziņojumi rāda – kā katrai Eiropas valstij veicas ar agrāk pieņemtu, ļoti striktu dokumentu īstenošanu (šajā brīdī Daniels Pavļuts nokaunas un aiziet pastāvēt kaktā, jo visos šajos progresa ziņojumos Latvija nav skatāma labās pozīcijās). Šie pieci progresa ziņojumi ir par rīcības plānu neinfekcijas slimību profilaksei un kontrolei PVO Eiropas reģionā 2016–2025, par PVO Eiropas reģiona fiziskās aktivitātes stratēģijas īstenošanu 2016–2025 gadā, par rīcības plānu seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, par rīcības plānu tabakas kontroles stiprināšanai Eiropas reģionā 2015–2025 gadā, kā arī galīgais progresa ziņojums par bēgļu un migrantu veselību PVO Eiropas reģionā.
Neatkarīgi no tā – piedalīšos Telavivas konferencē klātienē vai zoomā, apgrūtināšu Latvijas lasītājus ne tikai ar lēmumiem mazkustības un aptaukošanās jomā, bet arī tabakas un alkohola kontrolē, kā arī vides un veselības korelācijas jomā.
Veselības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija spēlē „Ādamam bij septiņ’ dēl’” bērnu sporta jomā – „ne tie ēda, ne tie dzēra, ne tie zin, kas jādara”, pie kam – ņem tikai sliktākos piemērus –, un tos pārspīlē
Tā kā esmu rūpīgi izlasījis gan pamatdokumentu par PVO Eiropas reģiona fiziskās aktivitātes stratēģijas īstenošanu 2016–2025 gadā, gan starpziņojumu, tad atziņa ir gauži vienkārša – gan Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, gan Veselības ministrija ir rīkojušās tieši pretēji PVO ieteikumiem par bērnu, amatieru un veterānu sporta atbalstīšanu. Viss 2020. un 2021. gads bija vieni vienīgi, stulbi un nepamatoti aizliegumi kustēties un sportot. Es labi atceros –kā tika sodīts skolotājs, kam treniņā mežā piedalījās 11 bērni, kā tika spriests bargs sods orientēšanās tautas sacensībām „Meridiāns” Gaujas labajā krastā iepretim Līgatnei, kur neviens kopā netrenējās, pilnīgi viss bija digitalizēts – cilvēks atbrauc, elektroniski atzīmējas startā, distancē (briksnī) un finišā, bet mājās izdrukā rezultātu. Latvijā Kariņš un Pavļuts slēdza baseinus, kaut hlorētā baseinā neviens SARS-CoV-2 vīruss izdzīvot nevar. Latvijas bērni hokejā, basketbolā un futbolā pārcēlās trenēties uz Igauniju, Lietuvu vai Skandināviju, kur bērnu sporta ierobežojumi attiecās uz pulcēšanos ģērbtuvēs un dušās – nevis pašu sportošanu.
Rīgas maratonu slēdza, kaut gan Uga Dumpis un Jurijs Perevoščikovs uzskatīja, ka skrējējus Covid–19 neapdraud, un skriešana pandēmiju neizplata. Un tā tālāk, un tā joprojām. Ja citām jomām, piemēram, tirdzniecībai, bija lobijs Ekonomikas ministra personā, un visas muļķības atsevišķu preču tirdzniecības ierobežojumos Kariņam un Pavļutam izdarīt netika ļautas, tad sporta lobijs bija cilvēks bez izglītības un zināšanām – Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimas sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (cilvēks, kurš lepojas ar to, ka viņam nav izglītības!), un šis sporta lobijs saprot sportu tikai kā naudu, sportu tikai kā profesionālo sportu, un viņa nopelns bija bērnu un amatieru sporta nīdēšana šajos gados. Ļaunāka laika sportam Latvijas valsts vēsturē kā pēdējie divi gadi nav bijuši, un šiem ļaunajiem laikiem mēs varam dot apzīmējumu – Pavļuta – Riekstiņa genocīds pret bērnu sportu. Tādos sporta veidos kā vingrošana, mākslas vingrošana, peldēšana, sporta dejas utt., ir iznīcināta vesela paaudze, divus gadus sporta aizliegums nozīmē rezultātu neesamību nākotnē, un treneriem jāmeklē jauni audzēkņi 5–6 gadu bērnu grupā. Sandis Riekstiņš pat sāka sīvu karu pret Latvijas Olimpisko komiteju, kura kā vienu no mērķiem uzstādīja – 50% Latvijas iedzīvotājiem jāsporto 2030. gadā, pie kam jāsporto vismaz 5 reizes nedēļā. Jāteic, karš notiek ar mainīgiem panākumiem, un jācer, ka beigsies ar 14. Saeimas vēlēšanām un Sanda Riekstiņa atgriešanos no Saeimas un ministrijas mīkstā krēsla pie kūdras lāpstas.
Tad nu Telavivā tiks lemts par vēl daudz nopietnākiem pasākumiem sporta un fizisko pasākumu veicināšanai (interesentiem – šā raksta nobeiguma daļa ir sagatavotā Eiropas dokumenta konspekts). Ja vien Daniels Pavļuts ieradīsies Telavivā, viņš droši vien laipni nobalsos par šo dokumentu kopumā, neiedziļinoties faktā, ka visa viņa līdzšinējā rīcība bijusi vērsta pret hronisku slimību riska faktoru ierobežošanu, t.sk., veicinājusi mazkustību. Var jau būt, ka Daniels Pavļuts vīrišķīgi piecelsies Neatkarības parka Hiltona viesnīcas konferenču zālē un paudīs savu protestu pret šo dokumentu – „Es kā pianists uzskatu, ka kā fiziskās aktivitātēs bērniem pilnīgi pietiek ar pirkstu vingrināšanu uz klavierēm vai gadžeta”.
Atļaujiet man izteikt prognozi – Daniels Pavļuts uz Telavivu nebrauks, bet zīmēsies tepat Latvijas televīzijā vai dzeltenā teltī priekšvēlēšanu kampaņā – viņam Eiropas centieni sabiedrības veselībā nav interesējuši un neinteresē. Apņemos par to informēt lasītājus.
Progresa ziņojums par fiziskās aktivitāšu stratēģiju PVO Eiropas reģionam 2016–2025
Stratēģiskiem dokumentiem ir sarežģīta valoda, kas grūti saprotama, garlaicīga un pārlieku gara savā izklāsta formā. Un tomēr šie stratēģiskie dokumenti virza sabiedrisko domu, stimulē kūtro valdību un dara labāku nākotni. Tālāk arī mans raksts ir šī stratēģiskā dokumenta pārstāsts, un kaut daļu birokrātijas no teksta esmu izravējis, šis materiāls šeit galvenokārt tiek publicēts tādēļ, lai birokrāti nevarētu prasīt – „nu kā tad mēs varējām kaut ko tādu zināt (ka viņu pienākums ir attīstīt bērnu, amatieru un veterānu sportu)?”.
Šo progresa ziņojumu katrs interesents var atrast PVO Eiropas ŗeģionālās komitejas mājas lapā angļu, krievu, vācu vai franču valodā, un interesentiem iesaku to lasīt orģinālā. Esmu dokumentu kospektīvi īsinājis, jo Latvijas lasītājiem patīk visu lasīt twitera formātā – un to arī var vienā rindkopā uzrakstīt –„Ja Jūs nevēlaties mokoši slimot ar hipertoniju, vēzi, aterosklerozi, insulta sekām, demenci un pie tam vēl pāragri nomirt, Jums jāsporto vismaz piecas rezies nedēļā vismaz pusstundu, neskaitot iesildīšanos, staipīšanos un atsildīšanos”.
Bet visiem tiem, kas vēlas palīdzēt arī saviem līdzcilvēkiem dzīvot garu un pilnvērtīgu dzīvi, aicinu izlasīt arī šo – visai garo sadaļu. Tulkojumu esmu veicis no PVO dokumenta angļu versijas (PVO dokumenti dažādā valodās nedaudz atšķiras), un neesmu izvairījies no atsevišķiem saviem komentāriem, kas iespējams, nav glaimojoši Latvijas Veselības ministram un ministrijai.
PVO Eiropas reģiona fiziskās aktivitātes stratēģija 2016–2025 tika sagatavota pamatojoties uz PVO globālo rīcības plānu par neinfekcijas slimību profilaksi un kontroli, ko 2013. gada maijā pieņēma sešdesmit sestajā Pasaules Veselības asamblejā. Ar nosaukumu „PVO Eiropas reģiona fizisko aktivitāšu stratēģiju 2016–2025” šo stratēģiju pieņēma
PVO Eiropas komiteja savā 65. sesijā; savulaik PVO Eiropas dalībvalstis vienojās par fizisko aktivitāšu nozīmi veselīga dzīvesveida un veselīgas dzīves veicināšanā, jo atrada fiziskās aktivitātes par nozīmīgu faktoru neinfekcijas slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, diabēta un citu neinfekcijas slimību profilaksei, kā arī vēža, kā arī garīgo slimību profilaksei. Stratēģijā tika noteiktas galvenās prioritārās politikas rīcības jomas lai atbalstītu visu sabiedrības slāņu iedzīvotājus aktīvākam dzīvesveidam. Jaunajā ziņojumā ir sniegta situācijas analīze 2022. gadā, ziņojot par progresu kopš 2016. gada. Jāpiebilst, ka jau 2020. gadā tika iesniegts iepriekšējais ziņojums, un tajā bija norādītas turpmākās darbības jomas fizisko aktivitāšu veicināšanai Eiropā.
Fiziskās aktivitātes ir ļoti svarīgas labai veselībai. Fizisko aktivitāšu sniegtās priekšrocības ir labi zināmas, bet galvenā no tām – ir neinfekcijas slimību, piemēram, sirds un asinsvadu slimību, cukura diabēta un citu neinfekcijas slimību riska samazināšana, bet vēl vienkāršāk sakot – diabēta, vēža mazināšana, kā arī stresa, trauksmes un depresijas līmeņa pazemināšana.
PVO iesaka pieaugušajiem (tostarp, gados veciem cilvēkiem!) katru nedēļu vismaz 150 minūtes veikt vidējas intensitātes aerobas fiziskās aktivitātes (šo rindu un tulkojuma autors to pats pilda, un labi apzinās, cik grūti saņemties skriet vai braukt ar velosipēdu pēc smagas darba dienas).
Bet tālajā 2016. gadā PVO Eiropas birojs nosprauda mērķi – līdz 2025. gadam par 25% samazināt priekšlaicīgas mirstības risku, samazinot nepietiekamu fizisko aktivitāti Eiropas iedzīvotāju vidū par 10%.
PVO Eiropas birojs uzsver, ka fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšana palīdzētu samazināt paaugstināta asinsspiediena izplatību par 25% un apturēt diabēta un aptaukošanās epidēmijas gaitu.
Tātad – stratēģijas mērķis ir izvairīties no priekšlaicīgas nāves un ievērojami samazināt ar fiziskās aktivitātes trūkumu saistīto novēršamo risku slogu, vienkāršotāk – palielinot sportošanu vecāka gadagājuma cilvēku vidū par 10%, var ievērojami samazināt priekšlaicīgu mirstību.
Stratēģijā ir noteiktas piecas prioritārās jomas, no kurām katra ietver darbību grupu dalībvalstīm un PVO Eiropas reģionālajam birojam, kas paredzētas, lai nodrošinātu taustāmus rezultātus:
• nodrošināt vadību un koordināciju fizisko aktivitāšu veicināšanā;
• bērnu un pusaudžu attīstības atbalstīšana;
• veicināt visu pieaugušo fiziskās aktivitātes kā ikdienas dzīves sastāvdaļu, tostarp, pārvietojoties uz darbu, darba laikā, brīvajā laikā un veselības aprūpes sistēmā;
• fiziskās aktivitātes veicināšana vecāka gadagājuma cilvēku vidū;
• atbalstīt rīcību, veikt uzraudzību, monitoringu, nodrošināt instrumentus, dot iespēju
platformas, veikt novērtēšanu un pētniecību.
51 dalībvalstij šobrīd ir izstrādāts valsts rīcības plāns vai stratēģija fiziskās aktivitātes jomā, kas ir daļa no integrētās valsts neinfekciju slimību politikas vai – atsevišķa politika. 2021. gadā 46 dalībvalstu veselības ministrijas ziņoja (arī Pavļuta ministrija – urā!), ka 2021. gadā tajās ir speciālas nodaļas, kas nodarbojas ar neinfekciju slimībām, un ka šīs nodaļas pavada ievērojamu daļu sava laika, koordinējot fizisko aktivitāšu veicināšanu.
38 dalībvalstis atzina, ka izstrādājušas valsts vadlīnijas par ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni noteiktām, konkrētām iedzīvotāju grupām.
PVO Eiropas birojs uzskata, ka sabiedrības informēšanas kampaņas fizisko aktivitāšu veicināšanai tiek uzskatītas par ļoti labu metodi, pat par valstiski labāko iepirkumu, un 2021. gadā 52 Eiropas valstis ziņoja, ka ir īstenojušas valsts mēroga fiziskās aktivitātes informētības veicināšanas kampaņas (vai Jūs atcerieties kādu Latvijas kampaņu par to, ka katram bērnam vai vecākam cilvēkam ir katru dienu ir jāsporto?; bet naudu Pavļuts informatīvām kampaņām ir tērējis).
PVO Eiropas birojs atbalstījis valstu spējas un vadību fizisko aktivitāšu veicināšanas jomā, rīkojusi daudzvalstu seminārus lai stiprinātu valstu politikas veidotāju un citu ieinteresēto personu spējas, diskusijās koncentrējoties uz nacionālo fizisko aktivitāšu plānu izstrādi, pamataspektiem, valsts vadlīnijām, koordinācijas mehānismiem un ieteicamām intervencēm vidēs, kurās fizisko aktivitāšu veicināšana var būt efektīva.
Tomēr galvenā prioritārā joma PVO Eiropas birojam ir atbalsts bērnu un pusaudžu attīstībai.
Bērni un pusaudži ir galvenā iedzīvotāju grupa fizisko aktivitāšu veicināšanai.
Atbilstoši pieņemtajiem dokumentiem dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība bērnu un pusaudžu veselīgai attīstībai, atbalstot bērnu sportu un fiziskās aktivitātes. PVO Eiropas reģionā 2021. gadā 73,6 % dalībvalstu bija ieviestas vadlīnijas par ieteicamo fizisko aktivitāšu līmeni, kas nepieciešamas bērniem un pusaudžiem vecumā no 5 līdz 19 gadiem, lai veicinātu veselīgu attīstību.
Skolas ir galvenā vide, kurā var palielināt fizisko aktivitāti bērnu un pusaudžu vidū.
2021. gadā 60,4% PVO Eiropas dalībvalstu īstenoja valsts politiku, lai veicinātu fiziskās aktivitātes bērnu aprūpes iestādēs.
PVO Eiropas biroja prioritāte – fizisko aktivitāšu veicināšana visiem pieaugušajiem kā ikdienas dzīves sastāvdaļa, nozīmē rūpes par fiziskām aktivitātēm pārvietošanās laikā, brīvajā laikā, darbavietā un fiziskām aktivitātēm veselības aprūpes sistēmā (piemēram, fiziskās aktivitātes onkoloģiskās slimnīcās un hronisku slimību ārstēšanas iestādēs).
Fiziskā vide – tostarp tas –, kā tiek plānotas un projektētas pilsētas, ir galvenais faktors, kas sekmē fiziskās aktivitātes veicināšanu, būtiski ir – kā tiek veidota un nodrošināta infrastruktūra, lai atbalstītu pārvietošanos kājām un ar velosipēdu (elektroskūteris nenozīmē fizisko aktivitāti!).
2021. gadā Eiropas PVO 71,7% dalībvalstu bija īstenojušas valsts politiku, lai veicinātu pārvietošanos kājām un ar velosipēdu, un tikpat liela daļa dalībvalstu ziņoja par valsts politiku fizisko aktivitāšu veicināšanai publiskās ārtelpās (tostarp, parkos).
2021. gadā PVO Eiropas birojs rīkoja simpoziju par pilsētvides veselības dizainu, lai visa reģiona pilsētās atbalstītu inovatīvu dizainu un plānošanas rīkus, kas veicinātu fiziskās aktivitātes, izstrādājot reālus projektus.
Veselības aprūpes speciālistu sniegtas konsultācijas par fiziskajām aktivitātēm un vingrinājumu izrakstīšana (recepte: kustības un sports!) ir galvenā stratēģija fizisko aktivitāšu līmeņa paaugstināšanai. Fiziskās aktivitātes un sports visos vecumos ir svarīgs resurss, lai atbalstītu medikamentozās iespējas hronisku slimību ārstēšanai. PVO Eiropas birojs ir atbalstījis dalībvalstis, lai palielinātu veselības aprūpes speciālistu spēju veicināt fizisko aktivitāti un izrakstīt vingrojumu receptes saviem pacientiem.
PVO Eiropas birojs izstrādā rīkus, lai atbalstītu integrētu pieeju īsu intervenču veikšanai un piedāvā dalībvalstīm vadlīnijas – kā izskaust fizisko aktivitāšu trūkumu un citus neinfekciju slimību riska faktorus primārās veselības aprūpes ietvaros.
Darbavieta ir nozīmīga lai veicinātu fizisko aktivitāti pieaugušo iedzīvotāju vidū. Saskaņā ar PVO Neinfekcijas slimību profilakses un kontroles apsekojuma rezultātiem, 58,5% PVO Eiropas dalībvalstu 2021. gadā veica valstiskas iniciatīvas fizisko aktivitāšu veicināšanai darbavietā, bet 2022. gada sākumā PVO Eiropas birojs publicēja rīku kopumu, kas paredzēts maziem un vidējiem uzņēmumiem lai veicinātu fiziskās aktivitātes un attīstītu atbalstošu vidi fiziskajām aktivitātēm savās darbavietās. PVO Eiropas birojs 2021. gadā publicēja arī rokasgrāmatu un vairākus multivides resursus par to –, kā rīkot veselīgas un fiziski aktīvas sanāksmes darbavietā.
PVO Eiropas biroja prioritārā aktivitāte – fiziskās aktivitātes veicināšana vecāka gadagājuma cilvēku vidū ir pagaidām vismazāk populāra, kaut 2021. gadā 77,4% dalībvalstu ziņoja, ka ir izstrādājušas valsts politiku, lai veicinātu aktīvu novecošanu vecāka gadagājuma cilvēku vidū, savukārt 66% dalībvalstu bija izstrādājušas arī valsts vadlīnijas, kas ietvēra ieteicamos fizisko aktivitāšu līmeņus tieši senioriem. 2022. gadā tika publicēts visaptverošs ziņojums par fiziskajām aktivitātēm un uzturu veselīgam novecošanas procesam, lai izplatītu jaunākos pierādījumus un veiksmes stāstus no visa reģiona, lai noteiktu prioritātes fizisko aktivitāšu veicināšanai vecāku ļaužu vidū.
PVO Eiropas birojs sniedz atbalstu rīcībai, uzraudzībai, pārraudzībai un monitoringam, veicinošām platformām, novērtēšanai un pētniecībai. Pētījumi un ziņojumi ir ļoti atšķirīgi gan pēc formas, gan vērtējuma, kaut Eiropas reģionā kopumā kopš 2016. gada fizisko aktivitāšu uzraudzība ir uzlabojusies. Dati no dalībvalstīm lielākoties gan ir pašnovērtējumi, un tikai 13 dalībvalstis ziņoja, ka fiziskās aktivitātes ir objektīvi mērītas bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem vai senioriem.
PVO Eiropas birojs apkopo augstas kvalitātes valsts un reģionālos datus, izmantojot Bērnu aptaukošanās novēršanas programmu, uzraudzības iniciatīvas, tostarp valstu aplēses par fizisko aktivitāšu izplatību, mazkustīgu dzīvesveidu, uzvedību un miegu.
Vairākas dalībvalstis ir izveidojušas neinfekciju slimību riska faktoru uzraudzības sistēmas, izmantojot PVO ieteikto STEPS pieeju. STEPS apsekojums sniedz valsts reprezentatīvus datus par fizisko neaktivitāti, mazkustīgu dzīvesveidu un citiem neinfekcijas slimību riska faktoriem reģiona valstīs.
Visā reģionā ir pastiprināta fizisko aktivitāšu pētījumu koordinācija. PVO Eiropas birojs koordinē Eiropas tīklu veselību veicinošu fizisko aktivitāšu veicināšanai (HEPA Europe), kurā tagad ir iesaistītas vairāk nekā 180 pētniecības iestādes, kas strādā, lai veicinātu fiziskās aktivitātes uzlabošanu, veicinātu pētniecību par fizisko aktivitāti, politiku un praksi. Katru gadu HEPA Europe konferenci rīko kāda no valstīm, kurā pulcē HEPA Europe dalībniekus, politikas veidotājus un profesionāļus, zinātniekus un citas ieinteresētās personas, lai dalītos ar jaunākajiem pierādījumiem par to, kas ir bijis un kas efektīgs sasniegts fizisko aktivitāšu palielināšanā Eiropas savienībā dažādās vidēs un dažādās iedzīvotāju grupās.
Lai veicinātu fizisko aktivitāšu veicināšanu reģionā, ir ieviestas inovatīvas pieejas, uz sistēmām balstītas metodes. 2021. gadā PVO Eiropas birojs kopā ar ekspertiem rīkoja spēju veidošanas semināru par fiziskās neaktivitātes risināšanu, izmantojot sistēmā balstītas pieejas.
2022. gadā PVO Eiropas birojs sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un sadarbības organizāciju (OECD) publicēs grāmatu „Step up! Nepietiekamas fiziskās aktivitātes radītā sloga novēršana PVO Eiropas reģionā”, kurā tiks ziņots par jaunas analīzes rezultātiem, lai kvantitatīvi noteiktu sociālekonomisko slogu, ko rada fizisko aktivitāšu trūkums.
Šis ziņojums sniegs svarīgu informāciju, lai palīdzētu dalībvalstīm palīdzēt labāk definēt un noteikt prioritātes politikas virzienos, lai novērstu fizisko neaktivitāšu slogu visā cilvēka dzīves laikā.
Kopumā Eiropā kopš 2016. gada ir panākts ievērojams progress stratēģijas īstenošanā. Tomēr ziņojumā liela uzmanība ir pievērsta laikposmam kopš iepriekšējā ziņojuma 2020. gadā, un atspoguļots sarežgītais process Covid–19 pandēmijas laikā. Covid–19 ir būtiski ietekmējusi visas sabiedrības jomas, bet jo īpaši veselību, sportu, izglītību un mobilitāti, kas ir galvenās jomas fizisko aktivitāšu veicināšanai un īstenošanai.
Eiropā kopumā (diemžēl – ne Latvijā) pandēmijas laikā ir palielinājies arī fizisko aktivitāšu popularizēšanas apjoms, un daudzās valstīs ir bijis progress stratēģijas īstenošanā. Progress joprojām ir nevienmērīgs starp PVO Eiropas dalībvalstīm un reģionos; dažās dalībvalstīs fizisko aktivitāšu veicināšana ir nepietiekama (Pavļuts atkal pieceļas un dodas kaktā nokaunēties), aktivitāšu veicināšana nav kļuvusi par prioritāti.
Stratēģijas īstenošanu varētu atbalstīt kopā ar pēc–Covid–19 sociālo un ekonomisko atveseļošanos.
PVO Eiropas birojs atzīst, ka fiziskās aktivitātes modeļu, politikas un noteicošo faktoru uzraudzība ir jāpaplašina Austrumeiropā. PVO Eiropas birojs turpinās vadīt uzraudzības centienus un sadarbosies ar ekspertiem, lai uzlabotu un standartizētu fiziskās aktivitātes, fiziski aktīvu uzvedību visā reģionā.
PVO Eiropas birojs turpinās veicināt inovācijas fizisko aktivitāšu veicināšanā, izmantojot inovatīvus risinājumus, digitālas pieejas un izmantojot uzvedības un kultūras atziņas, lai palīdzētu dalībvalstīm labāk risināt problēmas, kas saistītas ar fizisko aktivitāšu veicināšanu, kā arī izcelt faktorus, kas ietekmē pozitīvu fizisko aktivitāšu un sportošanas uzvedību.
Galvenās turpmāk veicamā darba jomas ir – nodrošināt, lai mūsu vide un publiskā telpa atbalstītu drošu, ikdienas fizisko aktivitāti; īstenot uz sistēmām balstītu pieeju, kas vērsta uz katra iedzīvotāja fizisko aktivitāti; fiziskās aktivitātes veicināšanas sasaisti ar plašākām problēmām, piemēram, garīgo veselību un veselības aprūpi; fiziskās aktivitātes veicināšana, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar vides veselību, klimata pārmaiņām un ekonomikas atveseļošanu.
Covid–19 pandēmijas izraisītā pāreja uz mazkustīgu dzīvesveidu radījusi nepieciešamību pilnveidot stratēģijas fizisko aktivitāšu izplatībai, mazkustības mazināšanai. Pastāvīgi tiek veikti pētījumi un uzraudzīta politikas ietekme, lai nodrošinātu, ka pasākumi nepalielina pastāvošo sociālo nevienlīdzību fiziskās aktivitātes pieejamības un mazkustību veicinošas dzīvesvietas dēļ.
Stratēģijas īstenošana var arī palīdzēt dalībvalstīm izpildīt saistības klimata pārmaiņu jomā, piemēram 2021. gadā PVO Eiropas birojs publicēja Eiropas mēroga ģenerālplānu riteņbraukšanas veicināšanai, kurā tika sniegts ieteikumu kopums, kā pārdalīt brauktuvēs vietu velosipēdistiem un kājāmgājējiem, kā uzlabot aktīvās mobilitātes infrastruktūru, kā attīstīt valstu velotransporta politiku un integrēt riteņbraukšanu veselības politikā, kā arī pilsētu un transporta plānošanā.
Lai palielinātu iedzīvotāju fizisko aktivitāti, būtiska ir starpnozaru sadarbība. Dalībvalstis tiks mudinātas izmantot pieejamos datus, lai izstrādātu politiku un intervences pasākumus, apvienojot ieinteresētās personas dažādās nozarēs, lai veicinātu fiziskās aktivitātes.
Digitālās veselības un inovatīvu pieeju izmantošana, lai veicinātu iedzīvotāju fizisko aktivitāti un veiktu uzraudzību un pārraudzību, būs prioritāte arī turpmākajā stratēģijas īstenošanā.
PVO Eiropas birojs uzsāka darbu šajā jomā ar 2021. gada PVO Eiropas konferenci par cīņu pret neinfekciju slimībām, izmantojot digitālos risinājumus. Rezultātā radies ceļvedis, kas tagad jāpilnveido sadarbībā ar dalībvalstīm un starptautiskajiem ekspertiem, tad šis ceļvedis tiks saskaņots ar Fiziskās aktivitātes stratēģiju.
Garīgās veselības koalīcija ir pamatiniciatīva saskaņā ar Eiropas darba programmu 2020.
2025 – “Vienota rīcība labākai veselībai Eiropā”. Atbalstot dalībvalstis, izmantojot pierādījumus par fizisko aktivitāšu priekšrocībām garīgās veselības veicināšanā, garīgās veselības aizsardzība un pacientu aprūpe būs PVO Eiropas biroja prioritāte šīs pamatiniciatīvas ietvaros.
Nākamais progresa ziņojums tiks iesniegts reģionālās padomes 74. sesijā 2024. gadā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi